Kaijas (Larus)
Kaijas, kaiju ģints (Larus) ir lielākā kaiju dzimtas (Laridae) ģints, kas apvieno 25 sugas. Kādreiz kaiju ģints apvienoja gandrīz visas kaiju sugas, tomēr 21. gadsimtā, attīstoties ģenētiskajiem pētījumiem, ir izdalītas jaunas ģintis un sugu skaits kaiju ģintī ir samazinājies. Jaunās ģintis ir: zivju kaijas (Ichthyaetus), ķīri (Chroicocephalus), Amerikas kaijas (Leucophaeus) un mazie ķīri (Hydrocoloeus).
Lai arī kaiju sugām ir kosmopolītiska izplatība, lielākā sugu dažādība sastopama ziemeļu puslodē. Daudzām sugām ir plaši izplatības areāli ar daudzskaitlīgām populācijām. Lielai daļai sugu raksturīga cirkumpolārā izplatība. Kopumā kaiju sugas ir lieli vai vidēji lieli jūrasputni. Nezinātājam ir samērā grūti atšķirt daudzās kaiju sugas. To apspalvojums ir balts ar melnām vai pelēkām pazīmēm uz spārniem un muguras. Tām ir spēcīgi ķermeņi, gari spārni, pagarināts knābis un pēdas ar peldpleznām.
Latvijā dzīvo vai vismaz vienu reizi ir novērotas 9 kaiju ģints sugas:
- kajaks (Larus canus),
- sudrabkaija (Larus argentatus),
- reņģu kaija (Larus fuscus),
- melnspārnu kaija (Larus marinus),
- Kaspijas kaija (Larus cachinnans),
- Vidusjūras kaija (Larus michahellis),
- Kamčatkas kaija (Larus schistisagus),
- lielā polārkaija (Larus hyperboreus) un
- mazā polārkaija (Larus glaucoides).
Visbiežāk sastopamās kaijas Latvijā ir sudrabkaija un kajaks.
Sistemātikas diskusijas
Izsekot sudrabkaijas sistemātikai informācijas avotos ir diezgan sarežģīti. Informācijas avotos, autoritatīvus ieskaitot, sudrabkaijai kopā ar reņģu kaiju (Larus fuscus) tiek izdalītas 2 vai 8 sugas, kurām kopā veidojas cirkumpolāra izplatība.
Sudrabkaija un reņģu kaija vienmēr tiek izdalītas kā divas atsevišķas sugas, bet Eiropas sistemātiķi kā atsevišķas sugas papildus izdala: Amerikas sudrabkaiju (Larus smithsonianus), Kaspijas kaiju (Larus cachinnans), Vidusjūras kaiju (Larus michahellis), Austrumsibīrijas kaiju (Larus vegae) un Armēnijas kaiju (Larus armenicus). Visas šīs sugas savā starpā nepārojas, pat, ja izplatītas vienā un tai pašā areālā.
lv.wikipedia.org
Kaijas
(Angļu val. –Gulls; Vācu val. – Möwen; Krievu val. – Чайки)
Vidēji lieli putni, slaidiem spārniem, paīsu noapaļotu (izņemot šķeltastes kaiju) asti. Labi lido. Kājas ar peldplēvēm. Peld ar ļoti seklu iegrimi.
Pieaugušiem putniem vēderpuse balta. Vairumam sugu atšķirīgi tērpi vasarā un ziemā. Abi dzimumi līdzīgi.
Jauno putnu tērps parasti ļoti raibumots, krasi atšķiras no pieaugušo apspalvojuma, kuru atkaribā no sugas pakāpeniski iegūst pēc 2 – 4 gadiem.
Augumā lielākās sugas barojas galvenokārt ar zivīm, gliemjiem, maitām, pārtikas atkritumiem, citu putnu olām un mazuļiem. Augumā mazākām sugām pamatbarībā kukaiņi, tārpi.
Ligzdo: Parasti uz zemes (ir izņēmumi)- dažadu augu daļu pasekls krāvums. Parasti 3 olas, olīvzaļganas vai brūnganas ar tumšākiem raibumiem, bet krāsa vai ornaments ļoti variē. Ligzdbēgļi. Mazuļi pūku tērpā brūngani vai pelēcīgi ar tumšākiem raibumiem.
Ceļo galvenokārt dienā izklaidu baros vai ierindā un kāsī.
Pārziemo galvenokārt Dienvideiropā un Rietumeiropā. Pieaugušiem putniem sugu noteikšanā svarīgākais ir knābja, kāju un acu krāsa, kā arī galvas un spārnu ornaments, arī balss.Jauno putnu sugu noteikšana ļoti sarežģīta (dabā dažkārt pat neiespējama).
Pasaulē ap 45 sugām, Latvijā – 12.
Retāk Latvijā ir sastopamas reņģu kaijas – Larus fuscus (latīn. val.) – atšķirībā no melnspārnu kaijas kājas ir dzeltenīgi oranžas.
No polārajiem apgabaliem vai Atlantijas reti vai ļoti reti ieceļo lielā polārkaija – Larus hyperboreus (latīn. val.) – mugurpuse gaišāka nekā sudrabkaijai un spārnu gali pilnīgi balti.
Mazā polārkaija – Larus glaucoides (latīn. v.) – ļoti līdzīga lielajai polārkaijai, tikai mazāka.
Šķeltastes kaija – Larus sabini (latīn. v.) – atgādina lielo ķīri, bet astes galā iešķēlums.
Trīspirkstu kaija – Rissa tridactyla (latīn. val.) – līdzīga kajakam, bet kājas un spārnu gali pilnīgi melni.
No dienvidu reģioniem ļoti reti ieceļo melngalvas kaija – Larus melanocephalus (latīn. val.) – pavasarī melnā galva taisni norobežota no baltā kakla, kājas melnas.
Zivju kaija – Larus ichthyaetus (latīn. val.) – mazliet lielāka par sudrabkaiju. Riesta tērpā visa galva melna.
Avots: J. Baumanis, V. Klimpiņs „Putni Latvijā”.
Lasīt tālāk
