Kroņvircavas (Vircavas) muiža

Vircavas muiža (arī Kroņvircavas muiža)

Muižas apbūve veidojusies no 17. līdz 19. gs. Muiža bijusi Kurzemes hercoga Pētera Bīrona iemīļota uzturēšanās vieta. 1919. gadā muižu nodedzināja bermontieši, bet bijušajā klētī–noliktavā 1920.–30. gados tika ierīkots Tautas nams. No muižas ēkas saglabājies ziemeļaustrumu korpuss un virtuve kā atsevišķa ēka. Ievērības cienīgs ir muižas parks – 15 ha liels baroka stila dārzs ar savdabīgu dārza parteru.

Vispilnīgāk no kompleksa ēkām saglabājies Kavalieru nams, kur pašlaik darbojas skola.

Piedāvājums
Iepriekš piesakoties pa tālr. 26856466, tiek piedāvāta ekskursija pa muižas parku un programma jaunlaulātajiem.
visit.jelgava.lv

Kroņvircavas muiža (vācu: Kron-Würzau) bija pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera lauku īpašums ar pili, kas atradās tagadējā Jelgavas novada Vircavas ciemā, apmēram 10 km attālumā no Jelgavas. To pēc hercoga pasūtījuma 1776. – 1785. gadā uzbūvēja galma arhitekts Severīns Jensens.

No hercoga pils palicis vienīgi ziemeļaustrumu korpuss un virtuve kā atsevišķa ēka. Vispilnīgāk no muižas kompleksa ēkām saglabājusies Kavalieru māja, kur pašlaik darbojas Vircavas vidusskola, pils mūra atliekas, pārvaldnieka māja, klēts–magazīna, stallis un parks. Kroņvircavas muižas apbūve ir Valsts aizsardzības objekts Nr. 5286.

Vēsture
Pirmās Vircavas muižas ēkas celtas pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveides ap 1566. gadu. Zināms, ka 17. gadsimta sākumā muiža piederēja Brunovu dzimtai, kura to ieķīlāja Grothusiem. 1687. gadā muižu iegādājās hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers, vēlāk tā piederēja hercoga Frīdriha Vilhelma atraitnei Anna Joanovnai, hercogam Ernestam Johanam Bīronam, no kura to savukārt mantoja hercogs Pēteris Bīrons. Viņš 1769. gadā sāka jaunās pils celtniecību, ko pabeidza tikai 1785. gadā. Līdztekus līdz 1780. gadam uzbūvēja arī pils virtuvi, staļļus, staļļmeistara ēku un Kavalieru māju. Vircavas muižas klēts noliktavu pārbūvēja par zirgu izjādes manēžu.

Pēc Kurzemes hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijā muižas ēkas pārbūvēja armijas vajadzībām. 1919. gada rudenī pili nodedzināja bermontieši. Pēc 1920. gada agrārās reformas muižas centra ēkas pārgāja pagasta īpašumā. Zirgu izjādes manēžu 1920. – 1930. gados pārbūvēja par Vircavas Tautas namu.

Raksturojums
Visas ēkas celtas pēc Severīna Jensena projekta smagnējā klasicisma stilā, ar viņam raksturīgu fasāžu apdares principu pielietojumu – plastiski reljefā apdare apvienota ar iluzoru krāsojumu. Tā saglabājusies uz pils fasādes fragmentiem. Pastāv hipotēze, ka Ketleru laikā būvētās pils vecās daļas, iekļautas Kavalieru mājas cokolstāvā.

Pili apņēma liels baroka stila dārzs ar ūdens parteru, kas kā muižas dārzs sākts veidot jau hercoga Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā 1693. gadā. Parks daļēji zaudējis savu vērtību kopš 1931. gada, kad tam cauri uzbūvēja lielceļu.

Pusmuižas (1841)
1841. gadā Kroņvircavas muižai bija šādas pusmuižas (Beihof): Elejas muiža (Ellei), Pētera muiža (Vircavas) (Peterfeld), Jaunmuiža (Vircavas) (Neuhof vai Peterweide), Ķiles muiža (Killhof), Vecsvirlaukas muiža (Alt-Bergfried), Siera muiža (Käshof), Jāņu muiža (Johannishof), Mazbutes muiža (Masbut), Svētes muiža (Groß-Swehthof) un Boļu muiža (Klein-Swehthof).
lv.wikipedia.org

Vircavas muiža (arī Kroņvircavas muiža) veidojusies līdz ar Kurzemes un Zemgales hercogistes dibināšanu ap 1566. gadu un bijusi nozīmīga tās sastāvdaļa cauri gadsimtiem. Muiža savulaik piederējusi gan Brunovu dzimtai, gan hercoga Jēkaba Ketleru ģimenei, vēlāk par to krietni rūpējusies Bīronu dzimta.

Galvenokārt Bīronu laikā galma arhitekta Severīna Jensena vadībā tapušās ēkas un ēku pārbūves ļoti dažādā stāvoklī ir saglabājušās līdz mūsdienām. Piemēram, tiek uzskatīts, ka ēka, kuru savulaik Bīroni pārbūvēja par kavalieru namu, Ketleru laikā iespējams ir bijusi kungu māja, jeb muižas pils. Tagad tajā darbojas skola. Tāpat, Bīronu laika zirgu manēžā kopš 20. gs 20–ajiem gadiem mājvietu radis tautas nams. Vēl no kompleksa ēkām glābjamā stāvoklī ir pils virtuves māja un klēts magazīna.

Jāteic, ka no greznās Bīronu laikā celtās pils līdz mūsdienām ir saglabājies tikai ziemeļ–austrumu korpuss. Līdz ar hercogistes inkorporāciju Krievijas impērijā, pils tika pārbūvēta un pielāgota armijas vajadzībām. Diemžēl, armijas klātbūtne pirmā pasaules kara laikā pievērsa pastiprinātu uzmanību. Tiek uzskatīts, ka tieši Bermonta karaspēks ir nodedzinājis pili 1919. gadā.

Kā nenoslīpēts dimants upes krastā labi saglabājies un savu atdzimšanu gaida muižas pārvaldnieka nams, kas savulaik kalpojis arī kā pagasta māja, kolhoza pārvalde, bibliotēka.  Par to tagad rūpes uzņēmusies Zommeru ģimene, kas tur jau uzņem tūristus un stāsta par Vircavas muižas un nama vēsturi, piedāvā apskatīt un pašiem izmēģināt senus darba rīkus.

Viena no muižas rotām ir bijis 15ha lielais parks, kas atšķīries no citiem tā laika dārziem ar mākslīgi veidotiem dīķu parteriem. Kaut arī parks līdz šodienai nav saglabājis tā laika spozmi, tomēr tas ir piemērots nesteidzīgām pastaigām un apcerīgiem pārdomu brīžiem.

Pieejamība publiskai apskatei
Apskatei bez pietiekšanās pieejams muižas parks un kompleksa teritorija. Iepriekš piesakoties, pieejama ekskursija gida pavadībā muižas kompleksā un Pārvaldnieka mājā.

Ekskursija gida pavadībā Vircavas muižas kompleksā
 – Pieaugušajiem 1.50 EUR
 – Skolēniem, studentiem, senioriem 1.00 EUR

Kontaktpersona: Aiga Skrastiņa-Zommere
+371 26856466
aigasz@inbox.lv
pilis.lv