Kaltenes Kalvas

“Kaltenes kalvas” ir unikāls vienīgais šāds veidojums Latvijā, kas ir valsts nozīmes īpaši aizsargājams dabas piemineklis. Kas tad ir “Kaltenes kalva”? Tie ir lieli vaļņveidīgi akmens krāvumi, kas apauguši ar mežiem. Tie izveidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, atkāpjoties Baltijas ledus ezeram. Vietējiem iedzīvotājiem Rojā gan ir savs stāsts par šo: “Sen senos laikos vells ness’ akmeņs’ no Zviedrijs’ uz Talsim, lai būvēt desmito pakaln’, bet darijs’ to tik lēn’, ka nav paspējs’ pa tums’. No rīt’, nodziedot vietējam Kaltens’ gailim, tas nomet’ akmeņs’ kur pagadās.” Kurai versijai ticēt? Tas lai paliek Tavā ziņā! Apmeklējot “Kaltenes kalvas”, iespējams, Tev radīsies sava versija par šo unikālo akmens un meža veidojumu. “Kaltenes kalvas” var apskatīt, izejot īsāku (800 m) vai garāku (1,5 km) pastaigas maršrutu.
melnsils.lv

Kaltenes kalvas ir aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novadā pie Kaltenes. Iekļauts pieminekļu sarakstā 1962. gadā 85,7 ha platībā ar nosaukumu "Velna kalva". Dabas piemineklis ietver laukakmeņu sakopojumus un vaļņveida krāvumus bijušā Baltijas ledus ezera abrāzijas līdzenumā. Teritorijā ir vairāki līdz 1 km gari, 10–100 m plati un līdz 6 m augsti vaļņi. Akmeņu krāvumos tie uzguļ cits citam un telpu starp tiem aizpilda oļi, grants, smilts, bet dažreiz šī telpa ir tukša. Nogāzes asimetriskas ar lēzeno pusi pret jūru. Laukakmeņu sakopojumu veidošanās notikusi, kad, ledus mēlei atkāpjoties, tās malas joslu sāka apskalot Baltijas ledus ezera ūdeņi.

Kaltenes kalvas ietilpst Latvijas Valsts mežu apsaimniekotajā teritorijā. Dabas piemineklī gar vienu no akmeņu krāvumiem ierīkota dabas taka.
lv.wikipedia.org

Aptuveni 1,5 km attālumā no Kaltenes jūrmalas atrodas lieli akmens krāvumi mežā, kas tiek dēvēti par kalvām. Līdzīgi veidojumi nevienā citā Latvijas piekrastē nav sastopami. Dabas pētnieki uzskata, ka šie vaļņveidīgie akmeņu krāvumi, kas vēlāk apauguši ar mežiem, veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, Baltijas ledus ezeram atkāpjoties.

Mūsdienās Kaltenes akmens kalvas ir valsts nozīmes īpaši aizsargājams dabas piemineklis, tādēļ 2006. gadā šeit tika ierīkota labiekārtota dabas taka šo unikālo dabas veidojumu apskatei. Pastāv viedoklis, ka kalvas senatnē bijušas svētvietas, par tām līdz pat mūsdienām saglabājušās teikas un nostāsti.

Pagājušā gadsimta otrajā pusē laukakmeņu krājumi Kaltenes kalvās intensīvi izmantoti akmens šķembu ražošanai, kas izmantotas ceļu būvei. Galvenais iemesls kāpēc “Kaltenes kalvas” tika izveidota kā aizsargājama dabas teritorija, bija ģeologu vēlme saglabāt unikālos laukakmeņu sakopojumus, no kuriem liela daļa pēdējo 40 gadu laikā ievērojami izpostīti. Praktiski visa dabas pieminekļa teritorija ir klāta ar mežu, tādēļ līdz pat šā gadsimta sākumam te veikta intensīva mežsaimnieciskā darbība. Ar 1962. gada 4. jūlija Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Nr. 422. teritorija (toreiz “Vella kalvas”) pirmoreiz iekļauta aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Savulaik “Velna kalva” bijis skaists akmeņu krāvums, kas sniedzies līdz koku galotnēm. Tā laika kartēs atzīmēts tās absolūtais augstums virs jūras līmeņa bija 20 m. Kalvas postītas vēl 1991. gadā. Pēc kalvas izpostīšanas, teritorija sākusi strauji apaugt ar biezu egļu mežu. Šajā apvidū var sastapt dažādus akmens kalvu nosaukumus, kā Kārdūžkalva, Nablānīškalva, Dāriķkalva.
visittalsi.com

Teritorija ir izvietojusies Piejūras zemienē, Engures līdzenumā, Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu joslā.

Dabas pieminekli veido Kaltenes kalvas, kas ir morfoloģiski izteiksmīgākā daļa no laukakmeņu vaļņiem un klājieniem aptuveni 12 km garā un līdz 3–4 km platā erātisko akmeņu sakopojumu joslā. Dabas piemineklī iekļauta vairāk nekā 3 km gara un nepilnus 2 km plata kalvu josla, kas sastāv no vairākām grēdām un vaļņiem. Josla atrodas starp Roju un Valgalciemu, gar mūsdienu Rīgas līča  Kurzemes piekrasti, Baltijas ledus ezera erozijas – akumulācijas līdzenumā,  1–3 km attālumā no krasta līnijas. Tie ir izteiksmīgākie šāda tipa veidojumi Latvijā.

Lielmēroga kartēšanā konstatēti trīs akmeņu sakopojuma veidi – akmeņu grēdas un vaļņi, akmens bruģi (klājieni) un izkliedētu laukakmeņu lauki. Laukakmeņu grēdas un vaļņu izteiktākā orientācija ir ziemeļu-ziemeļrietumu – austrumu-dienvidaustrumu virzienā – nedaudz ieslīpi pret līča krastu. Vaļņi un grēdas ir līdz 0,6–1 km gari, 20–100 m plati, bet to relatīvais augstums sasniedz 5–6 m. Tie ir izliekti un nereti plānā neregulāri, nogāzes, galvenokārt, ir asimetriskas – lēzenākas pret jūru. Vairākos gadījumos dažādi orientētas laukakmeņu grēdas un vaļņi krustojas, sasniedzot maksimālo augstumu un platumu krustpunktu vietās.

Kaltenes kalvu iekšējā uzbūve nav pilnīgi noskaidrota. Grēdu un vaļņu augšdaļā vietas starp lielajiem akmeņiem bieži ir tukšas, bez nogulu aizpildījuma. Vietām, visbiežāk grēdas stāvākajā, rietumu nogāzē, spraugas un tukšumus starp akmeņiem aizpilda granšaina smilts, reizēm ar morēnas smilšmāla ieslēgumiem.

Grēdu veidojošie akmeņu izmēri ir dažādi. Visbiežāk akmeņi ir 0,7–1,0 m diametrā, bet atsevišķos gadījumos tie sasniedz 1,5 m. Lielākais laukakmens visā dabas pieminekļa teritorijā ir klaipveida formas gneiss (“Klaipakmens”) un tā garums ir 4,3 m, platums – 3,3 m, augstums – 1,3 m. Pēc sastāva dominē magmatisko un metamorfo iežu – galvenokārt granītu un gneisu sastāva laukakmeņi.

Kalvas ir skaisti un savdabīgi dabas veidojumi – laukakmeņu vaļņi, kas atrodas mežā un ir klāti ar sūnām. Ainaviski iespaidīgie laukakmeņu sakopojumi ir pievērsuši cilvēku uzmanību jau no seniem laikiem un vēsturiski cilvēki ir vainojuši Velnu par to izcelsmi. Lielākajām kalvām ir doti savdabīgi nosaukumi.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: veci vai dabiski boreāli meži (9010*), lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), staignāju meži (9080*), purvaini meži (91D0*) un aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) (91E0*).

Teritorija ir nozīmīga kā dabas tūrisma vieta. Savulaik daļa kalvu izmantota laukakmeņu ieguvei un arī laukakmeņu šķembu ražošanai. Velna kalvas dienvidu gals 30 m garumā ir norakts.
www.daba.gov.lv