Krišjāņa Barona iela, Rīga

Krišjāņa Barona iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra un Grīziņkalna apkaimē. Krišjāņa Barona iela sākas pie Aspazijas bulvāra un beidzas krustojumā ar Brīvības ielu. Tā sastāv no divām braukšanas joslām pa vienai katrā virzienā. Pa vidu tām ir tramvaja sliedes, bet posmā no Pērnavas ielas līdz Brīvības ielai tramvaja sliedes atrodas gar ielas abām malām. Krišjāņa Barona ielas kopejais garums ir 3020 metri.
lv.wikipedia.org

Atrodas Rīgas centrā (no Aspazijas bulvāra līdz Gaisa tiltam). Gar. 3180 m. Iela izveidojusies 1858. gadā Rīgas vaļņu nojaukšanas laikā, savienojot Pēterburgas priekšpilsētas Pirts ielu ar Vecrīgu, tādējādi radot Audēju ielas turpinājumu bulvāru rajonā. 1858. gadā uzcelts tilts pār Pilsētas kanālu. Jaunizveidotā iela tika nosaukta par Suvorova ielu (Baltijas, ģenerālgubernatora A.Suvorova vārdā). 1923. gadā nosaukta folklorista K.Barona vārdā (1919-23.g. dzīvoja šās ielas 3. namā); apbūve ir neviendabīga. Ielas sākuma posmā (līdz tagadējai Elizabetes ielai) ir ļoti reprezentabla mūra apbūve (19. gs. 2. p.). Posmā no tagējās Elizabetes ielas līdz Bruņinieku ielai pārsvara ir daudzstāvu mūra īres nami, kas celti 19. gs, beigās 20. gs. sākumā, kad priekšpilsētas veco koka apbūvi nomainīja daudzstāvu mūra ēkas. Koka ēkas šajā ielas posmā celtas līdz 1885. gadam. Republikas nozīmes arhitektūras piemineklis ir ēka 1 (1873-75, arhit. J.F.Baumanis), kurā atrodas konservatorija, un ēka 12 (1876), kur atrodas Rakstnieku savienība, Komponistu savienība, Mākslinieku savienība. Interjera apdare šajās ēkās pieder pie reprezentablas nozīmes mākslas pieminekļiem.
(© enc.*Rīga*1988)

Krišjāņa Barona iela Grīziņkalna apkaimē robežojas ar Tallinas, Ērgļu, Pērnavas un Brīvības ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās tā minēta jau 1810. gadā ar nosaukumu Pirts iela. Dažus gadus vēlāk tā tika pārsaukta par Lielo pirts ielu, jo pilsētā bija vēl divas Pirts ielas. 1858. gadā tā ieguva nosaukumu Suvorova iela, bet 1923. gadā tā ieguva savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies – Krišjāņa Barona iela, par godu 1923. gadā mirušajam „Dainu tēvam”. Ielas kopējais garums ir 3020 metri.
citariga.lv

Vēsture
Krišjāņa Barona iela izveidojusies 1858. gadā Rīgas vaļņu nojaukšanas laikā, savienojot Pēterburgas priekšpilsētas Pirts ielu ar Vecrīgu, tādējādi radot Audēju ielas turpinājumu bulvāru rajonā. 1858. gadā uzcelts tilts pār Pilsētas kanālu. Jaunizveidotā iela tika nosaukta par Suvorova ielu (Baltijas ģenerālgubernatora A.Suvorova vārdā). 1923. gadā pārsaukta folklorista Krišjāņa Barona vārdā, kas 1919.—1923. gados dzīvoja šās ielas 3. namā.

Apbūve ir neviendabīga. Ielas sākuma posmā (līdz tagadējai Elizabetes ielai) ir ļoti reprezentabla 19. gadsimta 2. puses mūra apbūve. Posmā no tagadējās Elizabetes ielas līdz Bruņinieku ielai pārsvarā ir daudzstāvu mūra īres nami, kas celti 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā, kad priekšpilsētas veco koka apbūvi nomainīja daudzstāvu mūra ēkas. Koka ēkas šajā ielas posmā celtas līdz 1885. gadam.

Reprezentatīvas nozīmes arhitektūras pieminekļi ir ēka 1. (1873.—1875. gads, arhitekts J.F.Baumanis), kurā atrodas konservatorija, un ēka 12. (1876. gads), kur atradās Rakstnieku savienība, Komponistu savienība, Mākslinieku savienība. Interjera apdare šajās ēkās pieder pie reprezentatīvās nozīmes mākslas pieminekļiem.

Krišjāņa Barona iela ir savienota ar sekojošām ielām: