Kailā mietene (Paxillus involutus)

Kailā mietene (Paxillus involutus) ir indīga sēne. Cepurīte 3-15 cm plata, plakani izliekta, vēlāk piltuvveida ar ieritinātu, pūkainu malu, gluda, mitra - mazliet lipīga, sausa - nedaudz samtaina, okerbrūna līdz olīvbrūna. Mīkstums dzeltenīgs, griezumā brūnē, biezs, mīksts, sūkļains, ar augļu smaržu un maigu, skābenu garšu.

Lapiņas gar kātiņu nolaidenas, dzeltenbrūnas, iespiedumu vietās brūnē, šauras, viegli no mīkstuma atdalāmas.

Kātiņš 3-7 cm garš, 0,7-1,5 cm resns, cilindrisks, gareniski šķiedrains, cepurītes krāsā, iespiedumu vietās ar tumšbrūniem plankumiem.

Sporas gludas, elipsoīdas, dzeltenīgas, masā rūsas brūnas, 6-10 x 5-7 μm.

Kailo mieteni agrāk uzskatīja par ēdamu sēni. Tagad kailo mieteni uzskata par indīgu. Neraugoties uz to, daži kailo mieteni joprojām lieto uzturā. Kailā mietene satur antigēnu, kurš, nonācis organismā, izraisa antiķermeņu veidošanos. Antiķermeņi, uzkrājoties asinīs, apdraud ne tikai veselību, bet arī dzīvību. Tieši tāpēc kailo mieteni uzskata par indīgu. Reģistrēti 300 saindēšanās gadījumi, no kuriem 5 bijuši letāli. Kailā mietene ir mikorizas sēne, un tāpēc tai ir svarīga nozīme meža ekosistēmā.

Sastopama diezgan bieži. Dēvēta arī par goveni, govmīžu, bunkureni un brūno cūceni.

lv.wikipedia.org; http://www.latvijasdaba.lv/senes/paxillus-involutus-batsch-fr-fr/