Kanādas zeltslotiņa (Solidago canadensis)
Kanādas zeltgalvīte jeb Kanādas zeltslotiņa - Solidago canadensis L. s.l. (s.str.: S. altissima L.; S. canadensis ssp. altissima (L.) Bolos et Vigo; S. canadensis var. scabra Torr. et A.Gray)
Kanādas zeltgalvīte jeb Kanādas zeltslotiņa - angliski: Canadian Goldenrod; vāciski: Kanadische Goldrute; zviedru: kanadensiskt gullris; igauņu: kanada kuldvits; lietuviešu: kanadinė rykštenė; krievu: золотарник канадский
Kanādas zeltgalvīte jeb Kanādas zeltslotiņa (Solidago canadensis) ir kurvjziežu dzimtas augu suga, kuras dabiskais izplatības areāls atrodas Ziemeļamerikā, taču tā ir ieviesta un sekmīgi izplatījusies invazīva suga arī daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā. Latvijā plaši izplatījusies, veido blīvas grupas nezālienēs, atmatās, gar dzelzceļiem un ceļiem.
Kanādas zeltgalvīte ir daudzgadīgs, liels lakstaugs, kas augstumā sasniedz 70—150 cm. Lapu daudz, tās izvietojušās uz stublāja blīvi līdz pat ziedkopai, kas ir diezgan blīva, skarveidīga ar dzelteniem ziediem. Zied no jūlija līdz septembrim.
lv.wikipedia.org
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 70-150 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs, zaro ziedkopā, blīvi apmatots. Lapu daudz, tās uz stublāja blīvi līdz pat ziedkopai, iegareni lancetiskas vai lancetiskas (ga 7-15 cm, pl 2-4 cm), mala zāģzobaina, gals smails, pamats ķīļveidīgs. Apakšējās lapas ar īsu kātu, augšējās sēdošas. Lapas no stublāja atstāv vairāk vai mazāk horizontāli, vismaz apakšpusē apmatotas. Ziedkopa diezgan blīva, skarveidīga. Ziedu kurvīši (pl 0.4-0.6 cm) uz skaras zariņiem tikai vienā pusē. Vīkala lapas strupas. Visi ziedi dzelteni: gan sievišķie mēlziedi, gan divdzimumu stobrziedi (abi aptuveni vienāda garuma un nedaudz pārsniedz vīkalu). Auglis - cilindrisks, apmatots sēklenis. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Ziemeļamerikas suga. Faktiski šī ir kopsuga, kas šaurā izpratnē Eiropā tiek nodalīta kā S. altissima; citi autori to aplūko kā vienu no daudzajām S. canadensis pasugām vai varietātēm. Eiropā ieviests un daudzviet naturalizējies augs.
Latvijā nerets naturalizējies dārzbēglis.
Biotopi:
Nelielas, vietām blīvas grupas nezālienēs, gar dzelzceļiem, izgāztuvēs un izmīdītos sausieņu mežos.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga retajai milzu zeltgalvītei (S. gigantea). Atšķirama pēc blīvi apmatota stublāja un vismaz apakšpusē apmatotām lapām (nevis stublājs pie pamata kails, augšdaļā kails vai skraji apmatots, lapas parasti kailas). Lapas no stublāja atstāv horizontāli (nevis vērstas slīpi augšup), skarveidīgā ziedkopa salīdzinoši skrajāka, tai iegareni piramidāla (nevis plati trīsstūraini piramidāla) forma.
www.latvijasdaba.lv
Kanādas zeltslotiņa (Solidago canadensis) ir Ziemeļamerikas suga, kas dabiskajā areālā izplatīta lielākoties prērijās un atmatās. Eiropā tā nonākusi pirms aptuveni 300 gadiem kā dārzu krāšņumaugs – sākotnēji Lielbritānijā, vēlāk visā Eiropā to sāka audzēt dārzos. Domājams, ka Latvijā sugu 19. gadsimta sākumā ieveda baltvācu puķu stādu un sēklu tirgotājs J. Cigra, kura uzņēmums tolaik apgādāja ar stādiem un sēklām lielu daļu Krievijas impērijas. Sākotnēji jaunā suga tika stādīta muižu apstādījumos un līdz ar to nonāca arī zemnieku dārzos. Zeltslotiņa kā krāšņumaugs gan pilsētu apstādījumos, gan mazdārziņos ir populāra joprojām. Ap 20. gadsimta sākumu suga jau bija pārgājusi savvaļā. Mūsdienās tā ir viena no bieži sastopamām svešzemju sugām, it īpaši pilsētās, dzelzceļu malās, ceļmalās, kur tā vietām veido blīvas audzes. Piemēram, Rīgā šo sugu varam novērot teju ikvienā žogmalē, gar dzelzceļiem, neapbūvētās teritorijās mikrorajonos un daudzviet citur. Suga ļoti veiksmīgi izplatās arī atmatās un mežmalās ārpus apdzīvotām vietām. Augs ik gadu ražo ārkārtīgi daudz sēklu, ko pārnēsā vējš un dzīvnieki, palīdzot sugai nonākt arvien jaunās teritorijās un veidot arvien blīvākas audzes, tradicionāli pierasto zālāju vietā veidojot dzelteni ziedošas augstzāļu audzes. Pagaidām suga dod priekšroku pārmainītiem biotopiem un atmatām, dabiskās pļavās tā sastopama reti, taču tas nenozīmē, ka nākotnē suga nevar ieviesties arī dabiskās pļavās, kas pagaidām ar savu sugu daudzveidību darbojas kā ekoloģisks buferis svešajam ienācējam. Suga agresīvi izplatās gan dabiskos, gan pārveidotos biotopos visā mēreno platuma grādu Eiropā.
www.videsvestis.lv
