Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla)

Jūras ērglis (haliaeetus albicilla)

Jūras ērglis (Latīņu v. – haliaeetus albicilla;  Angļu v. – white-tailed eagle; vācu v. – Seeadler,  krievu v. – орлан-белохвост) ir liela izmēra vanagveidīgo kārtas (Accipitriformes) plēsīgais putns, kas sastopams Eirāzijas ziemeļu daļā. Latvijājūras ērglis ir samērā parasta plēsīgo putnu suga, kas sava lielā izmēra dēļ ir viegli pamanāma. Ligzdojošo putnu skaits pēdējās desmitgadēs pieaug un tuvojas 100 pāriem. Samērā bieži novērojams arī migrācijas sezonā un ziemā, kad Latvijā ieceļo putni no iekšzemes populācijām.

Jūras ērglis ir Polijas nacionālais putns.

Izskats:
Jūras ērglis ir liels putns (lielākais Latvijā ligzdojošais plēsīgais putns un ceturtais lielākais Eiropā). Ķermeņa garums sasniedz 70 cm, spārnuizplētums 200-230 cm, svars 4-7 kg. Raksturīga pazīme ir īsā ķīļveida aste, kas pieaugušajiem putniem ir balta. Pārējais apspalvojums brūns, galvaun kakls gaišāki, knābis spilgti dzeltens, masīvs. Jaunie putni tumšāki, tumšu knābi un asti. Līdzīgi kā citi lielie plēsīgie putni jūras ērgļi pieaug pamazām un tikai 5 gadu vecumā sasniedz pieauguša putna izskatu. Raksturīgs dzimumu dimorfisms - mātītes ievērojami lielākas par tēviņiem.

Uzvedība:
Jūras ērgļi ligzdo pie dažādiem ar zivīm un ūdensputniem bagātiem ūdeņiem, arī jūras piekrastē. Areāla daļā, kur ir meži, ligzdošanai izvēlas vecus kokus. Ligzdu būvē to galotnes daļā. Dējumā ir 1-3 olas, kuras pārmaiņus perē abi vecāki. Parasti izaudzina vienu vai divus mazuļus. Pēc izšķilšanās mazuļi savā starpā ir samērā toleranti, lai gan vecākais un lielākais putnēns barošanas reizēs dominē pār citiem. Pārtiek no zivīm, putniem, nelieliemzīdītājiem, ziemā labprāt barojas ar maitu.

Izplatība:
Sastopams Eirāzijas ziemeļu daļā. Areāla rietumu daļā (Eiropā) pārsvarā nometnieks, bet citur migrē uz ziemošanas vietām. Eiropā iekšzemes populācijas ziemā pārvietojas uz Ziemeļjūras unBaltijas jūras piekrastēm, Āzijas putni ziemo areālos ap Arābijas jūru un Ķīnas austrumu piekrastēm, arī Korejā un Japānā.

Latvijā: 1955. gadā Latvijā jūras ērglis izzuda kā ligzdotājs, bet kopš 1970. gadu sākuma, kad atrasta pirmā apdzīvotā ligzda, to skaits, pateicoties aizsardzības pasākumiem, ir ievērojami audzis. Ligzdojošo putnu skaits tuvojas 100 pāriem. Pēdējos desmit gados to skaits ir pieaudzis vairāk kā par 30%.

2012. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība jūras ērgli izraudzījās par Gada putnu Latvijā.

Aizsardzība:
Sugai ir plašs izplatības areāls, tādēļ globālā mērogā tā netiek uzskatīta par apdraudētu. Arī Eiropā, kur ligzdo apmēram puse sugas populācijas, jūras ērgļi vairs netiek uzskatīti par apdraudētiem putniem. Būtiska sugas stāvokļa uzlabošanās ir panākta pateicoties lauksaimniecības pesticīda DDT lietošanas aizliegumam, ligzdošanas vietu aizsardzībai un putnu šaušanas pārtraukšanai. Lielākā Eiropas populācija ir Norvēģijā, kur ligzdo vairāk par 2000 jūras ērgļu pāru.
lv.wikipedia.org

Jūras ērglis (haliaeetus albicilla)

Apraksts: Ķermeņa garums – 76–92 cm, spārnu izplētums – 190–240 cm. Jūras ērglis ir lielākais no Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem. Putnam lidojumā var redzēt, ka tam ir gari, taisni un plati spārni, kuriem lidspalvas pirkstveidīgi izplestas, galva stipri izstiepta uz priekšu, astei ķīļveida forma. Aste jūras ērglim ir samērā īsa (sēdošam putnam gandrīz pilnībā noslēpta aiz spārniem), pieaugušajiem putniem (sākot no piecu gadu vecuma) – pilnīgi balta. Galva, krūtis un mugurpuse gaiši pelēkbrūna, vēderpuse (arī spārnu apakša) tumšāka. Ļoti masīvs knābis, pieaugušajiem putniem – dzeltens. Jaunie putni tumši, un arī knābis tiem ir tumšs, vienīgi knābja pamats gaišs. Kājas dzeltenas. Jūras ērgļu tēviņi ir mazāki nekā mātītes, bet pēc apspalvojuma dzimumus atšķirt nav iespējams.

Balss: Sauciens skaļš „kri kri kri” vai melnās dzilnas saucienam līdzīgs „kli kli kli kli”.

Biotops: Ligzdo pieaugušos mežos, parasti lielāku aizaugošu ūdenstilpju (ezeru, zivju dīķu) tuvumā, bet var ligzdot arī tālāk par 10 km no barošanās vietām. Ziemā sastopams jūrmalā un pie neaizsalušām, ūdensputniem bagātām iekšzemes ūdenstilpnēm.

Dzīves veids un uzvedība: Meklējot medījumu, bieži planē virs ūdeņiem. Labprāt tup uz dažādiem paaugstinājumiem vai zemes. Ziemā piemērotās barošanās vietās pulcējas vairāki putni vienkopus. Pārtiek galvenokārt no zivīm un ūdensputniem. Putnus ķer uz ūdens, lidojošiem putniem uzbrūk reti. Mēdz atņemt medījumu citiem plēsīgajiem putniem. Pārtiek arī no maitas – beigtām zivīm un kritušiem zīdītājiem. Atsevišķos gadījumos var ēst arī rāpuļus, abiniekus un pat gliemjus.
Pieaugušie jūras ērgļi ir nometnieki, bet nepieaugušie putni ziemā klejo. Tālāk kontinentā (Krievijā) ligzdojošie jūras ērgļi ir izteikti gājputni.

Ligzda, olas un mazuļi: Ligzdu būvē liela koka galotnes daļā (citur areālā arī klintīs). Ligzda ir ļoti masīva, būvēta no resniem zariem. Viena un tā pati ligzda parasti tiek izmantota vairākus gadus pēc kārtas, to katru gadu papildinot. Ligzdu būvē abi pāra putni, parasti tēviņš pienes materiālu, ko mātīte iebūvē ligzdā. Dējumā ir 1–3 olas, gadā viens perējums. Olas netīri baltas vai dzeltenīgas. Tās tiek dētas ar 2–5 dienu intervālu. Perēšana tiek uzsākta pēc pirmās olas izdēšanas. Parasti perē mātīte, bet perēšanā var piedalīties arī tēviņš. Perēšanas ilgums ir 38 dienas (uz vienu olu). Mazuļi nešķiļas vienlaikus. Mazuļi ir ligzdguļi. Pirmās 20–25 dienas barību pienes tēviņš, kas to nodod mātītei, kas baro mazuļus. Vēlāk barības meklēšanā iesaistās arī mātīte. Mazuļi paši spēj baroties ar ligzdā pienesto barību 35–40 dienu vecumā. 55 dienu vecumā, tie sāk pamest ligzdu un pārcelties uz tuvējiem koka zariem. Mazuļi pilnībā apspalvojas 70–75 dienu vecumā, taču paliek ligzdas tuvumā, kur tos baro vecāki, vēl 35–40 dienas, pēc tam kļūst neatkarīgi.

Izplatība un skaits: Jūras ērglis sastopams tikai Eirāzijā. Eiropā tā izplatība ir stipri fragmentēta. Izplatības areāls sniedzas līdz pašiem Krievijas austrumiem, ligzdošanas areāls – uz ziemeļiem no 40 platuma grāda, ziemošanas vietas – uz dienvidiem. Eiropā ligzdo 5–6,6 tūkstoši pāru jūras ērgļu. To kopējais skaits pēdējās desmitgadēs ir stipri pieaudzis. Latvijā ligzdo nelielā skaitā – 30–40 pāru, lielākā skaitā sastopams ceļošanas laikā. Sastopams visā Latvijā, bet biežāk – Kurzemē.

Aizsardzības statuss: Jūras ērglis iekļauts Eiropas Padomes Putnu direktīvas I pielikumā, Bernes konvencijas III pielikumā, Bonnas konvencijas I pielikumā un Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā.
www.latvijasdaba.lv

Pēc vērtējuma uz 2009. gadu Latvijā ligzdo 60-80 pāri (Ķuze, Lipsbergs, Bergmanis 2010), un skaits turpina pieaugt. Bieži novērojams arī ceļošanas laikā. Regulāri ziemo, ieskaitot putnus, kuri ieceļojuši Latvijā no ziemeļiem un austrumiem.

Garums: 70-102 cm, spārnu izpletums: 180-244 cm

Eiropā sastopams kontinenta ziemeļos un austrumos. Tālāk uz austrumiem Āzijas ziemeļos, Japānā, Indijā un Ķīnā. Eiropas Atlantijas piekrastes ligzdotāji ziemo ligzdošanas vietās, bet iekšzemes populācijas pārvietojas uz Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastēm, kā arī sasniedz Centrāleiropu. Ģeogrāfisku variāciju nav (Forsman 2007).
ornitofaunistika.com