Kladīnas (Cladina)
Kladonijas, kurām nesaglabājas primārais laponis mēdz saukt arī par kladīnām, bet tās kurām saglabājas - par kladonijām.
Ķērpju sistemātika ir ļoti mainīga un vienu brīdi zinātnieki uzskata, ka pareizi ir kladonijas sadalīt, bet tad atkal pārdomā un apvieno.
Šobrīd pārsvarā tomēr visas sauc par kladonijām gan latviski, gan latīniski. Cladina ir vecāks sinonīms Cladonia.
Zvaigžņveida kladīna (Cladina stellaris)
Zvaigžņveida kladīna Cladina stellaris ir viens no skaistākajiem sauso priežu mežu ķērpjiem. Iztālēm tas atgādina ziepju putu darinājumus. Šie apmēram 4 – 10 centimetrus augstie ķērpji ir gaiši pelēki, zaļgani vai dzeltenzaļi, dažkārt tumšāki pie pamata. Zaru galiņi var būt brūngani. Stumbriņi (saukti par podēcijiem) ar dobu vidu, bagātīgi zaroti. Zariņi ir pa 3 – 4 kopā un vērsti uz dažādām pusēm.
Atsevišķi ņemts ķērpis atgādina zarotu koku, tādēļ šos ķērpjus iecienījuši floristi un rotājumu darinātāji.
Briežu kladīna (Cladina rangiferina), meža kladīna (Cladina arbuscula), mīkstā kladīna (Cladina mitis)
No maziem krūmiem līdzīgajām kladonijām viegli atšķirama ir briežu kladīna Cladina rangiferina. Šis ķērpis ir līdz 8 cm augsts, gaiši pelēks, bagātīgi zarots, zari parasti pa 4 kopā un to gali sarkanbrūni. Raksturīgā pazīme - lielākā daļa zariņu izteikti pavērsta vienā un tajā pašā virzienā, zaru krāsa zaļganpelēka.
Samērā līdzīgas briežu kladīnai, taču atšķirīgas pēc krāsas un zarojuma ir meža kladīna Cladina arbuscula un mīkstā kladīna Cladina mitis.
Meža kladīna Cladina arbuscula veido līdz 10 cm augstus krūmiņus, kas ir gaiši plēcīgi zaļi ar mazliet dzeltenīgu nokrāsu. Galotnes zariņi brūngani, noliekušies uz vienu pusi. Pēc garšas mazliet rūgti.
Bieži sastopama un līdzīga ir arī mīkstā kladīna Cladina mitis. Tās krūmiņi ir līdz 7 cm augsti un smalkāki, salīdzinot ar Cladina arbuscula, zariņi tievāki, tie noliekušies uz vienu pusi. Pēc garšas nav rūgti.
Svarīgas pazīmes.
Zvaigžņveida kladīna Cladina stellaris – stumbriņi bagātīgi zaroti, zariņi ir pa 3 - 4 kopā un vērsti uz dažādām pusēm.
Briežu kladīna Cladina rangiferina – lielākā daļa zariņu izteikti pavērsta vienā un tajā pašā virzienā, zaru krāsa pelēka.
Meža kladīna Cladina arbuscula – krāsa ir dzeltenzaļa, nevis pelēka kā iepriekšējai sugai, galotnes zariņi brūngani, noliekušies uz vienu pusi. Pēc garšas mazliet rūgti.
Mīkstā kladīna Cladina mitis – līdzīga meža kladīnai, taču krūmiņi smalkāki, zariņi tievāki, pēc garšas nav rūgti.
latvijas.daba.lv
Lodīšu kladonija Cladonia coccifera
Šīs sugas pārstāvjus neparastus dara koši sarkanie augļķermeņi stumbriņu jeb podēciju galos. (Koši sarkani un nevis brūni vai melni.) Pats ķērpis ir 3 – 5 centimetrus augsts. Podēcijs (stumbriņš) nezarojas, bet augšdaļā paplašinās līdzīgi kausiņiem. Stumbriņa krāsa – gaiši zaļa. Šarlaksarkanie lodveida veidojumi to malās ir augļķermeņi. Dažkārt no kausiņu malām izaug jauni kausiņi. (Šādu “augšanu vairākos stāvos” sauc par proliferāciju.)
Sastopama ne tikai mežos, bet arī pelēkajās kāpās un uz kūdrainām augsnēm.
Florkes kladonija Cladonia floerkeana
arī lepojas ar koši sarkaniem augļķermeņiem, taču tās stumbriņi ir mazāki un pelēcīgāki nekā lodīšu kladonijai., turklāt augšdaļā mēdz zaroties. Tie ir 1 – 2 cm gari, cilindriski. Miza gluda vai plankumveida, pelēki zaļganā vai brūnganā krāsā. Stumbriņa augšdaļa kā aplipusi ar sīkiem graudiņiem līdzīgām sorēdijām. Primāro laponi (velēniņu) veido līdz 2 mm platas zvīņas.
Šī suga sastopama uz smilšainas, kūdrainas augsnes priežu mežos, virsājos, uz trūdošiem celmiem, koksnes un citur. Meklējiet to arī pelēkajās kāpās jūras piekrastē.
Neregulārā kladonija Cladonia deformis
Cladonia deformis stumbriņi dzeltenīgi vai zaļgani, 2 - 4 cm augsti, to augšā neregulāras formas kausiņi, uz kuriem dažkārt ir koši sarkani augļķermeņi. Atšķiršanai jāpievērš uzmanība dzeltenīgajai stumbriņu (podēciju) krāsai un neregulārajai kausiņu formai. Dzeltenīgs ir arī primārais laponis (velēniņa), kas sastāv no zvīņām. Sastopama uz augsnes, ja tā bagāta ar humusu, kā arī uz trūdošas koksnes.
Īlenveida kladonija Cladonia coniocraea
Piesārņotās vides ķērpis
Krūmu ķērpis, kuram varam izķirt divu veidu lapoņus: primāro un sekundāro.
Primārais laponis ir zvīņveida , kura virspuse ir pelēkzaļgana, bet apakšpuse balta.
No zvīņveida lapoņa izaug sekundārais laponis, kas ir īlenveida ar mazliet noliektiem, mazliet nosmailotiem galiem.
Ļoti daudzveidīgs ķērpis, ar ļoti daudzām varietātēm.
Sastopams galvenokārt koku stumbru pamatdaļā.
Cladonia macilenta
Piesārņotās vides ķērpis
Krūmu ķērpis, kuram arī ir divējāds laponis.
Primārais nelielu zvīņu veidā, bet podēciji irbuļveida galos ar sarkaniem apotēcijiem.
Aug uz celmiem, koksnes, koku mizas spraugās stumbra apakšējā daļā.
Tumšzaļā kladonija Cladonia chlorophaea
Ragveida kladonija Cladonia cornuta
Bārkstainā kladonija Cladonia fimbriata
Kārbveida kladonija Cladonia pyxidata
