Knautia arvensis

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (garums 20-80 cm) dipsaku dzimtas lakstaugs. Atkarībā no augšanas vietas auga izskats diezgan mainīgs. Stublājs un lapas ar matiņiem. Stublājs vienkāršs vai zarots, stāvs. Apakšējās lapas rozetē, uz stublāja pretējas. Plātne vesela līdz plūksnaini dalīta, apveids no eliptiska līdz lancetiskam (garums 2-14 cm, platums 0.5-6.5 cm), mala parasti gluda, gals smails, pamats ķīļveidīgs, apakšējām lapām pakāpeniski pāriet kātā. Ziedi ieapaļās galviņās (pl ap 3 cm) pa vienai stublāja un zaru galā. Pie galviņas pamata ir zālainas, apmatotas vīkallapas. Kauss ar 8-16 sarveidīgiem zobiņiem. Ārkauss četršķautņains. Vainags no 4 saaugušām, zili violetām vainaglapām (garums 0.7-1.2 cm), malējie ziedi lielāki. Vainaga apmale ar 4 zobiņiem. Putekšņlapas pārsniedz vainagu. Auglis - cietmatains sēklenis. Zied no jūnija līdz oktobrim.

Izplatība: Mainīga izskata, plaši Eiropā, kā arī dažviet Āzijā un Āfrikā sastopama suga.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

Biotopi: Bieži sastopama pļavās, arī skrajos lapkoku mežos, izcirtumos un nezālienēs.
Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs

www.latvijasdaba.lv