Kormorāns
Jūras krauklis (Phalacrocorax carbo) jeb kormorāns ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) jūras putns.
(Angļu v. – Cormorant; vācu v. – Kormoran, krievu v. – большой баклан)
Jūras krauklis (Phalacrocorax carbo) ir paprāvs ūdensputns ar garu kaklu. Pagarā knābja gals āķveidīgi noliekts. Veciem putniem balti vaigi un ķermeņa sānos balts laukums. Jauniem putniem gaiša vēderpuse. Labi peld un nirst. Bieži stāv izplestiem spārniem.
Nesajaukt: Ar gārgalēm (peldot) un ar zosīm (lidojot).
Balss: Ligzdošanas vietās dažādas raupjas skaņas.
Sastop: Ezeros, zivju dīķos un jūrā.
Ligzdo: Aprīlī – jūnijā, kolonijveidīgi, ūdenī augošos kokos, krūmos vai uz zemes.Dēj 3 – 5 zilganas olas. Ligzdguļi. Mazuļi pūku tērpā tumši brūni.
Ceļo: Dienā baros, ierindā vai kāsī. Atlido martā, aizlido oktobrī (uz Rietumeiropu). Daļa pārziemo tepat.
Avots: J. Baumanis V. Klimpiņš „Putni Latvijā”.
Tas pamatā dzīvo Eiropā, Ziemeļāfrikā un Ziemeļamerikā Atlantijas okeāna krastā, kā arī Fēru salās, Īslandē un Grenlandē. Jūras kraukļi dzīvo arī okeāna krastā Austrālijā, Jaunzēlandē, Japānā, Indijā un Ķīnā.
Eiropā pašlaik dzīvo apmēram 1,2 miljoni jūras kraukļu, lai gan pavisam nesen tie bija gandrīz izmiruši, jo zvejnieki tos uzskatīja par saviem konkurentiem zivju ieguvē. Jūras kraukļi tika nežēlīgi iznīcināti, bet pateicoties aizsdardzības pasākumiem, to populācija ir atjaunojusies. Zīmīgi, ka populācijai atjaunojoties, ir atsākušies vecie konflikti ar zvejniekiem.
Līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām jūras krauklis Latvijā bija reti sastopams, taču tagad kļuvis par pilntiesīgu Latvijas faunas pārstāvi. Ornitologi uzskata, ka šobrīd varētu būt apmēram 2000 jūras kraukļu, kas izveidojuši kādas 20 kolonijas. Sevišķi strauji to skaits audzis pēdējos desmit gados. Viena liela jūras kraukļu kolonija dzīvo Kuršu kāpā Lietuvā. Pie mums visbiežāk šos putnus var sastapt Liepājas ezerā un Liepājas ostas akvatorijā, Jūrmalciemā, Papē, Kolkā un Lubānas ezerā.
Jūras krauklis ir liels putns, tā ķermenis ir 72 - 102 cm garš, izplestu spārnu platums 121 - 160 cm, svars 1,5 - 5,3 kg, ar vidējo svaru 2,6 - 3,7 kg. Putnam ir pagara aste, ar 14 lidspalvām tajā. Jūras kraukļa spalvojums ir melns ar dzeltenu plankumu pazodē rīkles daļā. Pieaugušam putnam riesta laikā uz augšstilbiem ir balti plankumi. Eiropas ūdeņos jūras krauklis no cekulainā jūras kraukļa atšķiras ar lielāku un masīvāku ķermeni, biezāku, platāku knābi, cekula trūkumu, un tam nav zaļā spīduma apspalvojumā.
Jūras krauklis ligzdo galvenokārt piekrastē, veidojot ligzdas uz klintīm vai kokos. Ja kokos sāk ligzdot jūras kraukļi, tie nokalst no pārmērīgā un nepārtrauktā mēslojuma. Nereti ligzdas nokrīt un olas saplīst. Tomēr aizvien vairāk putnu izvēlas ligzdot arī iekšzemē saldūdeņu baseinu krastos. Ligzdošanas laikā 3 - 4 oliņas tiek iedētas no zariem vai jūraszālēm veidotās ligzdās.
Ziemeļos dzīvojošie putni ziemas laikā migrē uz dienvidiem un apmetas jebkuru ūdeņu krastā, ja tie ir bagāti ar zivju resursiem.
