Kailgliemeži

Kailgliemeži ir gliemeži, kuriem nav ārēji redzamas čaulas. Latvijā ir konstatētas 20 sugas, kuras pieder pie trim dzimtām. Septiņas no tām nav vietējās faunas pārstāvji un sastopami teritorijās, kas saistītas ar cilvēka darbību. Divas no ievestajām kailgliemežu sugām ir sastopamas tikai siltumnīcās un augu mājās un ārpus tām nespēj izdzīvot (dienvidu sugām mūsu ziemas ir par aukstu).
Vairāk: www.delfi.lv

Dažas sugas:

Tumšais kailgliemezis (Limax cinereoniger Wolf)
Izstiepta ķermeņa garums 10-20 cm. Ķermeņa pamatkrāsa melna vai tumši pelēka ar tumšākām gareniskām joslām uz muguras. Biežāk sastopami melnie eksemplāri. Mantija vienkrāsaina. Sarauta galva tiek pavilkta zem mantijas malas. Taustekļi ar tumšākiem plankumiem. Uz muguras, ķermeņa pakaļējā daļā ķīlis, kura garums ir apmēram divas trešdaļas no attāluma starp mantiju un kājas galu, ķīlis vienmēr ir gaišākā krāsā nekā pamatkrāsa. Ādas kārpiņveida izcilnīši samērā mazi. Pēda melna vai tumši pelēka ar baltu joslu pa vidu, kuras platums ir apmēram viena trešdaļa no pēdas platuma. Gļotas bezkrāsainas un ļoti lipīgas. Lai droši atšķirtu no milzu kailgliemeža, noteikti jāapskatās pēdas krāsa.
latvijasdaba.lv

Milzu kailgliemezis (Limax maximus L.)
Izstiepta ķermeņa garums 10-20 cm. Ķermeņa pamatkrāsa pelēcīgi brūna vai pelēka ar 2 vai 3 tumšām gareniskām joslām uz muguras, kas atsevišķiem eksemplāriem var būt ar pārtraukumiem un izskatīties kā plankumu rindas. Mantija parasti tumšāka, ar lieliem, neregulāriem plankumiem. Saraujoties galva tiek pavilkta zem mantijas malas. Taustekļi sarkanbrūnā krāsā. Uz muguras, ķermeņa pakaļējā daļā ķīlis, kura garums ir apmēram viena trešdaļa no attāluma starp mantiju un kājas galu. Ādas kārpiņveida izcilnīši samērā mazi. Pēda balta. Gļotas bezkrāsainas un ļoti lipīgas. Krāsojuma un plankumainības varianti var būt ļoti dažādi, nemēdz būt divi vienādi eksemplāri.
latvijasdaba.lv

Sarkanais kailgliemezis (Arion rufus)
Sarkanais kailgliemezis ir viens no lielākajiem Latvijas gliemežiem. Tā izstiepta ķermeņa garums var būt 10 – 15 cm (ļoti reti līdz 20 cm). Ķermeņa krāsojums no oranža līdz ogļu melnam. Gļotas uz ķermeņa bezkrāsainas, kairinot tiek izdalītas gļotas ar dzeltenīgu nokrāsu. Maziļiem ir sānu joslas, kuras pieaugot izzūd. Dzīvnieka dzīves cikls ir apm. gads. Dzimumbriedumu sarkanā kailgliemeža īpatņi sasniedz augusta vidū, septembrī, kad arī ir iespējams novērot to vairošanos. Dzīvnieki dzīves laikā pārojas vairākas reizes ar dažādiem partneriem, bet var dēt arī pašapaugļotas olas. Parasti vienā dējumā ir ap 60 olām, bet var būt arī dējumi no divām vai pat 120 olām. Pēc vairošanās perioda var izveidot trīs, četrus dējumus. Olas tiek dētas septembrī, oktobrī. To attīstība ilgst aptuveni trīs nedēļas. Ziemojošā stadija ir mazuļi. Sugu precīzi noteikt ir iespējams tikai anatomiski. Latvijā ir zināma viena atradne. Sarkanais kailgliemezis ir saistīts ar dabiskiem mežiem. Ir nepieciešams skaidrot šīs sugas izplatību.
gliemji.daba.lv