Krimuldas muiža
Majestātiskā Krimuldas muižas kungu māja celta 19. gadsimta vidū neoklasicisma stilā. Savukārt 1930. gadā ēkai priekšā ir uzbūvēts plašs koka vasaras paviljons, kurā pašlaik ir iekārtots hostelis.
No kungu mājas terases un balkona paveras pasakains skats uz Gaujas senieleju, kā arī ir iespējams vērot gaisa vagoniņa ceļojumu pa gaisa trošu ceļu, kas savieno abus Gaujas krastus.
Muižas saimniecības ēkas ir celtas no laukakmeņiem un lepojas ar bagātīgu dekoratīvo apdari. Tās dzīvi uzbur rosību, kas muižā kādreiz valdīja – zirgu iezviegšanos stallī, citu mājlopu balsis laidarā un pils pārvaldnieka rokās šķindošo vareno muižas atslēgu saišķi.
Krimuldas muižas plašajā parkā atrodas pansijas ēka "Šveices māja" un apskatāmas ir arī Krimuldas pilsdrupas (13. – 17. gs.) – Krimuldas pirmsākums.
www.entergauja.com
Krimuldas muiža (vācu: Schloß Cremon) atrodas Gaujas senlejas malā, Siguldas pilsētas labā krasta daļā (Krimuldā). Netālu no muižas pils atrodas Krimuldas viduslaiku pils drupas. Celtne ir viens no spilgtākajiem klasicisma villu arhitektūras piemēriem Latvijā. Muižas daudzslāņainā vide rada īpašo Krimuldas šarmu, kur 19. gadsimta "Vidzemes Šveices" koka arhitektūras pērles mijas ar vēlīnā klasicisma laikā celtās pils krāšņumu. Krimuldas muiža ir Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedre, tomēr tā vēl nav iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā.
Vēsture
Precīzs Krimuldas muižas pils celšanas gads un tās projekta autors nav zināms, taču vairums pētnieku uzskata, ka tagadējā Krimuldas muižas kungu māja un saimniecības ēkas celtas pēc 1848. gada, kad par muižas īpašnieku kļuva firsts Pauls Hermanis fon Līvens. Ap 1893. gadu Krimuldas muižas pils tika pārbūvēta viņa dēla Paula Līvena vadībā. Pārbūves gaitā pils abos galos tika papildināta ar simetriskām trīs logailu asu garām piebūvēm un no nelielas vasarnīcas tipa villas pārtapa pietiekami plašā muižas dzīvojamā ēkā. Līdzīgi, kā zem vecās pils daļas, arī zem jaunajām piebūvēm tika izbūvēti pagrabi, daļā no kuru telpām pils dienvidrietumu galā ierīkota pils virtuve.
Pēc 1920. gada zemes reformas muižu atņēma tās agrākajiem īpašniekiem. 1921. gadā Krimuldas muižas pils līdz ar daļu no saimniecības ēkām un 226,26 ha zemes 1921. gadā nonāca Latvijas Sarkanā Krusta pārziņā. Organizācijas pirmā vadītāja, profesora Jāņa Jankovska vadībā te izveidoja Latvijā tolaik vienīgo kaulu tuberkulozes slimnieku ārstniecības iestādi ar 50 gultasvietām. Esot saimnieka statusā, Sarkanais Krusts sanatorijā veica būtiskus ieguldījumus, pielāgojot pili ārstniecības specifiskajām vajadzībām. Pēc pārbūves sanatorijā ziemā varēja ārstēties 165, bet vasarā – 200 slimnieki, un tā kļuva par Latvijā lielāko šāda veida iestādi. Krimuldas sanatorijas lielākā vērtība bija tās atrašanās skaistā vietā, kas veicināja slimnieku atveseļošanos. Sanatorijā tika veiktas tuberkulozes ārstēšanā nozīmīgas procedūras – gaisa un saules peldes, kuru dēļ 1927. gadā iesāka būvēt t.s. „sauļošanās lieveni”– iepretī pilij puslokā celta koka ēka ar plašu lieveni.
No 1994. līdz 1997. gadam Krimuldas sanatorija piedzīvoja virkni reorganizāciju, 2002. gada jūnijā sanatorija privatizācijas ceļā pārtapa par SIA "Rehabilitācijas centrs Krimulda". Kā sertificēta rehabilitācijas iestāde Krimuldas muiža darbojas arī pašlaik.
Muižas komplekss
Mūsdienās grūti analizēt Krimuldas pili, kā pilnvērtīgu sava laika arhitektūras, mākslas un aristokrātisko aprindu sadzīves kultūras objektu, jo to ietekmējusi gan 19. un 20. gs. veiktā pārbūve, gan Pirmā pasaules kara postījumi, gan arī ēkas pārveidošana par sanatoriju. Sākotnēji Krimuldas pils celta kā klasicisma stila ēka ar gandrīz kubisku divstāvu centrālo apjomu un simetriskiem, to ietverošiem vienstāva spārniem. Tāpat arī asu attiecība pils galvenajā fasādē sākotnēji sadalījās 3:5:3. Krimuldas pils izskatā iespaidu atstājis 18. gs. angļu arhitektūras stils. Ēkā joprojām saglabāta simetrija, tomēr šobrīd galvenās fasādes asu attiecība ir 5:5:5. Ēkas fasādē īpaši akcentēta pils vidusdaļa. Izmantoti (no pils sānu daļām) atšķirīgi virslogu sandriki un spēcīgi izvirzītu otrā stāva dzegas modiljonu joslu. Ēkā akcentēts centrālais apjoms, kuru rotā masīvs četru kolonnu portiks. Tāpat uzmanību saista portika čuguna lējuma joniskie kapiteļi, jo tik iespaidīga izmēra metāla daļu izmantošana ēkas fasādē ir gandrīz unikāla parādība Latvijas arhitektūrā.
Ēku arhitektoniskajā veidolā robustām laukakmens sienām pretstatītas gludi apmestas logailu apmales, ķieģeļu izbūvējumi. Piemēram, Krimuldas muižas pārvaldnieka mājai veidotas vēlā klasicisma stila formas ārdurvis. Pati ēka būvēta ar laukakmens sienām un gludi apmestām logailu apmalē. Virs ēkas gala izbūvēts kupols, tomēr tam grūti rast kādu racionālu izskaidrojumu, un visdrīzāk tas ir gluži kompozicionāls veidojums. Tāpat Krimuldas muižas kompleksā atrodas arī monumentālais karē veidā celtais laidara komplekss ar 19. gs. 1. ceturksnim raksturīgajām pusloka formas žoga arkām un izteikti reprezentablajiem vārtiem. Arī citas saimnieciskā kompleksa ēkas veidotas līdzīgi un vienotā stilā.
Mūsdienās
Krimuldas muiža tiek aktīvi iesaistīta tūrismā, piedāvājot plašas atpūtas un izklaides iespējas tūristiem. Muiža piedāvā dažāda lieluma un izkārtojuma telpu īri, kā arī ēdināšanas un nakšņošanas pakalpojumus. Tāpat tiek piedāvātas ekskursijas pa Krimuldas muižas vēsturisko centru, kā arī iespējami maršruti pa Krimuldas pils un tuvāko apkārtni, piedāvājot ekskursijas maršrutu sagatavošanu atbilstoši klientu vēlmēm.
lv.wikipedia.org
