Kokneses novads
Kokneses novads izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojoties Kokneses, Bebru un Iršu pagastiem.
Pēc administratīvā iedalījuma tas atrodas Zemgalē.
Kokneses novads robežojas ar Pļaviņu, Aizkraukles, Ogres, Ērgļu novadiem. Novada kopējā platība ir 360,66 kvadrātkilometri. Iedzīvotāju skaits uz 01.07.2013. – 5848.
Administratīvais centrs - Koknese - atrodas 100 km no Rīgas, gleznainā Daugavas krastā.
Novada ekonomisko pamatu veido transporta ceļi: Rīga – Daugavpils, Rīga – Ērgļi, autoceļa E22 posms no Tīnūžiem līdz Koknesei, arī dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils.
Novada attīstības mērķis ir veicināt teritorijas līdzsvarotu un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, lai veicinātu iedzīvotāju labklājību, nodrošinātu esošo resursu saprātīgu izlietošanu, vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu. Jaunais novads ir Dabas mātes aplaimots ar upēm un upītēm: caur Bebriem, Iršiem un Koknesi tek Pērse, Bebriem ir sava Bebrupīte un Iršiem Iršupe, bet ikvienu novada iedzīvotāju priecē latvju likteņupes Daugavas viļņojums Koknesē. Katrs novada pagasts ievērojams ar bagātu kultūras un vēstures mantojumu. Mums ir ar ko lepoties un ar ko iepriecināt un pārsteigt ciemiņus! Senatnes elpu sajutīsiet, nonākot Kokneses pilskalnā ar viduslaiku pilsdrupām Kokneses parkā, Daugavas labajā krastā. Koknesieši cenšas saglabāt sendienu slavu un godu. 2009. gada 25. jūlijā tika nosvinēta Kokneses pils 800-gade. Pilsdrupās notiek teatralizēti uzvedumi, kāzu ceremonijas viduslaiku stilā. Aicinājums saglabāt 20. gadsimta totalitārā režīma upuru piemiņu, aizvedīs uz Kokneses salu Daugavas vidū, kurā ar visas tautas līdzdalību top Likteņdārzs nevainīgi bojā gājušo dvēselēm. 10 kilometrus no Kokneses, Bebru pagastā, varēsiet izstaigāt Jaunbebru „Kartupeļu dumpja” vēsturisko taku, iepazīt tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālo māju – muzeju „Galdiņos” un Latvijas biškopības vēstures muzeju, Vecbebru muižas parkā tuvāk apskatīt Vecbebru muižas ansambli, kultūrvēsturisko pieminekli - kungu māju, kurā 1922. gadā tika nodibināta Vecbebru biškopības skola, kā arī 2008. gada nogalē atklāto Vecbebru katoļu dievnamu. Pa autoceļu Koknese – Ērgļi, nonāksiet Iršu pagastā, lai uzzinātu kādus noslēpumus glabā pagājušajos gadsimtos celtās ēkas, ko stāsta Iršupīte, mezdama straujus līču lokus. Iršu pagasta vārds cieši saistīts ar vācu zemkopju kolonijas izveidošanu 1766. gadā. Noteikti nepaiesiet garām Bulandu pilskalnam, Pilskalniņam un vecajām dzirnavām, kur Iršupīte ietek Pērses upē. Dvēseles mieru gūsiet, pārkāpjot mazās Iršu katoļu baznīcas slieksnim.
Pateicoties daudzajām izglītības un kultūras iestādēm novadā, tiek saglabāts latviskās kultūras mantojums. Pirmsskolas izglītību visjaunākā paaudze iegūst PII „Bitītē” Bebros un PII „Gundegā” Koknesē. Novadā atrodas trīs vispārizglītojošās pamatskolas: Pērses pamatskola, Bebru pamatskola, Bebru vispārizglītojošā internātpamatskola, kā arī Kokneses speciālā internātpamatskola – attīstības centrs un Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola. Vidējo profesionālo izglītību jaunieši iegūst Vecbebru profesionālajā vidusskolā, bet muzikālo pamatizglītību Kokneses Mūzikas skolā. Iršu pagastā sev mājvietu radis bērnu nams – patversme „Dzeguzīte”. Visos trīs pagastos darbojas bibliotēkas, koknesieši brīvo laiku pavada, iesaistoties dažādos pašdarbības kolektīvos Kokneses kultūras namā un nodarbojoties ar sportiskām aktivitātēm "Kokneses sporta centrā", Iršos ir savs deju kolektīvs „Irši”, bet Bebros vokālais ansamblis.
Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās nozares ir lauksaimniecība, kokapstrāde, kūdras ieguve, tūrisms.
Kokneses pagasta vēsture
Mūsu ēras 7.gs. Koknesē apmetās pirmie latvieši, kas divu gadsimtu laikā izveidoja savu sabiedrisko iekārtu. 10.gs. Kokneses pilsētiņā dzīvojuši jau kādi 800 - 1000 cilvēku.
Jau ap 1200.gadu Kokneses vārds tiek minēts rakstos. Pastāvējuši vairāki Kokneses nosaukuma vāciskie, kā arī krieviskais variants, bet visi tie atvasināti no upes "Kokna" nosaukuma, kā agrāk tikusi dēvēta upe Pērse. Jau pirms krustnešu iebrukuma Latvijas teritorijā pa lielajām upēm norisinājās aktīva tirdzniecība starp skandināvu zemēm un Krievzemi, tāpēc arī no 10.gs. līdz pat krustnešu iebrukumam Koknesē valda krievu kņazi. Krievkalnā tiek uzcelta pirmā koka pils un ap to veidojas pilsēta. Krustnešiem sasniedzot Koknesi šeit valda kņazs Vetseke. 13.gs. sākumā bīskapa Alberta karapulki sasniedz Koknesi, Vetseke padodas pārspēka priekšā, nodedzina pili un mūk. Bīskaps Alberts 1209.gadā sāk celt mūra pili, taču ne vairs Krievkalnā, bet kalnā, kuram pie kājām satek Pērse un Daugava. Jau 13.gs. Kokneses pilsētā esot bijis ap 1200 iedzīvotāju, pastāvējušas divas baznīcas, apmēram 100 māju, Koknesei bijusi sava kapsēta.
Tā kā Koknese ir tolaik ievērojams un apdzīvots bīskapijas centrs, kur aktīvi noris amatniecība un tirdzniecība, 1277. gadā tai tiek piešķirtas pilsētas tiesības, un kopš 14.gs. Koknese ietilpst Hanzas savienībā.
Koknese sava militāri stratēģiskā novietojuma dēļ cietusi gan krusta karu laikā 12.-13.gs., kad to iekarojuši gan leiši, gan krievi, tāpat tas turpinājies arī Livonijas valstu konfederācijas laikā, kad pēc Kokneses kāroja Zobenbrāļu ordenis tā arī bīskaps. Tā pamīšus bijusi gan bīskapa, gan ordeņa pakļautībā.
Pēc Livonijas valsts sabrukuma Koknese nonāk poļu un leišu valdījumā. 1577.gadā Koknesē iebrūk Ivana Bargā karaspēks, pēc kura aiziešanas Koknese palika izlaupīta un izpostīta. Vēstures rakstos minēts, ka 1555.gadā Koknesē bijusi luterāņu draudze. Koknesei baznīcas reformācija negāja secen, un luterānisma parādīšanās Latvijas teritorijā iezīmējās ar latviešu aktīvāku piedalīšanos baznīcas un ticības jautājumu risināšanā, kā arī pirmo rakstu latviešu valodā rašanos. 1687.gadā tika uzcelta luterāņu baznīca gotikas stilā. No 1687. līdz 1702. gadam tajā darbojies mācītājs Ernests Gliks. Baznīca vēl joprojām atrodas tajā pašā vietā. 17.gs. sākums iezīmējas ar poļu un zviedru savstarpējām cīņām par ietekmi bijušās Livonijas teritorijās, kuru laikā Koknese atkal stipri cieta līdz cīņās atkarota no 1625.g. Koknesē, tāpat kā visā Vidzemes teritorijā, nostiprinājās zviedru vara. Tomēr, tas netraucēja krievu kņazam, Pētera I tēvam Aleksejam Mihailovičam ar saviem karapulkiem 1677.gadā atkal izpostīt Koknesi, atstājot drupas un līķu kaudzes. Pēc krievu padzīšanas zviedri 1684.gadā nojauca pilsētu un pārcēla to atkal Krievkalnā, taču pilsēta nespēja atgūties no ilgajiem postījumiem un nīkuļoja. Zviedru laiki zīmīgi ar to, ka 1688.gadā tiek dibināta pirmā latviešu skola Koknesē un kopš šī laika, izglītības ceļš Koknesē gandrīz bez pārtraukumiem mūs atvedis pie tādas skolas, kāda tā ir šodien.
1700.gadā sākas Ziemeļu karš, krievi, poļi un sakši sāk karot ar zviedriem. 1701.gadā sakšu karapulkam atkāpjoties, tiek uzspridzināta Kokneses mūra pils. Koknese, tāpat kā visa Vidzeme, no 1709. līdz 1710.gadam piedzīvo mēri. Dzīva paliek tikai piektā daļa iedzīvotāju. Ziemeļu karā ir pēdējais lielākais karš, kas skar Koknesi līdz pat 20.gs.
Kara darbība šajā starplaikā Koknesi skāra tikai 1812.gadā, kad notika Napoleona kara gājiens uz Krieviju, bet Koknesei tas nebija tik postoši kā iepriekšējo karu laikā. Līdz ar zemnieku brīvlaišanu Vidzemē 1819.gadā varam runāt arī par Vidzemes latviešu zemnieku aktīvāku rīcību sava dzīves līmeņa celšanā. Sāka darboties amatnieki, zemniekiem savu saražoto radās iespēja pārdot, muižas paspārnē darbojās nelieli uzņēmumi, attīstījās tirdzniecība, darbojās vietējās fabrikas. 1861.gadā uzbūvēja Rīgas-Daugavpils dzelzceļu, kas sekmēja Kokneses uzplaukumu, piesaistīja interesentus. Līdz ar latviešu turības pieaugumu izvērsās arī samērā aktīva kultūras dzīve. 1868.gadā Koknesē tika nodibināta pirmā dziedāšanas biedrība novadā. Biedrības koris ieguva trešo godalgu pirmajos latviešu dziesmu svētkos. Biedrība arī aktīvi pretojās 1887.gadā cara valdības sāktajai pārkrievošanas politikai.
No 1885. līdz 1887.gadam Koknesē dzīvojis rakstnieks R.Blaumanis. Koknesē dzimuši arī vairāki ievērojami kultūras darbinieki - mūziķis, vijolnieks Jānis Reinholds, gleznotājs Jūlijs Feders. Te laiku mīlējuši pavadīt ne tikai arhibīskapi un ordeņa mestri, bet jau 20.gs. arī inteliģences pārstāvji, radoši cilvēki un vienkārši atpūtnieki, piemēram, valodnieks J.Endzelīns, gleznotājs K.Ubāns.
19.gs. beigās Kokneses parkā Kokneses muižas īpašniekam baronam O.fon Lēvenšternam uzcelta jaunā pils, kuru projektējis arhitekts K.Neiburgers, bet kurai nebija lemts ilgs mūžs. Pils bija 1905.gada revolucionāro notikumu lieciniece. Pirmā lielā vispārējā tautas sacelšanās beidzās ar nemiernieku sodīšanu. Par šā laika notikumiem atgādina vairākas apbedījuma vietas gan pašā Koknesē, gan tās apkārtnē.
1914.gada Pirmā pasaules kara laikā, Lēvenšterna pilij tika nodarīti lieli postījumi un tā vairs neatguva agrāko izskatu. 1915.gadā bēgļu gaitās bija jādodas Daugavas piekrastes iedzīvotājiem, daudzi no tiem nekad vairs neatgriezās Koknesē. Pirmās neatkarīgās Latvijas laikā (1918 - 1940) Koknesei raksturīgs tas, ka tā bija dārznieku, amatnieku, atpūtnieku un tūristu mazpilsēta.
Pēc neatkarības iegūšanas tika atjaunoti amatniecības uzņēmumi, tirdzniecības vietas, frizieru un fotogrāfu saloni, tika atjaunota dažādu biedrību darbība. 1919.gadā Koknesē kā viena no pirmajām valstī nodibinājās patērētāju biedrība. 1929.gadā tika atjaunota luterāņu baznīca. Kopš 1939.gada sāka darboties Romas katoļu baznīca. No 1877.gada pastāv pareizticīgo baznīca, lai gan pareizticība Koknesē radās 1845.gadā. Pareizticīgo baznīca tika uzspridzināta pirms Pērses un Daugavas gultnes appludināšanas 1965.gadā, kad tika uzsākta Pļaviņu HES būvniecība. Pērses un Daugavas senlejas skaistums tika pārvērsts par ūdens klājumu. Vecās mūra pils pamatus, kas gadsimtiem ilgi atradās augstu kalnā, mūsdienās skalo un grauj ūdens straumes.
www.koknese.lv
Bebru pagasts
Platība 12 020,6 ha
Iedzīvotāji 1321 (2009.g.)
Teritorija
12. – 16. gs. Bebru pagasta teritorija ietilpa Kokneses pilsnovadā. Iespējams, ka Bebri bijuši Bebermines novada centrs. 16. gs. beigās Vidzemes ģenerālkarte liecina, ka Bebri ietilpuši Kokneses apriņķī un Kokneses draudzē, bet pēc 1713. gada iekļauti Rīgas apriņķī. 1909. gadā Rīgas apriņķa pagastu sarakstā Bebru pagasts minēts kā patstāvīga administratīva vienība. 1935. gadā Bebru pagasta platība bija 11 600 ha. 1945. gadā pagastā izveidoja Bebru un Jaunbebru ciemu, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.1954. gadā Bebru ciemam pievienots Vērenes ciems, bet 1960. gadā daļa Bebru ciema iekļauta Plāteres ciemā. Jaunbebru ciems 1954. gadā pievienots Ratnicēnu ciemam, savukārt 1962. gadā daļa Ratnicēnu ciema pievienota Bebru ciemam. 1990. gadā pagastu atjaunoja. Pēc administratīvi teritoriālajiem pārkārtojumiem neliela agrākā Bebru pagasta daļa iekļauta Iršu un Meņģeles pagastā, savukārt Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
Daba
Bebru pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenumā. Virsas augstums pazeminās no 117,8 m vjl. A daļā (Cūkkalns) līdz 80 m vjl. Gandrīz visā garumā cauri pagasta teritorijai uz Lobes ezeru tek Bebrupe (Lobe; gar. 27 km). A daļā nelielā posmā tek Pērse, bet pašos R. pag. robežojas ar Lobes ezeru (pl. 497 ha). ZR plešas Lielais (Šķibu) purvs, tā pl. 994 ha, centrālajā un D daļā augstais purvs (536 ha), Z daļā – pārējais purvs (408 ha). Kūdras slāņa vid. dziļ. 1,8 m , dziļ. 4,5 m, kopējie kūdras krājumi 17,4 mlj kubikmetri. Gar purva ZR malu tek Lokmene. Uz DR no Vecbebriem Garais purvs (pl. 430 ha) un Dzērvēnu purvs. 48% pag. teritorijas aizņem meži, sevišķi mežaina ir R daļa. Brencēnu smilts karjers (pl. 7 ha) un Siljāņu smilts karjers (pl. 0,3 ha).
www.koknese.lv
Iršu pagasts
Platība 6982 ha
Iedzīvotāji 600 (2009.g.)
Teritorija
Iršu muiža izveidojusies Kokneses pilsnovadā senajā Baltavas pagastā. 1637. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne Baltavas novadu uzdāvinājusi kapteinim Ābramam Hiršam – tā cēlies Iršu nosaukums.
1945. gadā pagastā izveidoja Iršu un Dzeguzes ciemu. 1946. gadā Iršu pagastu (tā centrs bija Vecliepkalni) pārdēvēja par Pērses pagastu, ko 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Iršu ciemam pievienoja Dzeguzes ciemu, 1971. gadā – daļu Bebru ciema. 1990 . gadā pagastu atjaunoja ar agrāko nosaukumu.
Daba
Reljefs paugurains, Vidzemes augstiene te pāriet Viduslatvijas nolaidenumā, virsas augstums 120 – 145 m vjl, augstākā vieta – Lielkalns (Pilskalns) – 169,1 m vjl. Lielākā upe Pērses ar pietekām Iršupīti un Pelavi (Pelvi). Lobes ezera baseina upes Lokmene un Bebrupe. Iršupītē pie Bulandu pilskalna izveidota ūdenskrātuve (pl. 5,8 ha). Meži aizņem 43,5 % pagasta platības, no tiem puse – vērtīgas skujkoku audzes. Purvi nelieli. Melderu (2,5 ha) un Krastmaļu (0,5 ha) smilts atradnes.
www.koknese.lv
