Koka ēka

Pirmkārt, koks ir simtprocentīgi ekoloģisks materiāls, koka ēkā ir vieglāk elpot un labāk gulēt, koks nesatur alergēnus.

Otrkārt, koks ir lielisks skaņas izolators, kas ir īpaši svarīgi, dzīvojot pilsētā.

Treškārt, koks ir lielisks termoizolators un saglabā siltumu daudz labāk, nekā, piemēram, ķieģeļi vai betons. Tas nozīmē, ka māja būs efektīvāka energoefektīvāka, tādējādi samazinās izdevumi par apkuri.

Ceturtkārt, koka mājas ir seismiski stabilas konstrukcijas. Mūsu platuma grādos šis nav ļoti aktuāls jautājums, taču ņemot vērā, cik neparedzamas ir mūsdienu klimata izmaiņas, varbūt nav gluži muļķīgi ņemt vērā arī šo aspektu.

Un, visbeidzot, piektkārt, koka mājas ir ekskluzīvas, un nereti ar ļoti ilgu un vētrainu vēsturi. Savukārt ekskluzīvas lietas ar laiku tikai kļūst dārgākas.
www.riga.lv


Ir cietās un mīkstās koksnes. Pie pirmajām pieder dažādas lapu koku sugas kāozols un bērzs, savukārt pie otrajām pieder skuju koki, kas savstarpēji var būt diezgan atšķirīgi. Koksnes augšanas process abiem veidiem principā ir līdzīgs: pavasarī koksnes pieaugums ir ļoti straujš. Tuvojoties rudenim augšana palēlinās un ziemā apstājas pavisam. tā veidojas gadskārtu gredzens, kas sākumā ir plats, mīksts un gaišs, bet vēlāk kļūst šaurs ciets un tumšs. No šo gredzenu blīvuma ir atkarīga arī koksnes mehāniskā stiprība un noturība pret kokgraužiem un trupēm.

Visvairāk Latvijā koka ēkās izmantotā koksne ir priede un egle. Turklāt priede drīzāk sāk bijāties no baļķa ārpuses, egle – no iekšpuses. Savstarpēji tās atšķiras arī pēc garšas un krāsas. Priede ir tumšāka un sīvāka ar izteiktu kodolkoksni, bet egle maigāka, gaišāka un viscaur vienāda. Koksne satur 40-50% celulozes, kas ir galvenais dažādu ēdāju iztikas avots. Lai koks būtu ēšanai piemērots, ir nepieciešami vairāki priekšnotikumi: mitrums zem 20% un vairāk, gaisa mitrums 80-85%, gaiss(ūdenī koks nepūst un tajā nedzīvo kukaiņi), temperatūra no +5 – 30°C.
www.videsvestis.lv


Koka kā līdzvērtīga būvmateriāla atgriešanās, atdzimšana jeb renesanse pasaulē notiek jau vairākus gadu desmitus, bet pamazām koka izmantošana būvniecībā pieaug arī Latvijā. Daudzās valstīs tiek atcelti vai mainīti koka karkasa būvniecības augstuma ierobežojumi. Piemēram, Zviedrijā kopš 1994. gada ir atcelts augstuma ierobežojums koka būvēm. Tagad katrai būvei ar aprēķiniem ir jāpierāda, ka konstrukcijas nedeformēsies, kamēr evakuēsies cilvēki jeb normatīvos noteikto laiku. Un pēc aptuveni 20 gadiem koka ēkas tiek būvētas arvien augstāk. Tagad valstis un kontinenti sacenšas par augstāko vai lielāko koka ēku, par jaunu koksnes materiālu izstrādi un izmantošanu, pēc iespējas inovatīvāku koka izmantojumu.

Latvijā pagaidām noteicošais faktors nav vēlme samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu vai rūpes par ietekmi uz vidi, bet pienāks laiks arī tam. Patlaban materiāla izvēli nosaka cena un arī zināšanas jeb pieredze. Noteicoša loma ir aizspriedumiem par koka konstrukciju ēku drošību, ugunsnoturību un nestspēju. Visbiežāk tā ir pasūtītāja vēlme izmatot tieši koku. Dažiem tas ir kokmateriāls no sava meža, citiem – vēlme izmantot dabīgu materiālu vai vēl kāds cits iemesls. Savs iemesls izvēlēties koku kā fasādes materiālu bija arī turpmāk aprakstītās ēkas īpašniekiem.
www.buvinzenierusavieniba.lv