Kukurūza
Parastā kukurūza (Zea mays) ir graudzāļu dzimtas kultūraugs. Kukurūzu sāka kultivēt Vidusamerikā, no kurienes 1. gadu tūkstotī p.m.ē. tā strauji izplatījās visā Amerikā. Citur pasaulē tā sāka izplatīties pēc eiropiešu ierašanās Amerikā 16. gadsimtā. Kukurūzu audzē arī Latvijā, taču vēsā klimata dēļ raža ne vienmēr ienākas.
Tūkstošiem gadu Amerikas indiāņi audzējuši kukurūzu. Daudzas tautas uzskatījušas, ka kukurūzai piemīt brīnumainas spējas.
Kukurūza ir viens no galvenajiem pārtikas produktiem Latīņamerikā un vairākās Āfrikas daļās. Ik gadu pasaulē svara ziņā izaudzē arvien vairāk kukurūzas par visām pārējām graudaugu kultūrām. Tomēr kukurūzu izmanto ne tikai kā pārtikas produktu, no tās gatavo arī kukurūzas degvīnu (burbonu), kukurūzas miltus, eļļu, kukurūzas cieti, sīrupu, viskiju un rūpniecības cieti.
Neņemot vērā to, ka kukurūza satur daudz cilvēkam nepieciešamo mikroelementu, kukurūzai ir labvēlīga iedarbība uz mūsu zobiem un tā izvada taukus no organisma. Turklāt kukurūza palīdz atjaunoties bojātai zarnu trakta gļotādai. Kukurūzu iesaka cilvēkiem ar gremošanas traucējumiem (piem., vēdera pūšanās).
Interesanti par kukurūzu:
Zinātnieki uzskata, ka kukurūzu cilvēki audzējuši jau pirms 7 000 gadu.
Kukurūza bez cilvēku palīdzības iznīktu – tā ir zaudējusi spēju dabiski vairoties.
Vienā vālītē ir ap 800 graudu, kas izvietojušies 16 rindās.
Kukurūza dažādā veidā (cietes, sīrupa utt.) sastopama pārslās, atspirdzinošos dzērienos, zālēs, dzērienos un uzkodās.
Kukurūzas graudi satur mikroelementu – zeltu.
Tā satur daudz vitamīnu: B1, B2, B6, provitamīnu A, kalciju, dzelzi, kāliju un citus mikroelementus.
100 g kukurūzas satur 125 kcal
