Kaitošana

Kaitbords ir ar strauji augošu popularitāti aizraujošs sporta – atpūtas veids, kura pamatā ir braukšana pa ūdeni, sniegu vai sauszemi, izmantojot vēja spēku. Kaitojot var vienkārši baudīt braucienu, gan arī izpildīt dažādus akrobātiskus trikus.

Inventāra pamatā ir pūķis, kurš tiek vadīts ar stūres palīdzību, kas pie pūķa ir pievienota ar aptuveni 23 metrus gariem striķiem. Ērtākai vadībai un roku slodzes atvieglošanai ir paredzēta josta (trapece), kuru apliek ap vidukli, un kurā tiek ieāķēta stūre. Braukšanai var izmanto ne vien tradicionālo, uz abām pusēm braucamo tvintipa dēli, bet arī sērfa dēli, sauszemes dēli ar riteņiem, braukšanai pa smiltīm un zāli, snovbordu, slēpes, bagiju, kanoe vai pat slidas. Kaitošana ir vissezonas sports un mīl visus gadalaikus, nepieciešams tikai piemērots apģērbs – hidrotērps vai kombinezons ziemā. Ir arī ūdenim paredzēts sausais tērps kaitošanai īpaši aukstos apstākļos.
www.liquidforcekites.lv

Kaitbords (kaitošana, pūķošana, kaitsērfings no angļu: kitesurfing, kiteboarding) ir sporta veids, kurā, izmantojot vadāmu liela izmēra pūķi, sportists ar vēja spēku burā pa ūdeni, ledu vai sauszemi.

Ūdenī visbiežak tiek lietoti dēļi:

• divvirzienu dēļi, ar kuriem iespējams braukt abos virzienos, nemainot stāju (angl. twintip);
• kaitošanai paredzētie sērfošanas dēļi (angl. surfboard, wave-board, directional board);
• sacīkšu formulas dēļi un slaloma dēļi (angl. course board, raceboard, slalom board);
• dēļi ar zemūdens spārniem (angl. foilboard).

Ziemā (uz ledus, sniega, kalnos) parasti izmanto sniega dēļus, kalnu slēpes un slidas. Braukšanai pa sauszemi mēdz izmantot lielriteņu dēļus (landbordus, dirtbordus) vai pludmales trīsriteņu bagijus (angl. buggy).

Latvijā kaitborda pirmsākumi meklējami ap 1999. gadu.

Inventārs
Lai kaitotu, nepieciešams šāds inventārs:

• Pūķis jeb kaits: visbiežāk lietotie ir piepūšamie pūķi (piepūšama ir priekšējā mala un ribas, kas piešķir pūķim stingra spārna formu), lieto arī "matračveida" pūķus (līdzīgus paraplāniem vai izpletņiem), kuriem spārna formu piešķir ienākošā gaisa plūsma;
• Vadības sistēma jeb stūre, (angl. bar) kas sastāv no stūres stieņa, četrām vai piecām auklām, kas stieni saista ar pūķi, cilpas, ar ko vadības sistēmu piestiprina pie trapeces, regulēšanas sistēmas un drošības sistēmas (iesk. atsaiti jeb leash);
• Trapece (jostas trapece vai sēdtrapece, tiek aplikta attiecīgi ap vidukli vai sēžamvietu), aiz kuras pūķis velk kaitotāju;
• Hidrotērps siltumam — Latvijā nepieciešams gandrīz vienmēr. Vēsākā laikā nepieciešami arī neoprēna zābaciņi, cimdi un kapuce vai cepure.
• Dēlis — kāds no iepriekšējā sadaļā aprakstītajiem.

Disciplīnas
Par visizplatītāko disciplīnu var uzskatīt frīraidu (angl. freeride), kur kaitotājs vizinās savam priekam. Populārs ir arī frīstails (angl. freestyle) veikstils, 'lēcienu stils' ir lekšana (no gluda ūdens, viļņiem, speciālām konstrukcijām) ar dažādiem pagriezieniem, pārtvērieniem. Latvijā notiek sacensības arī kursa braukšanā (angl. course racing), kur pēc iespējas ātrāk jānobrauc pretvēja-pavēja kurss (kā buru jahtu sacīkstēs) un slalomā (kurss jāveic sānvējā vai daļēji pa vējam). Izplatīta ir arī braukšana pa viļņiem (vairāk Latvijas rietumu krastā, kur ir lielāki un piemērotāki viļņi); arī šajā disciplīnā tiek organizētas sacensības.
lv.wikipedia.org

Kaitbords. Iesākumā gribētu teikt, ka kaitošana (kitesurfing, kiteboarding, kaitbords, kaitsērfings) vai latviskāk būtu “pūķošana” ir salīdzinoši ļoti laikietilpīgs hobijs, jo, ja tas iepatīkas, tas rada reālu atkarību, un tad jau kļūst saistīts ar regulāru braukāšanu uz kaitošanas vējiem piemērotajām vietām, kas parasti aizņem visu dienu no rīta līdz vakaram, jo kaitbords, kaitošana vai pūķošana nav fiziski nogurdinoša- kaitot var mierīgi 5-8 stundas no vietas, pat ne pārāk fiziski sagatavots cilvēks. Ja salīdzinam, piemēram, ar skriešanu, tad tāds pats vidējais cilvēks vairāk par stundu vai pusstundu noskriet nevar, jo nogurst.

Kaitošanā ir divi galvenie ekipējuma izvēles faktori, kas nosaka to, cik ātri varēs iemācīties, cik patīkami, ērti un droši pēc iemaņu apgūšanas būs kaitot. Pats dārgākais no kaitošanas inventāra ir kaitborda pūķis jeb kaits. Un reāli, ja cilvēks sāk ar šo hobiju regulāri nodarboties, tam vajadzēs vismaz divus pūķus, bet realitātē tiem kaiteriem, kas brauc kaitot regulāri, parasti ir vairāk par diviem- trīs, četri vai pat pieci pūķi- dažādiem vēja apstākļiem. Sevišķi tas attiecināms uz tiem, kas kaito Rīgas jūras līcī, jo līcī (no Kolkas līdz Rīgai un uz augšu, līdz Ainažiem) vējš parasti ir vidusmērā mazāk, nekā rietumkrastā (no Liepājas līdz Kolkai)

Kaitošanas pūķa un dēļa izvēli ļoti lielā mērā nosaka arī tāds faktors, kā braucēja svars. Šeit gan varētu sadalīt kaitotājus divās svara kategorijās- sievietes un vīrieši. Vidēji statistiskais kait- vīrietis ir ap 80- 100 kg, sievietes ap 50-65 kg. Tomēr, tā kā kaitošana neprasa fizisku spēku (varētu gan izskatīties, ka prasa, bet tas ir maldīgs priekšstats, jo kaitotājs šļūkājot pa ūdeni karājas pūķī iekārts aiz jostas, kuru dēvē par trapeci) arī korpulentāki kungi un dāmas var ar šo skaisto un uz doto brīdi stilīgi moderno hobiju itin viegli nodarboties.

Pūķis
Kaitošana kā aktīva sporta nodarbe ir pazīstama visai nesen un līdz ar to no 2000. līdz 2006. gadiem notika ārkārtīgi straujš pūķu konstrukcijas un drošības progress. 2006. gadā sāka parādīties un tika aktīvi reklamēti iesācējiem draudzīgi pūķi no drošības un vēja diapazona viedokļa. Gandrīz visi pūķi, kuri ir ražoti pirms 2006. gada ir ļoti ierobežoti savās spējās un absolūti nepiemēroti iesācējiem. Tas nenozīmē, ka pilnīgi visi pēc 2006. gada ražotie modeļi ir iesācējiem draudzīgi.

Drošākos un iesācējiem drudzīgākos pūķus pēc konstrukcijas sauc par BOW, HYBRID, SLE, LEI tipa pūķiem, reizēm arī savādāk, bet šie pūķi pēc formas, vadības un drošības ir ļoti tuvu viens otram, un šie tipu nosaukumi ir pilnībā brīva izvēle no ražotāju puses, un vairāk ir paredzēti mārketinga mērķiem, nevis nosaka kaut kādus stingrus kritērijus vai pazīmes. Šo pūķu galvenā pazīme ir tīklojums pie pūķa, pie kura piestiprinās vadības striķi. Šis tīklojums var būt aprīkots ar papildus rullīšiem, vai iztikt bez tiem, vadības ziņā nav lielas atšķirības un iesācējs to nesajutīs.

Vēl ir tāda pūķu kategorijas, kurus sauc par C tipa pūķiem, tie ir piemērotāki cilvēkiem, kuri jau kaito vairākus gadus, un ir izveic trikus ar pūķa un ķermeņa rotācijām. Šiem C tipa pūķiem vadības striķi ir piesieti pie pūķa tieši, pa taisno bez jebkādiem palīgstriķiem vai tīklojuma. Šeit es uzreiz gribētu atzīmēt, ka skaistie, augstie lecieni, ko, iespējams, novērojat pludmalē, ir izpildāmi ar jebkuras konstrukcijas pūķi vienlīdz viegli, jo leciens, palieciens vai sauciet to kā gribiet, ir vienkāršākais no visiem kaitborda trikiem, un neprasa nekādas īpašās prasmes ko kaitotāja. Patiesība ir tāda ka mūsdienu C tipa pūķi ir arī gana droši, un ar pietiekoši lielu vēja diapazonu, lai tos arī varētu lietot iesācēji. Tomēr tiem ir tāds kopīgs mīnuss, kā vairāk vai mazāk, bet grūtāka pacelšana no ūdens, kā arī nedaudz mazāka jaudas samazināšanas iespēja, nekā BOW, SLE vai HYBRID, LEI. Pieredzējušie kaitotāji, kuri kaitojot izveic sarežģītus trikus ar pūķa un ķermeņa rotācijām vairumā gadījumu lieto modernus C tipa pūķus ar piecu striķu vadību.

Pirmos modernos C tipa pūķus (C tipa pūķus ar normālām depovera iespējām) sāka ražot North, un tas bija “Vegas” 2006. gada modelis, kurš depowera efektivitātes ziņā vēl ilgi apsteidza savus konkurentus Torch un Fuel. Kā arī Gin Nazca I tika sākts rāžot 2006. gadā, bet tas gan neguva plašu popularitāti dēļ ražotāja vājajām mārketinga aktivitātēm. Pirmie Naish Torch modernie C pūķi ar puslīdz normālu depoweru tiek ražoti kopš 2007. gada. Kā arī Slingshota Fuel kopš 2007.gada. Vecāku (pirms 2006. gada) modeļu C tipa pūķi, pat tie, kuri tika aprīkoti ar pieciem, nevis četriem striķiem, pēc mūsdienu standartiem nav piemēroti kaitošanai, un pat pieredzējis kaitotājs būtu nelaimīgs, ja viņam mūsdienās būtu jālieto tāds inventārs. No pieredzējušu triku meistaru viedokļa sevišķi svarīga mūsdienu moderno C pūķu īpašība ir spēja saglabāt precīzu informativitāti un paredzamību rotācijās, ja triki tiek izpildīti hūkā vai ieāķī. (Izāķējoties no trapeces un izpildot trikus anhūkā vai izāķī, bow, hybrid un c atšķirības vairs nav tik jūtamas), vienlaicīgi saglabājot salīdzinoši lielu lietojamo vēju diapazonu, spēju “izlaist” stiprākas vēja brāzmas, kā arī konstruktīvi salīdzinoši lielas depower jaudas regulēšanas iespējas.


1. “BOW, SLE, LEI, C SHAPE, HYBRID” pūķi ir 4 striķu pūķi ar tīklojumu pie pūķa, ražoti pēc 2006. gada. Tie no vadības viegluma (vienkāršāk pacelt no ūdens) un drošības viedokļa (liels vēja diapazons, liels depower, salīdzinoši laba drošība, vienkārši atlaižot stūri) ir piemērotākie iesācējiem, pirmos pāris gadus noteikti!

2. “Retro C” pūķi ir ar 4 vai 5 striķiem, ražoti pirms 2006 gada. Tie ir piemēroti tikai mazohistiem un nekādā gadījumā nav piemēroti iesācējiem!

3. Un “modernie C” pūķi pārsvarā ir ar 5 striķiem* bez tīklojuma pie pūķa, ražoti pēc 2006. gada. Tie ir piemēroti triku meistariem, kuri kaito 3 gadus vai vairāk, sevišķi tiem, kas izpilda trikus ar pūķa un ķermeņa rotācijām ieāķī (hūkā).  *Piezīme: Slingshot Fuel kopš 2010. gada modelis ir C pūķis ar 4 striķiem, bet nav guvis tik lielu popularitāti kā 5 striķu C pūķi- populārākais 5 striķu C ir North Vegas, otrajā vietā ir Naish Torch.

Dēlis kaitošanai
Ar lielāku dēli spert pirmos soļus (pirmajos gados, es pat teiktu) būs vienkāršāk. Tātad, ja esat vīrietis ap 90 kilo, piemērotākais izmērs būs ap 145 cm garumā, un vismaz 42 cm platumā. Tā kā iesācēji vienmēr cenšas nez kapēc knapināties ar naudiņām, tad meklē lietotus dēļu, un jāsaka, ka šāds izmērs lietots praktiski nav nopērkams, tikai jauns. Attiecīgi, kad sāksiet knauzerēties- meklējiet vismaz 140 cm garu un vismaz 42 cm platu dēli. Meitenēm iesācējām piemērotais izmērs pirmajam dēlim ir 135 cm, vismaz 39 cm platumā. Pašiem pirmajiem soļiem Bērzciemā variet ņemt arī sava investora lielāko 140 cm dēli, kamēr viņš bradā jums nopakaļus, būs vieglāk aizšļūkt, bet- ja vien vējš nav stiprāks par 8 ms! Stiprākā vējā ar tik lielu dēli meitenei būs grūtāk iekantēt pret vēju- ātri nogurs pēdas.

Dēļa formai arī ir nozīme- eksistē izliekti dēļi, kurus sauc par veikstila dēļiem. Tie noteikti nav piemēroti iesācējiem, jo ar tādu būs grūti tikt pret vēju. Ir arī ļoti plakani dēļi ar taisniem galiem, saukti par “Freestyle” tipa, arī tie jums nebūs kā labākais variants, jo viļņos pirmajos gados ķersieties ar dēļa galu un to “noraksiet? Tomēr plakanā ūdenī bez viļņiem (Bērzciemā) ar tādu mācīties un kaitot būs okei! Piemērotākie ir dēļi, kuru aprakstā internetā ir rakstīts “Freeride”. Tie ir plakani dēļi ar mazu izliekumu, bet ar nedaudz paceltiem “purngaliem”, lai dēlis nenorokās viļņos. Vairums dēļu ir freeride tipa. Daži ražotāji raksta vienlaicīgi aprakstā “Freeride” un “Freestyle”, tas nekas, tie jums der, principā!

Trapece
Kādu trapeci izvēlēties kaitošanai? Jostas trapeci vai sēdtrapeci? Jāsaka, ka iesācējam viennozīmīgi daudz ērtāka lietošanā būs sēdtrapece, BET tā veido nesmuku stāju uz ūdens, kuru sauc par “kakātāja pozu” un tā kā kaiteri ir jūtīga tauta un ļoti cepjas par savu izskatu uz ūdens, tad ņemiet jostas trapeci! Ar to mācīties būs neērtāk, toties izkopsiet daiļāku stāju (atcerieties- kā ir uz kalna, kad slēpojiet slalomu- [cenzēts] jāgroza skaisti, nevis vienkārši jāšļūc kā pīlei, vai ne?). Sēdtrapece arī mazāk nogurdina, jo nenodarbina dziļās preses muskulatūru. Braucot ar sēdtrapeci nekad nesāpēs mugura, sevišķi, ja jums ar to ir problēmas. Josteniece, protams, ir stila un izskata ikona, tapēc kaitotājus sēdtrapecē pludmalē gandrīz vai nevar redzēt. Tikai tos, kas ir vecāki cilvēki, un kuriem piekāst uz izskatu, galvenais, lai būtu komfotrabli!

Vēl, lai kaitotu, jums vajadzēs 5 mm hidru, plānāku vajag tikai jūlijā. Cepurīte 2mm arī būs vajadzīga, lai nesalst ausis, kā arī vēsākam laikam cimdiņi un pavisam aukstam ūdenim pavasaros un ļoti vēlos rudeņos- zābaciņi.

Cik maksā kaitborda inventārs?
Cik maksā pūķis kaitošanai? Tā kā tirgotāji parasti cenšas pārdot 12 kvadrātmetru pūķus, tad tas arī ir populārakais izmērs tirgū. Protams, ka daudzi nopirkušie no tiem arī cenšas atbrīvoties! Tāpēc normālā stāvoklī 12 kvadrātmetru lietots BOW, SLE, HYBRID, LEI tipa (iesācējiem piemērots) kaitošanas pūķis ar bāru parasti maksā ap 300-500 Eur. Jauns ap 800-1300 Eur. 14 kvadrātmetru pūķi atrast lietotu būs grūtāk, jo tādus pārdot tālāk nevienam īsti negribas, ar tiem parasti kaito paši. Tāpēc, ja kāds trāpās, tas būs dārgāks, kā 12 kvm un iespējams, arī vairāk lietots.

Izmēri lielajiem iesācējiem (ap 100 kg), kuri taisās kaitot līcī (15-18 kvm BOW, SLE, HYBRID, LEI) gandrīz vispār nav atrodami sekundārajā lietotā inventāra tirgū. Ja nav 1300 Eur pūķim, pērciet mazāku un gaidiet stiprāku vēju, kopā ar sev līdzīgajiem bēdubrāļiem, kuri žāvē savus divpadsmitniekus, gaidot pūtienu, kamēr tie, ar 16 kvm kaito, vai arī atmetiet šo muļķīgo domu, jo kaitošana nav lēts hobijs.

Mazie izmēri meitenēm gan mēdz būt lētāki un labā stāvoklī. Reti kura meitene kaito tad, kad nav smuk` saulīt` un tā, tapēc viņu pūķi parasti nenodilst.

Dēļi- lielākie, iesācējiem draudzīgie 140 un vairāk centimetru lielie dēļi tiek ražoti tikai salīdzinoši nesen, agrāk modē bija mazāki dēļi (lielākie vairumam ražotāju bija ap 135-137 cm) un tad tika lietoti lielāki pūķi, bet šo to jau var atrast, sākot no 200 Eur lietotus, un ap 400 jaunus.

Meitenēm piemērotie dēļi ap 135 cm ir dabūjami plašā izvēlē zem 150 Eur.

Trapece- jauna ap 80-130 Eur. Lietota 40-80 Eur.

Hidrotērps 5mm- kvalitatīvs jauns maksās vismaz 250 Eur. Lietotu taču nepirksiet, Renārs B. saka, ka viņš taja regulāri čurājot…

Cimdiņi, cepurīte- 80-120 Eur.
www.portreti.lv