Kornetu ezeri

Kornetu ezeri
Kornetu-Peļļu zemledus kušanas ūdeņu veidotā ieleja ir viena no visgarākajām un izteiksmīgākajām šāda veida pēdējā leduslaikmeta reljefa formas veidojumiem Latvijā. Tā ir ap 26  km gara (16 km –Latvijā, 10 km –Igaunijā), kura abos galos sazarojas. Zemledus kušanas ūdeņu straumes pirms 10-15 tūkstošiem gadu šajā apvidū izveidoja dziļas ieplakas, kuru zemākajās daļās pēc ledus izkušanas palika ezeri. Tāpēc ezeriem raksturīgi stāvi krasti un liels dziļums. Laikam ejot krasti ir apauguši ar egļu, bērzu, baltalkšņu mežiem. Ezeru virknes A daļas ezerus dēvē par Kornetu ezeriem, kurā ietilpst 8 ezeri -Pilskalna, Dzērves, Ievas, Trumulītis, Raipals, Mellītis, Lielais un Mazais Baltiņš. Savukārt R daļā atrodas 7 ezeri, kurus dēvē par Peļļu  ezeriem-Ilgājs, Sūneklis, Smilšājs, Peļļu, Kalekaurs, Bezdibenis, Rencītis.

Dzērves ezers
Ezers Veclaicenes pagasta Kornetu ciema centrā. Ezera vidējais dziļums ir 5.6 metri, bet maksimālais dziļums - 20.0 metri (R daļā). Ezera krasti ir lēzeni, dažviet slīpi un stāvi. Ezera Z krastu veido 203 mvjl. augstais  Dzērves kalns, kur 2015.gadā  atklāts 27 m augsts skatu tornis, pa kalna virsotni virzās Drusku pilskalna dabas taka. Kalna nogāzē aug ozolu meži. Senatnē kalnā bijuši 4 upurozoli, pie kuriem cilvēki nesuši ziedojumus. Pieminekļu valdes arhīvā saglabājusies R.Millera 1925. gadā rakstītā vēstule: „Kornetu muižas ballinieki, apgaismodami savu balles laukumu, iekūruši sārtu vecā ozola dobumā. Koks piecas dienas dedzis”.  Līdzīgs liktenis piemeklējis arī pārējos Dievozolus. Ezerā ietek 2 upītes, iztek viena upīte uz Ievas ezeru. Ezera ZA krastā pie pagastmājas izveidota laipa un neliela atpūtas vieta ar ugunskura vietu un nojumi. Ezera D krastā pie Muceniekiem ir iespēja celt teltis un nopeldēties (saimnieka Jāņa Prangeļa kontakti: +371 26520232).

Ievas ezers
Ievas ezers atrodas Kornetu ciema centrā. Aizņem 9 ha lielu platību, tā vidējais dziļums ir 5.2 m, bet maksimālais -12.5 m. Krasts iepretim sporta laukumam un bērnu atpūtas laukumam, sabiedriskā transporta pieturai „Korneti” ir lēzens, kur iekārtota peldvieta ar laipu un pārģērbšanās kabīni. Šeit atrodas arī Raipala dabas takas informatīvais stends un Veclaicenes dabas baudītāju atsauksmju kastīte. Izejot Raipala taku, esi laipni aicināts atstāt savus ierosinājumus šajā "bebrveidīgajā" kastītē!  Ezera Z daļā, kur atrodas t.s.Līvānu mājas, atrodas viesu mājas  „Ezerlīči” atpūtas vieta (saimniece Rita Meldere +371 26186570) , bet gar D krastu iet Raipala dabas taka.

Trumulītis un Pērļupīte
Trumulītis (arī Mazais ezers, Mazais Šķaunacītis) ir mazākais un arī seklākais (vidējais dziļums -2.4 m, lielākais -4.5m) no Kornetu ezeru virknes ezeriem, aizaugošs ezeriņš, atgādina mazu bļodiņu. Tas saņem ūdeņus no četriem Kornetu ezeriem pa nelielām upītēm-no  Pilskalna, Dzērves, Ievas un Raipala ezeriem.

No Trumulīša iztek Pērļupīte (saukta par Laknu, Sveķupīti, arī Slokas upīti, igauniski - Pärlijõgi). Nosaukums liecina, ka senāk te mājojušas ziemeļu upespērlenes (Margaritifera margaritifera). Upīte tikai 4 km līkumo pa Latviju, 2 km  tā ir Igaunijas-Latvijas robežupe, bet kopumā tā ir 41 km gara Mustjegi (Gaujas baseins) pieteka ar lielu vidējo kritumu 2.37 m/km. Apmēram 1 km lejpus izteces no Trumulīša ir bijušas Laknu dzirnavas un uzpludināts dzirnavu dīķis.

Mellītis un Mellīša kalns ar igauņu mežabrāļu kapa vietu
Mellītis atrodas Kornetu zemledus kušanas ielejas atzarā, kurā vēl bez šī ezera iegūluši Lielais un Mazais Baltiņš. Ezera krasti nav apdzīvoti, tas ir savdabīgs neliels meža ezers ar stāviem, aizaugušiem, koku sagāztiem krastiem. Ezera vidējais dziļums ir 6.1 m, lielākais dziļums -21 m. Tas ir visaugstāk novietotais (167.7 mvjl.) Kornetu grupas ezers. Makšķernieku iecienīts ezers, īpaši ziemās, jo te visilgāk no visiem Kornetu ezeriem turas ledus. Ne velti to dēvē par drūmu un tumšu ezeru. No ezera D gala iztek strautiņš uz Pērļupīti. Ezera D krastu veido Mellīša kalns, kura nogāzē atrodas igauņu mežabrāļu kapa vieta.

Raipala ezers
Atrodas Kornetu-Peļļu zemledus kušanas ūdeņu veidotajā iegultnes jeb vagas Kornetu ezeru grupā.

Ezers ir dziļākais Alūksnes augstienes ezers, maksimālais dziļums ir 35 m, vidējais dziļums -11.9 m. Jau 19.gs. vidū Tērbatas universitātes ģeologs un arheologs K.Grevings (C.Grewingk) savos aprakstos min Raigala (Raipula) ezeru, kuru uzskata par Baltijas dziļāko ezeru ar 150 pēdām (1 pēda=0.3948 m). Pēc Latvijas pirmās neatkarības atjaunošanas, ezera dziļuma mērīšanu veica jaunlaicenietis L.Slaucītājs 1926.g., kad dziļākās vietas mērījumā tika konstatēti 33 metri, bet aprēķinātais vid.dziļums -9.3 m. Līdz pat 1938.gadam, kad tika veikti mērījumi Latgales ezeros un Drīdzī tika konstatēts 65 m dziļums – tas tika uzskatīts par dziļāko ezeru Latvijā. Tagad tas ieņem dalītu 13./14.vietu Latvijā kopā ar Gaiziņkalna apkārtnē esošo Viešūru (Kaķīša ezeru). Ezerā ir 4 dzelmes, kur dziļums pārsniedz 20 m, starp tām arī seklāki sliekšņi (ap 10 m). Ezera gultni klāj smilts, ezeram ir salīdzinoši neliels niedru un citu ūdensaugu aizaugums.

Ap ezeru izveidota 7.5 km gara lokveida dabas izziņas taka ar informatīvajiem izziņas stendiem, kuras sākums meklējams Kornetos. Gar ezera Z un A krastu iespējams braukt ar velosipēdu, jo te ir marķēts Tour de LatEst velomaršruts. Ezera R krasts nav piemērots braukšanai ar velo, jo taka ir šaura un daudzviet, taku veidojot, ir atstātas koku kritalas kā dabas vērtības.

Mazais Baltiņš un Lielais Baltiņš
Mazais Baltiņš (igauniski - Väike-Palkna järv) ir Latvijas –Igaunijas robežezers. Igauņi lepojas ar to, ka tas ir otrs dziļākais Igaunijas ezers ar 32 m maksimālo dziļumu (vidējais-12.1 m) aiz Reuges Lielezera (igauniski- Rõuge Suurjärv),  kura lielākais dziļums ir 38 m. Latviešiem pieder ezera A krasts un ezera mazākā daļa, igauņiem lielākā R daļa. R un A krasti ir stāvi, kokiem apauguši. Ezera Latvijas pusē izveidota neliela atpūtas vieta. Ezera Z galā, kur iztek strauts uz Pērļupīti, redzami robežstabi. Mazais Baltiņš izceļas ar vislielāko ūdens caurredzamību starp Kornetu-Peļļu gravas ezeriem -3.8 m, kas norāda par tīru ūdeni. Krastos redzamas pamīšziedu daudzlapes, cūkauši u.c. ūdensaugi. Ezers ar Lielo Baltiņu ir savienots ar pārpurvojušos upīti, kurā mājo bebri.

Lielais Baltiņš līdzīgi kā blakus esošie mazie ezeri, ir dziļš, ar stāviem krastiem, tomēr tas ir vairāk izstiepts, šaurāks. Tā dziļākā vieta -30 m atrodas ezera ZA daļā, bet vidējais dziļums -9.8 m. Ezera R krastā atrodas „Celmāju” viensēta. Ezera dienvidu krasts noaudzis ar slaikām eglēm līdz pat ūdens līmenim. Ezeram ir noteka caur nelielu upīti uz Mazo Baltiņu, tālāk uz Pērļupīti. Ezera A krastā pie Sloku ceļa 2014.g. tika izcirsti krūmi, atsedzot ainavisku skatu uz ezeru.
veclaicene.lv

Korneta ezeri ir ezeru virkne Alūksnes novada Veclaicenes pagastā pie Igaunijas robežas. Izvietojušies Alūksnes augstienē T veida Kornetu—Peļļu subglaciālajā iegultnē, kuras centrā atrodas Korneti. Virknē ir astoņi ezeri:

Lielākie ezeri ir gari izstiepti, krasti pārsvarā krauji, ezerdobes nogāze stāva. Raipala ezera tilpums (4,3 mlj m3) ir lielāks, nekā pārējiem ezeriem kopā. Ezeri un to apkārtne ietilpst Veclaicenes aizsargājamajā ainavu apvidū. Populārs tūristu galamērķis; vairākas atpūtas bāzes, peldvietas.
lv.wikipedia.org