Kalēja ala

Ala atrodas Strīķupes labajā krastā.

45 m garo un līdz 5,5 m plato alu joprojām aktīvi turpina veidot no tās izplūstošais avots. Alā izveidojies neliels ezeriņš. Ar alu saistīti nostāsti par tajā dzīvojušu kalēju. Alas pirms īsa laika bija apmeklētājiem slēgts objekts (smilšakmeņu degradācija, sikspārņu ziemošanas vieta), – tagad izveidots atbilstošs infrastruktūras nodrošinājums.
www.entergauja.com

Kalējala atrodas Strīķupes kreisajā krastā, ~ 3m augšpus tās ietekai Gaujā. Ta ir aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis kopš 1974. gada. Atsegums un ala ir arī Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops. Kalējala ir viena no garākajām smilšakmens alām Latvijā – pēc 1985. gadā veiktajiem kontroles mērījumiem alas garums ir ap 46 m.

Tā kā ala izveidojusies irdenā smilšakmenī, kas strauji sadēd, tad alas garums, platums un forma mainās. Alas griesti nav noturīgi, sevišķi strauji nobrūk alas ieeja. Sen sabrukuši abi alas pīlāri, aizbiris un pazudis alas avots. Ala zaudējusi daļu no sava skaistuma.

Teikas vēstī, ka pie alas bijusi kalējmājiņa, bet upīte iepretim alai esot paslēpta naudas lāde, ko sargājot liela čūska. Tā ar savu šņākšanu atbaidījusi apslēptās mantas tīkotājus.

Pie Kalēja alas filmēti skati filmai, "Zobena ēna", kurā stāstīts par meitenes Maijas – Turaidas Rozes miīlas traģēdiju 17. gadsimtā.