Krokusi (Crocus)

Krokusi ir vieni no pirmajiem pavasara vēstnešiem. Krokusu ziedu uzplaukšana nozīmē, ka ziema ir beigusies. Lai gan krokusu ziedi izskatās ļoti trausli, tie tomēr ir izturīgi pret laika kaprīzēm. Pietiek ar dažām saulainām dienām un to ziedi jau atveras, pēkšņi izveidojot ziedu paklājus. Krokusi arī gadiem ilgi var augt vienā vietā, tie neprasa īpašu kopšanu, ar katru gadu ziedēs aizvien bagātāk. 

Pieder Skalbju (Iridaceae) dzimtai. Ģintī apmēram 80 sugu, kas savvaļā aug galvenokārt Vidusjūras rajona zemēs, Viduseiropā, Krimā, Kaukāzā, Turcijā, Irānā un Vidusāzijā. Krokusi ir nelieli augi bez virszemes stublāja, veido apaļus un saplacinātus bumbuļsīpolus. Ziedi pa vienam vai vairāki kopā, lieli, piltuvveida, dažādās krāsās, izaug tieši no bumbuļsīpola. Vakaros un apmākušās dienās tie aizveras. Daļa sugu zied pavasarī, daļa – rudenī. Lapas šauras, cietas, veido pušķi. 

Krokusus audzē pēc iespējas saulainās vietās ar caurlaidīgu, trūdvielām bagātu augsni, kas pietiekami mitra pavasarī un sausa vasarā. Tos lieto akmensdārzos, ziemciešu stādījumos, starp retām krūmu grupām, zālienos. Labos apstākļos krokusi ātri pavairojas veģetatīvi un ligzdas var dalīt ik pēc 2 vai 3 gadiem. Krokusus izrok, kad to lapas sāk nodzeltēt, apžāvē, notīra un uzglabā sausā vietā. Izstāda septembrī. Rudenī ziedošos krokusus izstāda augustā.