Krape
Krape ir ciems Ogres novada dienviddaļā. Tas ir Krapes pagasta centrs un atrodas pagasta rietumos. Apmēram puskilometru uz ziemeļiem no Krapes plūst Lobes upe.
Krapes pagasts atrodas 80 km no Rīgas. Krapes teritorijā atrodas vidējciemi Lobe, Veckrape, Krapes muiža. Krapes pagasts atrodas 40 km no Ogres. Krapes pagasts robežojas ar Lēdmanes, Bebru, Madlienas, Skrīveru, Koknese pagastiem.
KRAPES TERITORIJAS VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA.
Par šīs teritorijas apdzīvotību liecina fakts, ka pie Jaunaulāniem ir konstatēta akmens laikmeta kapenes .
18. gadsimta sākums iezīmējas ar Ziemeļu karu, kura rezultātā Vidzeme, tātad arī Krapes teritorija, nonāk krievu pakļautībā.
Līdz 1905. gada revolūcijai nekādu zīmīgu ziņu no Krapes nav. 1905. gada revolūcijas notikumi hronikā atspoguļojas sekojoši:
• 1905.gada 16.jūlijā uz muižu devies gājiens, pa ceļam laužot stabus, muižas kalpiem pavēlēts streikot, bet tālāk gājiens devies uz brūzi, slēdzis to un turpinājis gājienu uz Lēdmani.
• 1906.gadā parādās pirmā soda ekspedīcija, kas nodedzina Lupatu mājas.
• Pēc pirmās soda ekspedīcijas aiziešanas Krapes pagasts tiek pilnīgi atbrīvots no karaspēka.
• 1906. gada 15. martā ierodas otrā ekspedīcija.
I .pasaules karš Krapi skar tikai kā izlaupīšanas un demolēšanas objekts armijām. Bermonts līdz Krapei netiek un Brīvības cīņas iet Krapei garām. 1936.gadā Krapes luterāņu baznīcā tiek uzstādīta piemiņas plāksne Oskaram Kalpakam un Fridriham Briedim. Pašlaik šī plāksne ir atgriezta Krapes luterāņu baznīcai.
Krapieši ir bijuši centīgi biedrību dibinātāji .1935.gadā Krapē bijušas šādas biedrības: kultūras (dibināta 1920.g.), savstarpējā ugunsapsargāšanas,
lopkopības pārraudzības, patērētāju (“Turība”), kūdras izmantošanas, krājaizdevumu sabiedrība un piensaimnieku sabiedrība. Kultūras biedrībai piederējusi arī bibliotēka.
Krapes pienotava dibināta 1925. gadā. Savu darbību kā pienotava ir beigusi 2003.gadā.
Jāmin trīs Krapes cilvēki, kuri visu savu dzīvi veltījuši tautas gara mantu vākšanai. Tie ir Mārtiņš Padegs un Jānis Palejs, kuri Baronam piesūtījuši 708 tautasdziesmas, kā arī Mārtiņš Spriņģis, kurš vācis folkloru visā Latvijā.
