Kuldīgas Galvenā bibliotēka
2011. gada 16. novembrī tika atklāta Kuldīgas Galvenā bibliotēka pēc Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kuldīgas novada Domes īstenotā projekta „Sinagogas ēku kompleksa 1905. gada ielā 6, Kuldīgā, pārbūve par Kuldīgas galveno bibliotēku”
Kuldīgas Lielās sinagogas komplekss sastāv no trim ēkām – sinagogas, lūgšanu nama un kapličas. Pēc kompleksa pārbūves, sinagogā izvietota bibliotēka pamatfunkciju veikšanai, bet agrākajā lūgšanu namā darbosies Mākslas nams
Projekta rezultātā jaunradītais bibliotēku ēku komplekss sastāv no bijušā Kuldīgas sinagogas lūgšanu nama, kas atrodas Kuldīgā, 1905.gada iela 6. Kuldīgas lielā sinagoga celta 1875. gadā cara Aleksandra II vadīšanas laikā. Tai blakus atradies mazais lūgšanu nams un kapliča.
Sinagogas interjers vēl 1945.gadā bijis tikpat kā neskarts, tajā bija ierīkota graudu glabātuve. Dzidrai Elbergai, atmiņā palicis, ka griestus rotājušas mazas zvaigznītes. 1956. Gadā ēku sāka pārbūvēt par kinoteātri , kardināli mainot ēkas plānojumu..
Plānojot sinagogas pārbūvi par bibliotēku tika saglabāts 50-to gadu plānojums, telpu interjera elementi – ģipša rotājumi, apgaismes ķermeņu stils, stiklotās koka starpsienas. Demontējot daļu pārseguma starp pirmo un otro stāvu, akcentēta bijušā altāra daļa – vieta, kur glabājās Toras šķirsts ar Toru.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome ir gandarīta, ka bijušās sinagogas ēkā ir izvietota tieši bibliotēka, jo grāmata un izglītība ebrejiem vienmēr ir bijušas nenoliedzamas vērtības. Bibliotēkas ēkā ir izvietota grāmatu kolekcija par ebreju tautas vēsturi. Šis projekts kalpo par piemēru konstruktīvam un cieņas pilnam dialogam starp pašvaldībām un Latvijas ebreju kopienu ebreju kultūras mantojuma izmantošanā un saglabāšanā.
Kuldīgas Galvenā bibliotēka
1905. gada iela 6, Kuldīga, LV-3301
Tālrunis: 63350281
Mob.tālr. 25618263
E-pasts: biblioteka@kuldiga.lv
Darba laiks:
Darbdienās: 9.00 - 18.00
Sestdienās: 10.00 - 16.00
Svētdienās: slēgts
Katra mēneša 3. ceturtdiena -
Metodiskā diena (bibliotēka apmeklētājiem slēgta)
Kuldīgas Mākslas nams
Kuldīgas Mākslas nams atrodas 1905. gada ielā 6, Kuldīgas ebreju sinagogas atjaunotajā kompleksā, kas sastāv no bijušā Kuldīgas sinagogas lūgšanu nama, mazā lūgšanu nama un kapličas.
2011. gadā tika atklāta Kuldīgas Galvenā bibliotēka un 2012. gadā darbību uzsāka Kuldīgas Mākslas nams.
Mākslas nams piedāvā apmeklēt gan Kuldīgas, gan Kurzemes, kā arī Latvijas mērogā pazīstamu autoru izstādes. Kopš 2012. gada septembra šeit sarīkotas 15 izstādes: glezniecības, foto, plakātu, bērnu un jauniešu vizuāli plastiskās mākslas, bērnu grāmatu ilustrāciju izstādes.
Mākslas namu veido ekspozīciju zāle 170 kv.m platībā un balkons. Šeit var rīkot personālizstādes, grupu izstādes un multimediālus projektus, kuri caur vizuālo mākslas valodu atklāj personību saistošas un sabiedrībā aktuālas tēmas.
Mākslas nams piedāvā arī 180 kv.m lielu semināru zāli. Semināru zāle ir aprīkota ar visu nepieciešamo inventāru - datoru, ekrānu, projektoru, flip chart tāfeli, bezvadu internetu. Šeit noteikti izdosies veiksmīgs, radošs seminārs, konference vai prezentācija!
Darba laiks:
Izstāžu zāle ir atvērta apmeklētājiem vasaras sezonā (1. maijs - 1. okt.):
P; O – slēgts
T; C; P; S – 10.00 –18.00
Sv. – 10.00 – 16.00
Mākslas nama darbalaiks ziemas mēnešos (1. okt. - 1. maijs):
P;O – slēgts
T – 10:00 - 16:00
C – 12:00 - 18:00
P; S – 10:00 - 16:00
Svētdiena – 11:00 - 14:00
Telpu rezervācija semināriem u.c. pasākumiem - pieteikties pa tālruni 25600623, e-pastu MAKSLASNAMS@KULDIGA.LV, vai arī klātienē pie Mākslas nama administratores.
Vēsture
Viena no lielākajām ēkām Kuldīgā (1905. gada ielā 6) ir sinagoga. Tā pazīstama sava interjera dēļ, kurā dominēja marmors un zeltītas detaļas. Dokuments, kas senebreju valodā apraksta ēkas būvniecību 1875. gadā, atrodas Kuldīgas novada muzejā. Tā tika celta Krievijas ķeizara Aleksandra II valdīšanas laikā, un te atradās aktīvs ebreju kopienas centrs. Sinagoga ir daļa no plašāka kopienas ēku kompleksa, kas saglabājies līdz mūsdienām un kurā ietilpst arī lūgšanu nams, ēka, kurā tika novietoti mirušie kopienas locekļi un ebreju skola. Ebreju kopiena bija aktīva kopš apmešanās Kurzemes hercogistē 16. gadsimtā. Lielākā daļa pirmo ebreju ieceļotāju ieradās no Vācijas rietumu teritorijām, bet 17. gadsimtā nemieri Polijā izraisīja ebreju pieplūdumu reģionā. 18. gadsimtā Kurzemes ebrejiem bija nozīmīga loma novada ekonomiskajā dzīvē. Kuldīgas sinagoga kļuva par ebreju cietumu 1941. gada vasarā, kad okupanti ēkā ieslodzīja visus pilsētā dzīvojošos ebrejus un turēja tajā vairākas dienas, pirms, sadalot mazākās grupās, nošāva tos apkārtnes mežos. Vācu karaspēks īsi pēc ebreju iznīcināšanas ierīkoja sinagogā pārtikas glabātuvi. Pirmajos padomju varas gados sinagogā ierīkota graudu noliktava, taču pēc kāda laika tā tika pārcelta un ēka vairākus gadus netika izmantota. 1958. gadā sinagogā tika atklāts kinoteātris "Kurzeme". Tajā atradās 450 skatītāju vietas, kā arī lasītava. Kinoteātris sinagogā atradās līdz 2003. gadam. Te tika ierīkota arī kafejnīca un nakts klubs. Pēc rekonstrukcijas, bijušajās sinagogas telpās atrodas Kuldīgas Galvenā bibliotēka, bet bijušajā lūgšanu namā iekārtots Kuldīgas Mākslas nams, kura izstāžu zālē regulāri var aplūkot profesionālās mākslas izstādes.
lv.wikipedia.org
Kuldīgas sinagoga celta 1875. gadā, cara Aleksandra II valdīšanas laikā. Blakus tai atradies lūgšanu nams. Pēc aculiecinieku teiktā netālu bijusi arī rituālā pirts. Joprojām aplūkojama ebreju kapliča. Nav atrodami sinagogas un lūgšanu nama vēsturiskie plāni, pieejamas tikai dažas sinagogas eksterjera fotogrāfijas, kurās redzams arī lūgšanu nams, kā arī viens interjera attēls.
Kuldīgas sinagoga kļuva par ebreju slazdu 1941. gada vasarā, kad ēkā ieslodzīti un vairākas dienas turēti visi pilsētas ebreji, pēc tam, sadalīti mazākās grupās, tika nošauti apkārtnes mežos. Vācu karaspēks īsi pēc ebreju iznīcināšanas sinagogā ierīkoja pārtikas glabātavu. 1945. gada 9. maijā, saņemot ziņas par Vācijas kapitulāciju, vietējie sinagogu uzlauza, lai iegūtu produktus. Aculiecinieki atceras, ka uz sienām bijušas asiņu pēdas, tomēr nav atrodamas ziņas, ka cilvēki šauti sinagogā, kā tas bijis, piemēram, Liepājas rajona Aizputē.
Kuldīgas sinagogas interjers 1945. gadā bijis teju neskarts. Pirmajos padomju varas gados tur izveidota graudu noliktava. Iespējams, tieši tad zudušas daudzas interjera detaļas. Graudi t.s. žīdu baznīcā bērti uz grīdas, un viss, kas uz tās atradies, varēja tikai traucēt pārcilāt labību, lai tā nepūtu. 50. gados Kuldīgas sinagoga tika pamesta. Sinagogā ierīkoja kinoteātri, ko pēc Latvijas atjanošanas kā nerentablu slēdza.
wikimapia.org
Otrā pasaules kara laikā Kuldīgas ebreju kopiena tika iznīcināta, tāpēc sinagogas komplekss pieder Kuldīgas pašvaldībai. Tas sastāv no trim ēkām: 1875. gadā cara Aleksandra II valdīšanas laikā celtās sinagogas, lūgšanu nama un ebreju kapličas. Sinagogas un lūgšanu nama vēsturiskie plāni nav atrasti, arhitektu rīcībā bija tikai seni attēli: viens ar sinagogas interjeru un dažādu periodu ēkas ārskati. Vēl 1945. gadā Kuldīgas sinagogas interjers bijis tikpat kā neskarts, bet piecdesmitajos gados tā pārbūvēta par kinoteātri. Tolaik telpas kardināli izmainītas, tomēr tajās joprojām atrodamas kolonnas, kas balstījušas otrā stāva galeriju, nojaušams arī altāra apjoms.
Padomju laika pārbūves rezultātā sinagoga ieguvusi trīs stāvus, otrajā izbūvēta kinozāle, bet altāra vietā – ieeja.
Kopš 2003. gada ēka stāvēja tukša un neizmantota ar visām no tā izrietošajām sekām – laikazobs pamazām sabojāja tās apmetumu un jumta konstrukcijas, vandaļi izsista logu stiklus.
No nomales uz centru
Projekts, kas tapis SIA "Ozola & Bula arhitektu birojs", veidots tā, lai katrs bibliotēkas apmeklētājs sajustu celtnes majestātiskumu un tās sarežģīto vēsturi. Ēkā izveidota piemiņas vieta bojāgājušajiem pilsētas ebrejiem ko izveidjusi Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome. Piemiņas vieta atrodas kādreizējā altāra vietā. Lai izceltu altāri, padarītu to atklātu un aplūkojamu, daļa pārseguma starp pirmo un otro stāvu demontēta.
www.esmaja.lv
