Kaiju dzimta
Kaiju dzimta (Laridae)
Kaiju dzimta (Laridae) ir tārtiņveidīgo kārtas dzimta. Kaiju dzimtā ietilpst 6 ģintis, no kurām 3 ģinšu pārstāvji sastopami arī Latvijā: kaijas (Larus), trīspirkstu kaijas (Rissa) un šķeltastes ķīri (Xema). Agrāk pie kaiju dzimtas piederēja arī zīriņi (Sterninae) un klijkaijas (Stercorariinae), bet pēc jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem abas apakšdzimtas ir izdalītas atsevišķās dzimtās.
Latvijā dzīvo vai vismaz vienu reizi ir novērotas 17 kaiju dzimtas sugas:
- kajaks (Larus canus),
- sudrabkaija (Larus argentatus),
- reņģu kaija (Larus fuscus),
- melnspārnu kaija (Larus marinus),
- Kaspijas kaija (Larus cachinnans),
- Vidusjūras kaija (Larus michahellis),
- Kamčatkas kaija (Larus schistisagus),
- lielā polārkaija (Larus hyperboreus),
- mazā polārkaija (Larus glaucoides),
- zivju kaija (Larus ichthyaetus),
- melngalvas kaija (Larus melanocephalus),
- acteku kaija (Larus atricilla),
- lielais ķīris (Larus ridibundus),
- mazais ķīris (Hydrocoloeus (Larus) minutus),
- trīspirkstu kaija (Rissa tridactyla),
- sārtā kaija (Rhodostethia rosea),
- šķeltastes ķīris (Xema sabini).
Izskats un īpašības
Kaiju dzimtas sugas ir vidēji lieli vai lieli jūrasputni. Mazākais dzimtā ir mazais ķīris, kura ķermeņa garums ir 25 cm, svars 68 g, bet dzimtas lielākā ir melnspārnu kaija, kuras ķermeņa garums var sasniegt 79 cm, bet svars 2,3 kg. Visām kaiju sugām ir samērā līdzīgas ķermeņa formas un proporcijas: palieli, masīvi ķermeņi, gari spārni un samērīgi kakli. Gandrīz visām sugām (izņemot trīs) astes ir noapaļotas. Šķeltas astes ir šķeltastes ķīrim, sārtajai kaijai un Galapagu kaijai (Creagrus furcatus). Kaijām ir arī samērīgi garas kājas (garākas kā zīriņiem) un pēdas ar peldpleznām. Visbiežāk kaiju apsplavojums ir balts vai pelēks, ļoti bieži ar melnām pazīmēm uz spārniem un astes. Galva visbiežāk ir balta vai tumša - tumši brūna, pelēka vai melna. Galvas apspalvojums var arī būt mainīgs un atšķirties vairošanas sezonā no pārējā gada laika. Tām ir spēcīgi, viegli pagarināti knābji, kuru gals ir noliekts uz leju. Lielākajām sugām knābji ir salīdzinoši masīvāki kā mazākajām sugām. Knābis bieži ir dzeltens, oranžs vai sarkans.
Kaiju dzimtas mazākā auguma sugām, lai pieaugtu un sasniegtu dzimumbriedumu, vajadzīgi 2 gadi, vidēja auguma kaijām - 3 gadi, bet lielajām - 4 gadi. Kaiju aprakstos attiecīgi mēdz lietot apzīmējumus - divu gadu kaijas, trīs gadu kaijas un četru gadu kaijas. Jaunajiem putniem visus šos gadus ir atšķirīgs apspalvojums no pieaugušiem īpatņiem. Turklāt katru gadu apspalvojums mainās, kļūstot arvien līdzīgāks pieaugušiem putniem. Pieredzējis putnu vērotājs pēc jaunputna apspalvojuma var noteikt tā vecumu.
www.lv.wikipedia.org
