Kanādas zoss (Branta canadensis)

Kanādas zoss (Branta canadensis)

Klasifikācija

Valsts    Dzīvnieki (Animalia)
Tips    Hordaiņi (Chordata)
Klase    Putni (Aves)
Kārta    Zosveidīgie (Anseriformes)
Dzimta    Pīļu dzimta (Anatidae)
Apakšdzimta    Zosu apakšdzimta (Anserinae)
Cilts    Zosu cilts (Anserini)
Ģints    Melnās zosis (Branta)
Suga    Kanādas zoss (Branta canadensis)

Kanādas zoss (latīņu: Branta canadensis; angļu: Canada goose, vācu: Kanadagans; krievu: Канадская казарка) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta). Tās dabīgais izplatības areāls ir ļoti plašs un aptver gandrīz visu Ziemeļameriku. Kanādas zoss ligzdo Kanādas un Aļaskas tundrā un mērenajā joslā, ligzdošanas teritorijai iesniedzoties ASV ziemeļdaļā. Tā ziemo Ziemeļamerikas dienvidu reģionos, Meksiku ieskaitot. Šī suga ir introducēta daudzviet pasaulē, kur tā labi iedzīvojusies: Britu salās, Eiropas ziemeļrietumos un Jaunzēlandē, no kurienes Kanādas zoss reizēm ieklejo Austrālijā.

Latvijā
Kanādas zoss pirmo reizi Latvijā konstatēta 1982. gada janvārī, kad divi Somijā gredzenoti īpatņi tika atrasti Vidzemes jūrmalā 35 km attālumā viens no otra. Viens no šiem putniem tika atrasts miris un tagad glabājas Latvijas Dabas muzejā. Novērojumu skaits gadu gaitā pamazām pieaug. Visbiežāk Kanādas zosis var novērot pavasara migrācijas laikā aprīlī un maijā. Vairāki novērojumi ir bijuši arī ziemas mēnešos. Dažos gados ieceļošanai mēdz būt invāzijas raksturs, piemēram, 2005. gada pavasarī reģistrēti 16 novērojumi (49 īpatņi). Savukārt 2008. gada marta otrajā pusē novērota lielāku baru ieceļošana (5 baros kopā 107 īpatņi). Kanādas zosij ir bijis viens nesekmīgs ligzdošanas gadījums - 1991. gadā, kad Smārdes purva karjerā tika atrasta ligzda ar olām, vēlāk vismaz viens no pāra putniem tika nošauts.


Izskats
Kanādas zoss ir liela auguma zoss, kuras ķermeņa garums ir 76 - 110 cm, spārnu izplētums 127 - 185 cm. Tēviņš ir nedaudz lielāks nekā mātīte, vidēji par 10%. Tā ķermeņa masa ir 3,2 - 6,5 kg, mātītei 2,5 - 5,5 kg. Atkarībā no pasugas tās ķermeņa lielums un dažas apspalvojuma detaļas var būt atšķirīgas, tomēr tām visām ir kopīga galvenā iezīme - melns kakls un galva ar baltiem vaigiem un zodu, kas koši kontrastē ar samērā gaišo, pelēkbrūno ķermeņa apspalvojumu. Tās kājas un knābis ir tumši pelēki, aste melna, bet zemaste balta. Lielākā ir lielā Kanādas zoss (B. c. maxima) pasuga, kas ir arī lielākā zoss pasaulē. Mazākā no visām pasugām ir mazā Kanādas zoss (B. c. parvipes). Ļoti lieli īpatņi var pārsniegt 8 kg masu. Lielākā zināmā Kanādas zoss ir svērusi 10,9 kg un tās spārnu izplētums ir bijis 2,24 m. Mazākā auguma Kanādas zosis ir samērā grūti atšķirt no Bafina zosīm, lai gan pēdējās ir mazākas, tikai nedaudz lielākas par meža pīlēm, tām ir īsāki kakli un smalkāki knābji.

Uzvedība
Kā lielākā daļa zosu sugu Kanādas zoss ir gājputns. Tā ceļošanai veido lielus barus, kas lidojumā izkārtojas V veidā. Tēviņi ir samērā agresīvi gan vairošanās sezonas laikā, gan ārpus tās. Retos gadījumos tēviņš vajā ligzdošanas traucētāju pat līdz nāvei. Novērots gadījums, kad Kanādas zostēviņš vairāk kā stundu vajājis melngalvas zosi līdz tā ir mirusi. Nāve iestājās no noslīkšanas dubļos, tā kā Kanādas zostēviņš knāba traucētāju galvā un spieda to zemē.
lv.wikipedia.org