Krizantēmas (Chrysanthemum)
Krizantēmas (Chrysanthemum)
Krizantēmas (Chrysanthemum) ir kurvjziežu dzimtas ģints. Tie daudzgadīgi lakstaugi, kas tiek audzēti kā krāšņumaugi. To dabiskais izplatības areāls ir Āzijas un Eiropas ziemeļaustrumu mērenā josla un subtropi. Krizantēmas ziedkopas ir kurvīši. Ģintī ir apvienotas aptuveni 150 sugas. Nosaukums "krizantēma" ir cēlies no grieķu valodas, kas burtiskā tulkojumā nozīme "zelta zieds" (chrysos — zelts; anthemos — zieds). Latvijā savvaļā aug tikai sējumu krizantēma (C. segetum).
lv.wikipedia.org
Krizantēmas pieder vecākajiem kultūraugiem un audzētas cilvēku mītņu tuvumā jau vismaz pirms 3000 gadiem. Pirmās rakstiskās ziņas par krizantēmām sastopamas Ķīnas filozofa Konfūcija (551. - 479.g.p.m.ē.) rakstos. Krizantēmu dzimtene ir Ķīna un Japāna. Abās zemēs šos ziedus audzē ne tikai krāšņumam, bet izmanto arī tautas dziedniecībā un pievieno ēdieniem Āzijas tautu virtuvē, gatavojot ne tikai zupu, bet pat desertu. Kopumā pasaulē pašreiz ir aptuveni 5000 krizantēmu šķirnes. Eiropas kontinentu krizantēmas, kā liecina vēstures dati, tad ir sasniegušas 1676. gadā.
Krizantēmas ir pēdējei ziedi, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos zied piemājas dārzos, jo Latvijā šīs puķes pilnā krāšņumā ziedus atver tikai novembrī.
Pie krizantēmām pieder arī visiem labi zināmās mārtiņrozes, gan sīkziedu, daudzziedu un citas dažādu lielumu un nokrāsu podu un krūmu krizantēmas. Krizantēmas bieži dēvē arī par "rudens rozēm".
stadipukes.lv
Chrysanthemum – Dārza krizantēmas
Augstums: 60cm
Ziedi: rozā, oranži, balti.
Ziedēšanas laiks: IX-X
Lapas: zaļas.
Augums un augšana: pudurveida apakšzemes vasu ziemciete.
Augšanas apstākļi: saulē-pusēnā mēreni sausā-vidēji mitrā ,smilšainā, trūdainā, caurlaidīgā, normālā dārza augsnē.
Dekorativitāte: dekoratīvi stabila, vidēji efektīga galvenokārt ziedu ziemciete.
Stādīšanas attālums: 30cm (11 uz 1m²).
Kopšana
Ravēšana: pirmajā gadā pēc stādīšanas ļoti svarīga ir augsnes irdināšana, lai iznīcinātu iespējamās daudzgadīgās nezāles. Arī turpmāk stādījumus jāravē ne retāk kā reizi mēnesī. Ziemciešu stādījumus ieteicams mulčēt.
Mēslošana: ziemcietēm pavasarī dod 30 – 50 g/m² pilnmēslojuma. Kūdras vai komposta mulča kārta būs kā organiskais mēslojums, bet, ja iespējams var vēl papildus mēslot ar kūtsmēsliem, kas labi sadalījušies. Neieteiktu ziemcietes pārmēslot ar slāpekli, jo tad var veidoties nedabīgs auga lielums un kuplums, kā arī ziemciete zaudē savu normālo izskatu un noturību, kļūst uzņēmīgāka pret slimībām un zaudē ziemcietību.
Apgriešana: ziemciešu stādījumos regulāri jāizgriež atmirušās, bojātās un slimās augu daļas, jāizlauž vai jāizgriež noziedējušie ziedi. Rudenī ziemcietes ieteicams nogriezt atstājot ~ 5-10 cm garus dzinumus, izņemot mūžzaļos augus (bergēnijas, graudzāles u.c.).
Laistīšana: sausā un saulainā laikā ziemcietes jālaista. Laistīt vēlams no rīta vai vakarā, nevis karstajā pusdienas saulē, jo tā liela daļa mitruma iztvaiko. Pēc laistīšanas ieteicams augsni uzirdināt.
Ieziemošana: Ziemcietes, kurām atmirst auga virszemes daļa, var piesegt ar ātri trūdošo organisko materiālu, koku lapām. Zem kokiem stādītajām ziemcietēm pietiek ar nobirušo lapu kārtu. Satrūdot tās veido ziemciešu augšanai un attīstībai labvēlīgu vidi.
Obligāti ir jāsedz jaunie stādījumi, īpaši rudenī stādītie, kā arī augi, kas izvietoti paaugstinātās, saules un vēja ietekmei pakļautās vietās uz dažādiem akmeņu krāvumiem un terasēm.
www.stadibulduri.lv
