Kazas (Capra)

Kazas jeb kalnu kazas, kazu ģints (Capra) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae). Kazu ģintī ir 9 sugas: savvaļas kaza, vairākas kalnu kazu sugas un vītņragu kaza. Turklāt mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir savvaļas kazas pasuga. Reizēm mājas kazu izdala kā desmito sugu, saucot par Capra hircus.

Kopumā visas savvaļas kazas mājo kalnos, tās ir ļoti veiklas, izturīgas un labi piemērojušās dzīvei klintīs, spējot noturēt līdzsvaru uz kailiem, apaļiem akmeņiem un klinšu atlūzām. Izšķir vēl citas kalnu kazu sugas, kas pieder citām kazu ģintīm.

Par kazām sauc arī kazu apakšdzimtas dzīvnieku mātītes, toties tēviņus sauc par āžiem, bet mazuļus par kazlēniem.

Izplatība
Kazu ģints sugas ir sastopamas Eirāzijā un Āfrikā. To izplatība savstarpēji tikpat kā nepārklājas, izņemot savvaļas kazas izplatība pārklājas ar Dagestānas kalnu kazas izplatību, un vītņragu kazas izplatība pārklājas ar Sibīrijas kalnu kazas izplatību. Lai arī nebrīvē sugas reizēm savstarpēji hibridizējas, savvaļā tās savā starpā nepārojas.

Izskats un īpašības
Kazas ir vidēji lieli dzīvnieki, bet tēviņi ir krietni lielāki nekā mātītes. Abiem dzimumiem ir ragi. Ragu forma ir atkarīga no tā, kādai sugai kaza pieder. Kopumā tēviņu ragi ir lielāki, krāšņāki un garāki, bet mātītēm ragi ir īsāki un smalkāki. Ragus kazas izmanto, lai aizstāvētos pret plēsējiem. Un tās nekad nenomet ragus. Kazu ģints sugas ir samērā līdzīgas augumos, bet viena no lielākajām un smagākajām ir Sibīrijas kalnu kaza (Capra sibirica), kuras tēviņš var svērt 130 kg, un tā ķermeņa garums ir 176 cm, bet augstums skaustā 110 cm. Par to nedaudz lielāka, bet vieglāka ir vītņragu kaza (Capra falconeri), kuras tēviņa ķermeņa garums var sasniegt 186 cm, un augstums skaustā 115 cm, toties tā svars ir 110 kg. Viena no mazākajām ir Nūbijas kalnu kaza (Capra nubiana), kuras tēviņa ķermeņa garums ir 125 cm, augstums skaustā 75 cm, bet svars 70 kg.

Kazas ir atgremotāji, tas nozīmē, ka tām ir 4 kambaru kuņģis, un tās kā visi atgremotāji pirmo reizi barību ātri, pavirši košļājot, saēdās, bet pēc tam klusā un drošā vietā barību atrij un vēlreiz pārkošļā daļēji sagremoto barību, tādējādi tā divreiz nonāk gremošanas sistēmā.

Mājas kaza
Tāpat kā aita, arī kaza ir viens no pirmajiem mājdzīvniekiem. Kazu pieradināšana aizsākās pirms 10 000 gadiem Irānas ziemeļos. Kazas audzina, lai iegūtu kazu vilnu, pienu un gaļu. Līdz viduslaikiem kazu āda bija ļoti populāra, lai izgatavotu ūdens un vīna ceļojuma maisus. Dažos reģionos kazu ādu izmantoja kā papīru rakstīšanai.

Sistemātikas diskusijas
Daži zinātnieki izskata, ka kazu ģintī ir tikai divas sugas: vītņragu kaza un kalnu kaza, kas apvieno visas pārējās 8 sugas vienā. Tomēr mūsdienās lielāka daļa sistemātiku kazu ģintī izdala 9 sugas.

Reizēm šajā ģintī tiek iekļautas aitas (Ovis) un krēpjaitas (Ammotragus), tomēr visbiežāk tās izdala kā atsevišķas ģintis. Pēdējo gadu DNS pētījumi ir atklājuši, ka Sibīrijas kalnu kaza, Nūbijas kalnu kaza un Alpu kalnu kaza, lai arī izskatās savstarpēji ļoti līdzīgas, nav nemaz tik tuvu radniecīgas, kā sākotnēji tika uzskatīts. Alpu kalnu kazai vistuvākā radniecība ir ar Pireneju kalnu kazu. Toties Kaukāza kalnu kaza ir tuvāk radniecīga savvaļas kazai kā Dagestānas kalnu kazai. Un vītņragu kaza ir daudz tuvāk radniecīga visām pārējām ģints sugām, kā tas tika uzskatīts agrāk.

Klasifikācija
ģints Kazas (Capra)

• Alpu kalnu kaza (Capra ibex)
• Dagestānas kalnu kaza (Capra cylindricornis)
• Etiopijas kalnu kaza (Capra walie)
• Kaukāza kalnu kaza (Capra caucasica)
• Nūbijas kalnu kaza (Capra nubiana)
• Pireneju kalnu kaza (Capra pyrenaica)
• Savvaļas kaza (Capra aegagrus)
  
  • Mājas kaza (Capra aegagrus hircus)

• Sibīrijas kalnu kaza (Capra sibirica)
• Vītņragu kaza (Capra falconeri)