Korneti

Korneti (IPA: [kɔrnɛti]) ir ciems Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā pie autoceļa V381 uz ziemeļiem no Kornetu ezeru virknes 28 km no novada centra Alūksnes un 192 km no Rīgas. Kornetos atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, tautas nams, feldšerpunkts, tūrisma informācijas centrs, novadpētniecības muzejs, veikals. Apdzīvotā vieta izaugusi pēckara gados kā ciema padomes un kolhoza «Veclaicene» centrālais ciemats, kur izbūvēti vairāki infrastruktūras objekti, divas daudzdzīvokļu mājas un «Līvānu» māju kvartāls.

No ciema uz rietumiem atrodas Pilskalna ezers, tā ziemeļu daļā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Drusku (Kornetu) pilskalns.

lv.wikipedia.org

Kornetu ciems
Veclaicenes pagasta centrs izvietojies Kornetu ciemā. Ciema apkārtnes teritorijas ir bijušas apdzīvotas jau tālā senatnē, jo tās vienas no pirmajām pirms 10 tūkstošiem gadu atbrīvojās no ledus. Senā apdzīvojuma liecinieki ir Drusku pilskalns un tam netālu esoši vairāki senkapi, kā arī Vosvu Dieva kalns ar Māras pēdas akmeņiem. Leģenda stāsta, ka Kornetu nosaukums iespējams cēlies no sensenos laikos lietotām līkām tāšu taurēm-korniem, kuras vietējie ļaudis pūtuši, lai sazinātos biezajos mežos.  

Šo skaisto vietu starp Ievas un Dzērves ezeriem 18.gs.vidū vācu baroni izvēlējušies muižas ēkas celtniecībai. Tomēr tās celtniecībā tikuši izmantoti nekvalitatīvi materiāli (ēka būvēta no kokmateriāliem un apmesta ar kaļķiem, kā pagaidu celtne), kā arī celtnieki strādājuši pavirši, darbos bijuši piesaistīti palīgstrādnieki no Sāmsalas, nesavlaicīgi remontēta. Alūksnes pārvaldnieks muižu nodevis kādam V.Jogelsangam, no kura znota Šreibera vārda muiža dabūjusi savu vācu nosaukumu. Muiža vairakkārt tikusi pārdota un pirkta. Pēdējais muižas īpašnieks ir bijis kāds rumāņu grāfs Stalmati, kuru vecie ļaudis atmin kā humānu cilvēku. Korneta (Schreibershof) muižas pils 20. gadsimta 20. gados. sabruka, pils īpašnieks licis to noplēst un pa gabalam pārdot izsolē. Vēl tagad dažam veclaicenietim mājās (arī pagasta bibliotēkā) ir holandiešu podiņu krāsnis.  Mūsdienās  no senās muižas  pils palikušas vien drupas (redzami ēkas 5 dekoratīvie stūru stabi).

Senās muižas pils pakājē 1988.gadā uzcelta brīvdabas estrāde ar dēļu grīdu, nojumi un vairākām solu rindām. Te notiek gan teātra izrādes, koncerti, zaļumballes, disko balles u.c pasākumi. Īpaši vērienīgi te kopš 2006.gada ik gadu augusta pirmajā vai otrajā sestdienā tiek svinētas tradicionālās „Igauņu dienas”. Ciemā dzīvo daudz igauņu, jo tā teritorija daudzkārt (pēdējoreiz –no 1924. gadam līdz pat 20.gs.40.gadiem) bijusi Igaunijai piederīga teritorija.

Pie Ievas ezera (aptuveni, kur tagad ir autobusu pietura Korneti) bijis Korneta krogs, kurš celts jau muižas laikos. 20.gs.20 gados  tajā atradies arī Aizsargu nams, kuru saukuši par „Vaiņagu”. Tomēr 1939.gadā aizsargi uzsāka sava Aizsargu nama celtniecību. Mūsdienās šajā skaistajā dzeltenajā ēkā atrodas Veclaicenes pagasta pārvalde, bibliotēka, tautas nams ar zāli 200 skatītājiem, tūrisma informācijas punkts, kā arī 2009.gadā, likvidējot Veclaicenes pamatskolu, uz šo ēku tika pārcelta Veclaicenes pagasta novadpētniecības ekspozīcija. Pie ēkas izvietota lielformāta pagasta teritorijas karte un iekārtota velo novietne. Pie ēkas var uzsākt pārgājienu pa Drusku pilskalna taku (ir norādes), kā arī pa ceļam uzkāpt Dzērves kalna skatu tornī.

Kornetu ciemam 20.gs. 70.gados tika izstrādāts perspektīvās attīstības plāns, kurā tika plānots, ka te dzīvos 500 cilvēku. Ieceres realizējās tikai daļēji. Nodrošinot dzīves vietas kolhozā” Veclaicene” strādājošiem un veicinot jauniešu palikšanu savā dzimtajā novadā laika posmā no 1978.līdz 1990.gadam Kornetos tika uzceltas 37 t.s. Līvānu mājas, divas daudzdzīvokļu ēkas „Smilgās”, bet iepretim  tām -liela ēka ēdnīcai, veikalam un pastam (šobrīd ēka iet bojā). 1991.gadā kolhozu likvidēja, 1992.g. lielākos objektus privatizēja Latvijas-Kanādas kopuzņēmums LAT EX. Līdz 1998.g. tehnikas pakalpojumus iedzīvotājiem sniedza pašvaldības uzņēmums „Korneti”. Daudzas zemes atguva zemju īpašnieki, izveidojās vairākas zemnieku saimniecības.
veclaicene.lv