Krustpils pils

Šodien Krustpils pili veido četrstūrains iekšējais pagalms, ar tā malās novietotām vairākām divu stāvu celtnēm un vārtu torni, kas tapuši laikā no 13.-19.gs. Katrā no celtnēm atšķirīgs telpu mērogs, fasādes dalījums, apdare. Krustpilī vienu no četrām pagalma malām veido mūra sēta, kurā jau 19.gs. izbūvēti lieli vārti saimnieciskām vajadzībām.
Pils adrese ir Rīgas iela 216b, Jēkabpils, LV-5202.

VIDUSLAIKU PILS.
 Dažādos literatūras avotos un citos dokumentos minēti vairāki konkrēti Krustpils pils celšanas gadu skaitļi- visbiežāk 1231.gads un 1237.gads ( taču nav zināmi avoti, uz kuriem tie balstās) vai 13.gs. beidzamie gadu desmiti. Arī divdesmitais gadsimts pētniekiem atbildi nav devis; pilnīgi drošs ir tikai 13.gadsimts, ar precizējumu – laika posmā no 1275.-1297.gadam.
 Joprojām nav izdevies atrast nevienu viduslaiku Krustpils pils plānu vai fasāžu zīmējumu, aprakstu.
 Krustpils pils līdz 15.gs. sākumam bijusi nozīmīga un intensīvi apdzīvota vieta, kas sagrauta 1375.gadā, kad lietuviešu karaspēks kunigaikšta Ķēstuta vadībā iebruka Krustpilī un astoņas dienas to postīja. Tomēr līdz 14.gs. beigām pils saglabā savu stratēģisko nozīmi, tā ir svarīga nakšņošanas un pārtikas sagādes vieta.
 Pusgadsimtu vēlāk- Livonijas kara laikā Krustpils pili un miestu divas reizes (1559 un 1577. gadā) ieņēma un nopostīja Krievijas cara Ivana Bargā karaspēks.
 Sienas atliekas gar aizsarggrāvi liecina , ka Krustpili viduslaikos aptvēruši divi nocietinājumu loki no vieglāk piekļūstamās puses.  

JAUNĀ PILS- KUNGU DZĪVOJAMĀ ĒKA.
 Likvidējoties Livonijas valstij 1561.gadā, Krustpils kļūst par Polijas karaļa īpašumu. Tas ir laiks, kad pussagrautā viduslaiku pils zaudē savu uzdevumu- kalpot bīskapa vajadzībām kā nocietinājums, kā nakšņošanas, pārtikas sagādes vieta, bet tā kļūst par īpašuma- muižas centru.
 1585.gada 1.martā Polijas karalis Stefans Batorijs sagrauto pili (tolaik sauktu par Kreicburgu) un zemes uzdāvina jaunajam rotmistram Nikolausam Korfam ( dzīvojis no 1555.- 1618.g.) par lielajiem nopelniem krievu –poļu kara laikā. Tajā pašā 1585.gadā N.Korfs apprecas ar Gertraudu Rozenu. Šī ir pirmā Korfu ģimene, kura dzīvo Krustpils pilī, un 1602.gadā saņem no Polijas karaļa Sigismunda III privilēģiju mantot šo īpašumu uz mūžīgiem laikiem.
 Šobrīd grūti precizēt, kurā brīdī nocietinātā pils pārbūvēta, paplašināta par 2 stāvu dzīvojamo ēku ar plašām zālēm un lieliem logiem, bet domājams, ka tas noticis 17.gs. beigās un 18.gs. sākumā.
 Pils pārbūve 18. gadsimta pirmajos desmitos jau bijusi pabeigta.
 Krustpils pils 1784.gadā ir “mūra kungu nams divos stāvos.” 1792.gadā, kad Krustpili zīmējis J.K.Broce, kungu mājai ir mansarda jumts, bet vārtu tornis ir celtne ar trim mūra stāviem un smagnēju baroka jumtu.
 Vienkāršākajā- saimnieciskajā pils daļā 18.gs. otrajā pusē gar iekšpagalma ziemeļaustrumu sienu izvietotajām telpām uzbūvē otro stāvu no sarkaniem māla ķieģeļiem, bet iekšsienas veido pildrežģa konstrukcijās. Sākotnējās vienstāva celtnes sabūvējot kopā, tiek izveidots kalpu gals, kurš piebūvēts ar vienu galu pie kungu mājas. Otrs gals pie vārtu torņa kādu laiku vēl paliek vienstāva.
 19.gs. sākumā Nikolauss Ernsts Korfs ( dzīvojis no 1769.-1835.g.) uzsāk Krustpils muižas un ēku uzlabošanu Uz šo laiku attiecināma piezīme par arhitekta klātbūtni pils būvniecībā: “... pilī bija savs arhitekts- Johans Dāvids Šulcs. Taču par viņa profesionālo darbību trūkst ziņu.”
 1806.gadā kungu mājas galvenajai ieejai tiek uzbūvēts portāls.. 1810.gada zīmējumā redzamā Krustpils pils skatā no Daugavas ir gandrīz tāda pati kā šodien - pēc 200 gadiem. Šīs pārbūves laikā kalpu gala ēkā uzbūvēts jauns jumts, nedaudz augstāks par veco. Iekšpagalma mūra sētas dienvidu fasādē parādījušies vārti un rietumu tornītis kā vēl viena nodeva romantikai, jo, šķiet, tam diezin vai kādreiz ir bijis kāds lietderīgs uzdevums.
 Vislielākās izmaiņas notiek kungu mājas austrumu galā, jo pils iegūst jaunu piebūvi uz dārza, tolaik jaunveidojamā parka, pusi. Vienstāva ēkas ar manteļskursteni vietā kungu mājas austrumu galam tiek piebūvēta 2 stāva daļa. Savienojuma vietā ar vecāko pils korpusu tapis arī plašais balkons un simetriskais priekšdārziņš pils ārpusē.
 Pils modernizācija turpinās, neskatoties uz paaudžu maiņu. No 1841.gada Krustpils ekonomiju pārņem Nikolauss Fridrihs Korfs (dzīvojis no 1824.-1864.g.), 1849.gadā pabeigta pils pārbūve, bet pēc viņa seko Nikolauss Pēteris Pauls Korfs (1851.-1908.).
 Iespējams, ka šajā laikā Krustpilī darbojies arhitekts O.Dīce, jo 1880.gadā viņš saņēmis honorāru par darbu Krustpilī.
 Par Krustpils pili 1879.gadā rakstīts: “Pašu muižu var nosaukt gandrīz par pili. Tā ir viena no bagātākajām visā apgabalā. Muižas īpašnieka nams izceļas ar savu augsto torni un veselu rindu monumentālu celtņu.”
  19.gs. beigās rosība pilī turpinās. Pilī tiek ievilkts ūdensvads - 1887.gada rudenī tiek rakta ūdensvada tranšeja, uzstādīta nojume strūklakai, kas liecina, ka tieši tajā vai dažus gadus vēlāk uzbūvēts ūdens rezervuārs. Krustpilī parasto nakts podu vietā jau 19.gs. beigās lietota ūdens tualete.
 1902.gadā pilī izveidoti telefonsakari.
 1905.gada muižu iznīcināšanas , kas bijušas liktenīgas visā Latvijā, Krustpili laimīgā kārtā atstāj neskartu.

PILS – MILITĀRISTU MĪTNE.
 1918.g. Krustpils pili ieņēma vācu karaspēks, bet tā paša gada beigās tā nonāca lielinieku rokās līdz 1919.gada jūnijam, kad Krustpilī ienāca Latvijas un Igaunijas armiju vienības.
  Aculiecinieki atceras, ka pils kādu laiku palikusi bez saimnieka. ... Kara laika nabadzība, neizpratne par pilī atrodamo lietu vērtību bija pamudinājums daļai apkārtnes iedzīvotāju, kuri bez grūtībām varēja tikt pie kādas mantas…No pils pazūd vecās podiņu krāsnis, ozolkoka paneļu apšuvums no ēdamzāles sienām…Kur mēbeles, gleznas, grāmatas, trauki?
 1921.gada novembrī Krustpils pils muižas centru ar pili un visu ēku kompleksu nodeva Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas rīcībā, kas tur izvietoja Latgales artilērijas pulku. Izlaupītā celtne tiek remontēta, pielāgota armijas vajadzībām.
 20.gs. 30.gadu pils remontos top divas jaunas dzelzsbetona kāpnes galvenajā pils daļā. Tiek remontēti pils jumti, atsevišķām daļām nomainot skārdu.1937.gadā notiek jau nākamā pārbūve bijušajā kungu mājā.
 2.pasaules kara laikā Krustpils pilī vispirms tiek izvietota sarkanās armijas strēlnieku divīzija, bet vēlākos gados- vācu kara lazarete, ko 1944.gadā nomainīja padomju armijas kara hospitālis. No 1944.- 1993.gada novembrim pili un muižas ēkas aizņēma PSRS 16.tāllidojumu izlūkošanas aviācijas pulks un 15.gaisa armijas centrālās noliktavas. Kungu mājā izvietojas oficieru klubs, kalpu galā – armijas štāba darba kabineti. Pārbūves vairāk skar kalpu galu, lepnākajā pils daļā vairāk kosmētiska rakstura remonti, kārtējā logu un durvju nomainīšana. Lielā zāle, tāpat kā Latvijas armijas apsaimniekošanas laikā, kalpo kā kinozāle. No 1950.gada saglabājies pils plāns un griezums. Vārtu tornis tobrīd vēl kalpoja kā ūdenstornis. 20.gs. 70.gados pilī tiek ierīkota centrālapkure, stiprinātas koka konstrukcijas virs lielās zāles, nomainīts jumta segums kalpu galam. Celtniecības un rakšanas darbi pārsvarā tika veikti bez saskaņošanas un uzraudzības. 20.gs. 80.gados vārtu torņa priekšā tika uzbūvētas garāžas.

jekabpilsmuzejs.lv