Koki

Koks ir daudzgadīgs koksnains augs, kam, atšķirībā no lakstaugiem un krūmiem, parasti ir viens augsts koksnains stumbrs, lapu vai skuju vainags un spēcīga sakņu sistēma. Retākos gadījumus var būt arī vairāki stumbri. Koka stumbrs laika gaitā pieaug resnumā; galotnē ir lapu (lapu kokiem) vai skuju (skuju kokiem) vainags. Daži zinātnieki uzskata, ka, lai augu atzītu par koku, tam ir jābūt vismaz 3–6 metru augstumā un tā stumbram ir jābūt vismaz 10 cm diametrā. Krūmiem, kas arī ir kokaugi, atšķirībā no kokiem nav izteikta stumbra. Visgarākie koki, piemēram, sekvojas un eikalipti, sasniedz 100–110 m augstumu.

Kokiem ir nozīmīga loma erozijas novēršanā, to saknes satur kopā augsni un neļauj tai ar lietus ūdeņiem aizplūst prom. Tie arī gaisā esošo oglekļa dioksīdu pārvērš skābeklī. No daudziem kokiem, īpaši, augļu kokiem, iegūst pārtiku ne tikai cilvēki, bet arī daudzi dzīvnieki.

Koks nav botāniskās klasifikācijas kategorija. Tiek lēsts, ka kopējais koku sugu skaits ir aptuveni 100 000, kas ir apmēram 25% no visām augu sugām. Dažādas kokus sugas pieder pie aptuveni 50 dažādām augu dzimtām. Vairums no koku sugām aug tropu joslā, kur lietus mežos uz vienu hektāru var atrast vairāk nekā 200 dažādas koku sugas. Latvijā visizplatītākie koki ir priedes (28,9% no kopējās mežu platības), bērzi (27,9%) un egles (17,0%).

www.lv.wikipedia.org