Kalnamuiža (Smiltenes muiža)

Kalnamuiža ir ciems Smiltenes novada Smiltenes pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Smiltenes ziemeļu pierobežā Abula kreisajā krastā 1,6 km no novada domes Smiltenē un 133 km no Rīgas.

Kalnamuižā atrodas pagasta pārvalde un Smiltenes tehnikums. Pilsmuižas komplekss un parks ir valsts nozīmes arhitektūras un dabas pieminekļi. Austrumos no Kalnmuižas Tepera ezera krastā atrodas sporta komplekss ar autosporta un kartinga trasēm un stadionu.

Vēsture
Tagadējā Kalnamuižas ciema vietā 1370. gadā Rīgas arhibīskapam tika uzcelta nocietināta Smiltenes pils, kas nopostīta 16. un 17. gadsimta karos. 1530. gadā pilsnovadu savā īpašumā ieguva Brandenburgas princis Vilhelms no Hoencollernu dzimtas. Pēdējais Smiltenes pilsmuižas (Schloss Smilten) īpašnieks no 1893. gada bija firsts Pauls Līvens, kuram pateicoties muižā un Smiltenes miestā tapa slimnīca, pirmā HES Baltijā, nabagu patversme, kokzāģētava, šaursliežu dzelzceļš un citi jaunievedumi. 1922. gadā Smiltenes pilsmuižā tika ierīkota viengadīga piensaimnieku skola, kas vēlākos gados izauga par Smiltenes sovhoztehnikumu, pie kā pēckara gados izauga saimniecības ciemats.
lv.wikipedia.org

Smiltenes muiža
Smiltenes muižas (vācu: Smilten) kungu māja atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā.

Vēsture
Muižas pārvaldes centrs izveidojies viduslaiku Smiltenes pils vietā, ko pēc nopostīšanas Lielā Ziemeļu kara laikā vairs neatjaunoja. Senākā Smiltenes muižas kungu māja celta no koka 1730. gadā. Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II Smiltenes pilsmuižu uzdāvināja Vidzemes ģenerālgubernatoram G. Braunam, kas no 1763. līdz 1771. gadam lika uzcelt līdz mūsdienām saglabājušās muižas ēkas. Viņa mantinieki muižu pārdeva Rīgas tirgotājam J. S. Bandavam, kura dzimta to pārvaldīja gandrīz 100 gadus. 1893. gadā Smiltenes muižu nopirka firsts Pauls Līvens, kurš zemi sadalīja gruntsgabalos un iznomāja tos miesta iedzīvotājiem. 1901. gadā Līvens uzcēla spēkstaciju Vidus dzirnavezera krastā, 1903. gadā uzcēla slimnīcu, kokzāģētavu ar tvaiku darbināmu elektrocentrāli pie Tiltlejas ezera. 1919. gadā Smiltenes muiža nonāca Zemkopības ministrijas īpašumā.

Pēc 1920. gada zemes reformas Smiltenes muiža sadalīta 264 vienībās 2840 ha kopplatībā. 1922. gadā muižas centrā ierīkoja viengadīgu piensaimniecības skolu, no 1999. gada tās nosaukums ir Smiltenes tehnikums.

Apraksts
Muižas komplekss atrodas paugurā, kuru no divām pusēm aptver Abuls, bet vienā stūrī Vidus ezers. Apbūve veidojusies 18. gadsimtā vairākās zonās - pie parādes pagalma kungu māja, klēts, saimniecības ēkas, bet tālāk, daļā pie senās nocietinātās pils drupām ap saimniecības pagalmu - kūtis, kalpu mājas. Arī pilsdrupās iebūvēta dzīvojamā ēka un saimniecības ēka to tuvumā. Pie dīķa bijušas ūdensdzirnavas, kurās vēlāk ierīkota spēkstacija, pašreiz drupas. Parka ierīkošana sākta 18. gadsimta otrā pusē, 19. gadsimta beigās tas paplašināts, veidojot romantisku ainavu parku.
lv.wikipedia.org

Smiltenes pilsmuiža veidojusies pie virsbīskapa viduslaiku pilsdrupām, kuras akmeņi izmantoti muižas saimniecības ēku būvē. Muižas komplekss atrodas paugurā, kuru no divām pusēm aptver Abuls, bet vienā stūrī Vidus ezers. Apbūve veidojusies 18.gs. vairākās zonās - pie parādes pagalma kungu māja, klēts, saimniecības ēkas, bet tālāk, daļā pie senās nocietinātās pils drupām ap saimniecības pagalmu - kūtis, kalpu mājas. Arī pilsdrupās iebūvēta dzīvojamā ēka un saimniecības ēka to tuvumā. Pie dīķa bijušas ūdensdzirnavas, kurās vēlāk ierīkota spēkstacija, pašreiz drupas. Parka ierīkošana sākta 18.gs. 2.p., 19.gs. b. tas paplašināts, veidojot romantisku ainavu parku.
     
Sagalabājušās vairākas ēkas: muižas īpašnieka māja, muižas pārvaldnieka māja, stallis, skābbarības tornis, klēts ar seniem vējrāžiem, vācu ordeņa pilsdrupas, siera namiņš jeb sierūzis.
Siera namiņš celts 1768. g., vienīgais tāds saglabājies Latvijā. Apakšējā stāvā pagrabs, kurā glabāts piens, uz siera kalti 2. stāvā vedušas trepītes, kas vairs nav saglabājušās. Tur stāvējis un kaltējies siers. Sienā bijuši caurumi, lai siers pareizi kaltētos un vējotos. Vēlākos gados tie aizmūrēti. Siera namiņš iet bojā. Tas atrodas pilsdrupu teritorijā un būtu izmantojams.
Suņu mājā pašlaik ir dzīvokļi. Nepieciešama fasādes un jumta atjaunošana.
Stallī savulaik ne tikai turēti zirgi, bet bijusi arī telpa, kur kalpiem un staļļa puišiem pulcēties. Te svinēti Ziemassvētki, izvietojot lielu egli plāna vidū. Tagad šeit tehnikuma bibliotēka un ēdināšanas komplekss tehnikumam.
Bijušie īpašnieki: 18.gs.vidū muiža pieder ģenerālgubernatoram G.Braunam, bet 1845(95?)g. pāriet firsta P.Līvena īpašumā.
www.draugiem.lv