Krišjāņa Barona iela 126, Rīga
Katedrāles celtniecība sākas 1902. gadā, kam Krievijas cars Nikolajs II no valsts kases atvēlēja 75 000 rubļus, bet ar šiem līdzekļiem bija par maz. Visās Krievijas baznīcās tika izsludināta ziedojumu vākšanas kampaņa, lai būtu iespējams celtniecību pabeigt. Līdzekļi tika savākti, gan no ziedojumiem baznīcās, gan turīgo Latvijas krievu tirgotāju individuālajiem ziedojumiem. 1907. gadā katedrāle tika iesvētīta par godu Svētajai Trijādībai. Tā celta pēc K. Pēkšēna projekta. Tas ir viens no iespaidīgākajiem un varenākajiem pareizticīgo dievnamiem Latvijā, kura arhitektūrā dominē daudzveidīgi krievu- bizantiešu stila motīvi.
www.citariga.lv
Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo katedrāle (arī Rīgas Svētās Trijādības pareizticīgo katedrāle) ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā. Atrodas Rīgas pareizticīgo sieviešu klostera teritorijā Krišjāņa Barona ielā 126.
Katedrāles vēsture
1901. gadā tika pārveidota par klosteri sieviešu kopiena, kura tika dibināta 1891. gadā kā meiteņu un padzīvojušo sieviešu patversme. Jau pēc gada tiek uzsākta dievnama celtniecība, kurai 75 tūkstošus rubļu no valsts kases izdalīja ķeizars Nikolajs II, bet pārējie līdzekļi tika savākti klostera pirmās igumenes Sergijas (laicīgā kārtā Katrīnas Mansurovas) pūlēm. Katedrāle celta no 1902. līdz 1907. gadam pēc Konstantīna Pēkšēna un Aleksandra Vanaga projekta.
1910. gadā zem katedrāles esošajā kriptā apglabāts kņazs Boriss Mansurovs. 1912. gadā kriptā iekārto nelielu Dievmātes Aizmigšanas baznīcu. 1914. gada tajā tika apbedīta Marija Mansurova.
Sakarā ar Kristus Piedzimšanas katedrāles slēgšanu virsgana (arhiereja) sēdeklis 1961. gadā tiek pārcelts uz Svētās Trijādības katedrāli. Šis dievnams netika slēgts ne Latvijas neatkarības pirmajos gados, nedz arī padomju laikā. Laikā, kad Kristus Piedzimšanas katedrāle bija slēgta, Svētās Trīsvienības katedrāle bija pareizticīgo galvenā svētvieta Rīgā.
Arhitektūra un iekšējā apdare
Dievnams ir celts krievu–bizantiešu stilā kā krusta plāna centrālbūve, piecu kupolu kompozīcijā. Sākotnējā interjerā un fasāžu dekoratīvajā apdarē – jūgendstila ietekme. Smalks kokgrebuma apzeltītais ikonostass sākotnēji atradās Liepājas katedrālē, pēc tam 1939. gadā pārvietots uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli, bet pēc tās slēgšanas – uz Svētās Trijādības katedrāli. Arī XX gadsimta sākuma unikālie bronzas svečturi, kas stāv pie ikonostasa, ir atvesti no Liepājas (tāpat kā ikonostass, savulaik ķeizara dāvinājums).
lv.wikipedia.org
Uzņēmumi, kas atrodas adresē Rīga, Krišjāņa Barona ielā 126:
LATVIJAS PAREIZTICĪGĀS BAZNĪCAS RĪGAS SVĒTĀS TRIJĀDĪBAS-SERGEJA SIEVIEŠU KLOSTERIS AR FILIĀLI JELGAVAS RAJONA
Rīga, Krišjāņa Barona iela 126
RĪGAS SVĒTĀS TRIJĀDĪBAS KATEDRĀLES PAREIZTICĪGO DRAUDZE
Rīga, Krišjāņa Barona iela 126
Konstantīns Pēkšēns
Konstantīns Pēkšēns (dzimis 1859. gada 8. martā Mazsalacas pagastā, miris 1928. gada 23. jūnijā Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem. Viņš projektējis Berga bazāra ēku kompleksu. Rīgā pēc viņa projektiem uzcelts vairāk nekā 250 daudzstāvu mūra namu, kā arī vesela virkne koka ēku.
K. Pēkšēna daiļrade ir neatņemams posms latviešu profesionālās arhitektūras attīstības pēctecībā, viņa atstātais mantojums ir nesaraujami saistīts ar reģionālās būvmākslas rašanos un attīstību Rīgā. Meistara darbi vienlīdz plaši un nozīmīgi aptver gan 19. gs. eklektisma periodu, gan žilbinošo Rīgas jūgendstila uzplaukuma laiku 20. gs. sākumā.
