Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāle

Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence. Tā atrodas Jelgavā. Adrese: Katoļu ielā 11. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no lielākajām pilsētas sakrālajām celtnēm.

Baznīca būvēta 1906. gadā pēc Liepājas arhitekta Kārļa E. Strandmaņa projekta. Virs ieejas atrodas vietējas nozīmes mākslas darbs – bareljefs „Svētais vakarēdiens". Baznīca II Pasaules kara laikā izdega, tās atjaunošana tika pabeigta tikai 1992. gadā, kad agrākā izskatā atjaunots baznīcas tornis. 1996. gadā pāvests Jānis Pāvils II baznīcai piešķīra katedrāles statusu.

Pirmo katoļu baznīcu, kas atradās tajā pašā vietā, cēla Kurzemes hercogs Fridrihs 1635.-1645. g. Tā kā vecā baznīca draudēja sabrukt, tad 1904. gadā baznīcas ēku nojauca. Mons. Kazimira Jasenas vadībā Strandmaņa projektu realizēja brīvuzņēmējs P. Pumpītis. 1906. gadā jauno baznīcu pabeidza un iesvētīja Sv. Jura godam. 1925. g. V. E. bīskaps J. Rancāns konsekrē Sv. Jura baznīcu un nosauca par Bezvainīgās Jaunavas Marijas baznīcu.

Neogotikas stilā celtā sarkaņo ķieģeļu būve ar vienu torni, transeptu un trīs jomiem kļuva par vienu no lielākajām pilsētas sakrālajām celtniem.

Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāle
Jelgava, Katoļu iela 11, LV-3001 (Katedrāles priesteri)
Tel./Fax.: +371 630 29 702
E-pasts: info@jelgavaskatedrale.lv
Katedrāle atvērta no 6:00 līdz 19:00
www.jelgavaskatedrale.lv

Vēsture
Jelgavas romas katoļu katedrāle atrodas Katoļu ielā 11. Laikā no 1642. līdz 1643. gadam Kurzemes hercogs Fridrihs Jelgavā katoļiem uzcēla nelielu mūra baznīcu, kas tika veltīta svētā Jura godam. Darbi pilnībā tika nobeigti tikai 1645. gadā.

Tagadējā Sv. Jura katoļu baznīca celta 1906. gadā iepriekšējās baznīcas vietā, tā ir ķieģeļu celtne pseidogotiskā stilā, tās ārējā fasāde ir bagāta ar dekoratīviem elementiem - pilastriem un konsolīmiem. Dievnama tornis ir smails un piradimāls. Tās celtniecību pēc Liepājas arhitekta Kārļa Eduarda Strandmaņa meta organizēja prāvests Kazimirs Jasens, kurš strādāja Jelgavā no 1902. līdz 1944. gadam. Baznīca ir Liepājas arhitekta Kārļa Strandmaņa pazīstamākais darbs Latvijā. Jaunā katoļu baznīca no vecās mantojusi trīs altārus. 1906. gada 19. novembrī (2. decembrī) jaunā baznīca tika iesvētīta Bezvainīgās Jaunavas Marijas godam [kas bija populārs tituls iesvētāmajām baznīcām tajā laikā, kas saistās ar Dievmātes parādīšanos 1858. gadā Lurdā, Francijā]. Baznīcu konsekrēja bīskaps Jāzeps Rancāns 1925. gada 20. aprīlī Bezvainīgi ieņemtās Jaunavas Marijas godam (mūra baznīcas tiek ne tikai iesvētītas, kā koka baznīcas, bet pēc tam arī konsekrētas, tā ir vismaz pie katoļiem).

Kara darbības rezultātā, 1944. gada jūlija beigās baznīca nodega un palika tikai izdegušās baznīcas mūri. Pēc kara 1948. gada tika uzsākta baznīcas atjaunošana. 1992. gadā tika atjaunots arī tornis. 1995. gada 2. decembrī Pāvests Jānis Pāvils II deva rīkojumu izveidot Jelgavas diecēzi un par tās sēdekli nozīmēja Bezvainīgās Jaunavas Marijas baznīcu, piešķirot tai katedrāles statusu, ar visām tās tiesībām un privilēģijām.
www.zudusilatvija.lv

Jelgavas Baznīcas vēsturi var iedalīt sešos posmos:
1630 – 1672. g. Jelgavas katoļu baznīcas sākums.
1672 – 1773. g. Jezuītu darbošanās Jelgavā.
1773 – 1902. g. Pēc-jezuītu laiks Jelgavā.
1902 – 1944. g. Mons. Kazimira Jasenas darbība Jelgavā.
1944 – 1996. g. Baznīcas atjaunošana un padomju okupācija.
1996 – ... Baznīca kļūst par KATEDRĀLI ar bīskapa sēdekli Jelgavā.
www.jelgavaskatedrale.lv

Eksterjers
Dievnams ir sarkano ķieģeļu mūra celtne, celta neogotikas stilā ar vienu lielu torņiem, skārda jumtu, transeptu un trijiem jomiem. Bagātīgi rotāta ar dekoratīviem elementiem. Torņu un jumta vainagojošo daļu noslēgumi veidoti ar gotiskiem elementiem- krustveida cementa ziediem, kā arī kaltiem krustiem. Visi jomi ir būvēti vienā līmenī. Sānu jomu sienās ir logi ar loku augšējā daļā, gala logi apaļi. Redzami logu un durvju ierāmējumi, pīlāri un dzegas. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Virs galvenās ieejas atrodas vietējas nozīmes mākslas darbs – bareljefs "Svētais vakarēdiens". Katedrāli ieskauj dievnama dārzs, ko noslēdz dzelzs žogs dzels stabiņos ar dzelzs vārtiem. Blakus atrodas plebānija.

Interjers
Tā ir vienas navas telpa ar cementa flīžu grīdu un koka griestiem, kas veidoti velvē. Virs galvenās ieejas atrodas kora telpas, kurās ir ērģeles. Griestu smagumu notur mūra un dzelzs sijas. Presbitērija, kurš atrodas arkā, abos sānos atrodas sakristejas, virs kurām ir balkoni. Dievnamā ir trīs gotiska stila ozolkoka altāri. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tajā ir glezna "Kristus krustā sists", kas ir līdzīga iepriekšējai gleznai, kas sadega ugunsgrēkā. Altāra kreisajā pusē ir Jaunavas Marijas Sirds glezna, bet labajā — Jēzus Sirds glezna. Šo altāri bīskaps Pēteris Strods 1956. gadā uzdāvinājis dievnamam. Kreisajā sānu altārī atrodas pēc ugunsgrēka atjaunotā Jaunavas Marijas statuja, bet labajā altārī — Jēzus Sirds statuja, ko dāvāja Rīgas Svētā Franciska baznīca. Aplūkojamas ir mākslinieka Sidraba ģipsī veidotās Krustaceļa stacijas un vitrāžu elementi logos. Sānu logi veidoti arkās.
lv.wikipedia.org