Kaļķu iela, Vecrīga

Kaļķu iela ir daļa no Brīvības ielas, kura ir viena no garākajām Rīgas ielām, kas ved cauri visai pilsētas Daugavas labā krasta teritorijai no 11. Novembra krastmalas (faktiski no Basteja bulvāra, jo ielas posms Vecrīgā saucas Kaļķu iela) līdz pilsētas robežai. Kaļķu iela kopā ar tās turpinājumu, Brīvības ielu, ir 12600 m gara.

Ielas posmu Vecrīgā veido Kaļķu un bijušā Svērtuves iela. Kaļķu iela sākotnēji bija daļa no tagadējās Šķūņu ielas. Nosaukums Kaļķu iela parādījās 15. gs. (kalkstrate lejasvācu val., 1404; pl. cementi – latīņu val., 1407). Līdz 16. gs. Kaļķu iela gāja no Rātslaukuma līdz Rīgas upei (tagadējai Kalēju ielai); pretējā upes krastā atradās kaļķu ceplis. 17. gs. pagarināta līdz tagadējam Pilsētās kanālam. Kaļķu ielas turpinājums aiz Rātslaukuma līdz Daugavai bija Svērtuves iela. Senākais tās nosaukums – Šāļu vārtu iela (Schalportenstrate, 1413, schalstrate, 1506 - lejasvācu val.), domājams, cēlies no vārda Waagschiale svaru kauss vācu valodā; Rātslaukumā atradušies pilsētas svari. Latviešu valodā līdz 1918. saukta par Šāļu ielu, pēc tam neilgu laiku bijusi pievienota Kaļķu ielai, 20. gados pārdēvēta par Svērtuves ielu. Brīvības ielas pirmsākumi bijušajā priekšpilsētas teritorijā ir saistīti ar seno tirdzniecības ceļu uz Vidzemi un Pleskavu, kurš 13.-16. gs. beidzās pie Smilšu ielas (Vecrīgā). 16. gs. b., izbūvējot jaunos nocietinājumus – zemes vaļņus, galvenos pilsētas vārtus pārvietoja Kaļķu ielas galā (pie tagadējā Aspazijas/Basteja bulvāra, 1639).

1950. gadā Svērtuves un Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu un Brīvības gatvi apvienoja vienā maģistrālē, ko nosauca V. I. Ļeņina vārdā. 1991. gadā iela atguva Brīvības ielas nosaukumu, bet Kaļķu iela atguva savu nosaukumu. (© enc.*Rīga*1988)