Krustkalnu dabas rezervāts

Krustkalnu dabas rezervāts ir dabas rezervāts, kas atrodas Latvijas vidienē, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas un Mārcienas pagastu teritorijā.

Dabas rezervāts tika izveidots, lai saglabātu raksturīgo ūdeņu un mežu ekosistēmu kompleksa bioloģisko daudzveidību, skujkoku mežus uz osveida reljefa formām, ar saldūdens kaļķiežiem saistītos biotopus, kā arī ainavu un kultūrvēsturiskās vērtības.

Rezervāta teritorijā pārsvarā aug priežu un egļu meži, kas mijas ar lapkoku, vietām – ar platlapju audzēm. No meža tipiem visplašāk izplatīts damaksnis, vēris un mētrājs.

Daudzo saldūdens avotu izplūduma vietās veidojušies saldūdens kaļķu nogulumi, kuru ietekmē radusies savdabīga flora ar daudziem reti sastopamiem augiem. Izplatītas 555 augstāko augu sugas, no kurām 32 sugas ir aizsargājamas (jumstiņu gladiola, šaurlapu lakacis, pļavas linlape, lielziedu uzpirkstīte, Sibīrijas mēlziede u.c.). Rezervātā uzskaitītas vairāk kā 1550 bezmugurkaulnieku sugas, noskaidrotas 1170 tauriņu sugas, 152 putnu sugas.

Rezervāta ainava ir ļoti pauguraina, te atrodas Praulienas pauguraine, Madonas – Trepes valnis un Dūku – Svētes ieplaka, kuru absolūtie augstumi svārstās no 164 metriem vjl. vaļņa virsotnēs līdz 94 metriem ielejā. Madonas – Trepes vaļņa labi izteiktajā pakājē gar visu Dūku – Svētes ieplaku sastopami virszemē izplūstoši avoti. Svētes ezera rietumu krastā ir lielākais šāda veida karbonātiem bagāts avots – Krāku avots. Dūku – Svētes ieplakā atrodas arī Ļaudonas saldūdens kaļķu iegula.

Ūdenstilpes rezervātā aizņem 70 hektārus. Lielākie ezeri ir Svētes (Dreimaņu), Lielais Plencis, Mazais Plencītis. Rezervāta teritorijā tek Svētupe un Niedruška.

Vēsture
Par Austrumlatvijas floru vēl pirms Krustkalnu dabas rezervēta dibināšanas 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā interesi izrādīja vācu un latviešu zinātnieki un dabas pētnieki, tostarp arī Nikolajs Malta. 20. gadsimta 50.–70. gados par šī apvidus floru interesi izrādīja Latvijas Valsts Universitātes un Bioloģiskā institūta botāniķi, kas tur rīkoja ekspedīcijas un studentu vasaras prakses. 1977. gadā pēc Bioloģijas institūta iniciatīvas tika dibināts Krustkalnu dabas rezervāts, kļūstot par pirmo dabas rezervātu Austrumlatvijā. Līdz pat Teiču dabas rezervāta izveidošanai 1982. gadā rezervāts atradās Slīteres dabas rezervāta pakļautībā.
lv.wikipedia.org

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu