Krustaines (Senecio)

Krustaiņu ģintī (Senecio) Latvijā konstatētas 9 sugas. No tām visbiežāk sastopama parastā krustaine (Senecio vulgaris). Tā ir viengadīga nezāle ar 10 - 30 cm garu, pacilu vai stāvu zarainu stublāju, kas ir kails vai ar tīmekļainiem matiņiem. Lapas otrādi lancetiskas vai lineāras, līdz 7 cm garas un līdz 2,8 cm platas, plūksnaini daivainas, šķeltas vai dalītas. Ziedu kurvīši īsos kātos blīvā vairogveidīgā ziedkopā, 8 - 10 mm gari un ap 4 mm plati. Ziedi gaiši dzelteni. Zied no V - IX. Augs sastopams ļoti bieži dārzos, tīrumos, mežu klajumos, ceļmalās.

Sausās pļavās un norās aug Jēkaba krustaine (Senecio jacobaea). Tas ir divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar 30 - 100 cm garu, rievainu, parasti sarkanbrūnu, stublāju, kas izklaidus klāts ar tīmekļainiem matiņiem. Stublājs augšdaļā zarains. Ziedu kurvīši skarveidīgās vai vairogveidīgās ziedkopās uz samērā gariem kātiem, 1,5 - 2 cm plati. Ziedi zeltdzelteni. Zied no VII - IX.

Upju krastos, grāvjos, mitrās vietās sastop upes krustaini (Senecio fluviatilis). Tās stublāji sasniedz 60 - 200 cm garumu un ir visgarām klāti ar iegareni lancetiskām vai eliptiskām, 12,5 - 18 cm garām un 3 - 4 cm platām lapām. Ziedu kurvīši blīvās, zarainās, vairogveidīgās ziedkopās. Ziedi gaiši dzelteni. Zied VIII, IX.

Upes krustainei līdzīga ir krastmalas krustaine (Senecio paludosus). Ziedēšanas laikā sugas viegli atšķiramas pēc mēles ziedu skaita: upes krustainei ziedu kurvīšiem ir 6 - 8 mēles ziedi, bet krastmalas krustainei 12 - 20.

Pavasara krustaine (Senecio vernalis) ir viengadīgs augs ar stāvu, augšdaļā zarainu stublāju. Lapas plūksnaini daivainas, šķeltas vai dalītas, abās pusēs ar tīmekļainiem matiņiem. Ziedu kurvīši pagaros kātos, vairogveidīgā vai skarveidīgā ziedkopā, 2 - 3 cm plati. Ziedi gaiši zeltdzelteni. Zied V, VI, vērojama otra ziedēšana rudenī. Aug tīrumos, ceļmalās, uz dzelzceļa uzbērumiem.
latvijas.daba.lv

Krustaines (latīņu: Senecio) ir augu ģints kurvjziežu dzimtā. Ģints ir izplatīta gandrīz visā pasaulē.

Taksonomija

Pēc šobrīd aktuālajiem ģinšu nodalījumiem, šobrīd krustaiņu ģints satur aptuveni 1250 sugas un ir viena no lielākajām ziedaugu ģintīm. Tajā pašā laikā tā ir uzskatāma par mākslīgi sastrukturizētu, jo daudzas tajā iekļautās sugas ir polifilētiskas, bet, tā kā nav zināmas morfoloģiskas sinapomorfijas, kas noteiktu, kuras sugas pieder pie ģints vai nē, precīzs, ģenētiski apstiprināts sugu skaits nav zināms.