Kaļķu iela, Rīga

Kaļķu ielas nosaukums dokumentos ir saglabājies jau no 1407. gada. Savu nosaukumu iela saglabāja līdz pat 1950. gadam, kad tā kopā ar Brīvības bulvāri, ielu un gatvi tika pievienota Ļeņina ielai. Savu vēsturisko nosaukumu un garumu tā atguva 1990. gadā. Kaļķu iela kopā ar tās turpinājumu, Brīvības ielu, ir 13 km gara.
www.citariga.lv

Šī ir daļa no Brīvības ielas kura ir viena no garākajām Rīgas ielām, kas ved cauri visai pilsētas Daugavas labā krasta terit. no 11.Novembra krastmalas(faktiski no Basteja bulvāra, jo Vecrīgas posms saucas Kaļķu iela) līdz pils. robežai. Garums 12 600 m.

Ielas posmu Vecrīgā veido Kaļķu un bijušā Svērtuves iela. Kaļķu iela sākotnēji bija daļa no tagadējās Šķūņu ielas. Nosaukums - Kaļķu iela parādījās 15. gs. (kalkstrate lejasvācu val., 1404; pl. cementi - latīņu val., 1407). Līdz 16. gs. Kaļķu iela gāja no Rātslaukuma līdz Rīgas upei (tag: Kalēju ielai); pretējā upes krastā atradās kaļķu ceplis. 17. gs. pagarināta līdz tagadējam Pilsētās kanālam. Kaļķu ielas turpinājums aiz Rātslaukuma līdz Daugavai bija Svērtuves iela. Senākais tās nosaukums - Šāļu vārtu iela (Schalportenstrate, 1413, schalstrate, 1506 - lejasvācu val.), domājams, cēlies no vārda Waagschiale svaru kauss vācu val.; Rātslaukumā atradušies pilsētas svari. Latviešu val. līdz 1918 saukta par Šāļu ielu, pēc tam neilgu laiku bijusi pievienota Kaļķu ielai, 20. gados pārdēvēta par Svērtuves ielu. Brīvības ielas pirmsākumi bijušajā priekšpilsētas teritorijā ir saistīti ar seno tirdzniecības ceļu uz Vidzemi un Pleskavu, kurš 13.-16. gs. beidzās pie Smilšu ielas (Vecrīgā).

16. gs. beigās, izbūvējot jaunos nocietinājumus - zemes vaļņus, galvenos pilsētas vārtus pārvietoja Kaļķu ielas galā (pie tag. Aspazijas/Basteja bulvāra, 1639). Rīgas priekšpilsētas centrālā iela pēc 1754. g. zīmētā plāna bija Lielā Smilšu iela, ko sauca arī par Lielo Smilšu ceļu; tā sākās no pilsētas nocietinājumiem, sniedzās līdz Lielajai Kalēju (tag. Ģertrūdes) ielai un beidzās pie Raunas vārtiem. Pēc 1815, kad pārplānoja 1812 nodedzināto priekšpilsētu, paplašināja esplanādi līdz Elizabetes ielai, aiz kuras sākās apbūves teritorija. Lielā Smilšu iela ieguva jaunu trasi, kas sakrīt ar tagadējo Brīvības ielu posmā no Elizabetes ielas līdz Gaisa tiltam. 1818 ielas galā atklāja Triumfa arku, ko nosauca par Aleksandra vārtiem (tagad vārti atrodas Dziesmu svētku parkā); pēc tam arī ielu pārdēvēja par Aleksandra ielu, kās 19. gs. 1. pusē bija vistālāk apbūvētā iela. Pēc vaļņu nojaukšanas 1859 Aleksandra ielu pagarināja līdz Pilsētas kanālam un 1861 nosauca par Lielo Aleksandra ielu. 1870-76 Lielās Aleksandra ielas posmu no Pilsētas kanāla līdz Elizabetes ielai nosauca par Aleksandra bulvāri.

20. gs. sākumā Lielo Aleksandra ielu sauca par Aleksandra ielu. 1923 to pārdēvēja par Brīvības ielu, Aleksandra bulvāri - par Brīvības bulvāri, Pēterburgas šoseju (no Gaisa tilta līdz Juglai) Rīgas ārpilsētas novadā - par Vidzemes šoseju. 1935 Vidzemes šoseju (līdz pils. adm. robežai) pārdēvēja par Brīvības gatvi.

1950 Svērtuves un Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu un Brīvības gatvi apvienoja vienā maģistrālē, ko nosauca V.I.Ļeņina vārdā. 1991. gadā iela atguva Brīvības ielas nosaukumu bet Kaļķu iela atguva savu nosaukumu. (© enc.*Rīga*1988)