Jaunjelgavas novads
Jaunjelgavas novads ir pašvaldība Sēlijā, Daugavas kreisajā krastā. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties bijušā Aizkraukles rajona Jaunjelgavas pilsētai ar lauku teritoriju un Daudzeses, Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes pagastiem.
lv.wikipedia.org
Jaunjelgavas novads ir Sēlijas daļa Daugavas kreisajā krastā, kas tika izveidots 2009.g. apvienojoties bijušā Aizkraukles rajona pašvaldībām. Jaunjelgavas novads robežojas ar Ķeguma, Vecumnieku, Neretas, Viesītes, Salas un pa Daugavu ar Pļaviņu, Kokneses, Aizkraukles un Skrīveru novadu. Jaunjelgavas novadā ietilpst Jaunjelgavas pilsēta, kā arī Seces, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagasts. Jaunjelgavas novada ziemeļu robeža aptuveni 40–45 km garumā robežojas ar Daugavu. Novada platība ir 685 km². Iedzīvotāju skaits novadā ir 6474 (2011). Attālums no Jaunjelgavas līdz Rīgai ir ~ 80 km.
jaunjelgava.lv
Jaunjelgavas novada dome
Lāčplēša 11, Jaunjelgava
Jaunjelgavas domes kanceleja:
tālr.: 65133656
fakss: 65133657
e-pasts: dome@jaunjelgava.lv
Jaunjelgava
Jaunjelgava ir viena no Kurzemes hercoga dibinātajām pilsētām. 1590.g. hercogs Fridrihs Ketlers Jaunjelgavai piešķīra miesta tiesības. 1600.g. zviedru-poļu karš noslaucīja šo miestu no zemes virsas, 1647.g.hercoga atraitne miestu atjaunoja un piešķīra tam pilsētas tiesības, mirušā vīra piemiņai hercoga atraitne pilsētiņu nosauca par Frīdrihštati. Laika gaitā Jaunjelgava ir saukta par Sēreni, Jelgaviņu, Lubu Jelgavu, Jaunpilsētu un Jauno Rīgu. Jaunjelgavas vēsture sniedzas 13.gs., kad vācu krustnešu nopostītās sēļu pils vietā Sērenē pie Daugavas ūdensceļa, kur tika krautas preces, sāka veidoties apmetne. 1861.g. Jaunjelgava, kad tika atklāta Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līnija, zaudēja savu nozīmi kā Daugavas ūdensceļa piestātne. Pilsētiņa bieži tika postīta karu laikā, cietusi mēra, holeras epidēmijās, ugunsgrēkos un Daugavas plūdos. 20.gs. sākumā Jaunjelgava savas teritorijas plašuma ziņā bija pēc Rīgas vislielākā pilsēta Latvijā. Līdz Pirmajam pasaules karam Jaunjelgava bija vienīgā vieta Baltijā, kur iedzīvotāju absolūtais vairākums bija ebreji. Jaunjelgava ļoti cieta Pirmā pasaules kara laikā, jo atradās uz pašas kaujas līnijas, tika nopostītas vairāk kā 1000 ēku. Pirmās Latvijas Republikas laikā pilsētā darbojās dzirnavas, zeltera un limonādes fabrika, tās iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar zemkopību un tirdzniecību. Pēc Otrā pasaules kara Jaunjelgavā tika izveidoti: slimnīca, bērnudārzs, viesnīca, kinoteātris, maizes ceptuve, mēbeļu un metālapstrādes, apģērbu šūšanas cehi, daudznozaru mājražotāju kombināta ražotne. No 1950. – 1956.g. Jaunjelgava bija rajona centrs, vēlāk to pievienoja Jēkabpils (1957.g.), tad Ogres (1962.g.) rajonam, 1967.g. – Aizkraukles rajonam, savukārt 2009.g. tika izveidots Jaunjelgavas novads , tajā ietilpst Jaunjelgavas pilsēta ar lauku teritoriju, kā arī Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes pagasti. Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs ir 17.-19.gs. valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, ko rotā viena no Latvijas mazpilsētās lielākajām jūgendstila ēkām – 1912.g. celtais pilsētas valdes nams.
jaunjelgava.lv
Daudzeses pagasts
Daudzevas novads pastāvēja jau ordeņa laikā. 1563.g. hercogs Ketlers novadu atdeva Aizkraukles ordeņa pils komturam fon Ezerusam, 1617.g. novadu ieguva grāfs Pletenbergs, vēlāk tas bija Putkameru, Brakolu, Kerfu un Šubavu īpašums. Krievijas imperatores Katrīnas II (1762-1796) laikā Zalves muiža līdz ar kaimiņu pagastu Neretu un Daudzevas muižu tika uzdāvināta kņazam Zubovam, kas bija viens no Katrīnas II favorītiem, taču 1822. gadā kņazs Platons Zubovs nomira pēkšņā nāvē, vēl tajā pašā gadā P. Zubova jaunā atraitne kņaziene Tekla Zubova apprecēja grāfu A.Šuvalovu, kas kļuva par Rundāles pils jauno īpašnieku, kā arī par Neretas, Zalves un Daudzevas piļu pārmantotāju. Lai remdētu sirdssāpes pēc pirmā vīra, Tekla Šuvalova nolēma uzbūvēt baznīcu Daudzevā, Daudzevas baznīca tika iesvētīta 1826.g. 12. septembrī. Senatnē visu šo teritoriju klāja meži, pašlaik meži aizņem 70% pagasta teritorijas. 20.gs. sākumā pagastā bija 2 muižas un 5 krogi.
jaunjelgava.lv
Seces pagasts
Seces nosaukums pēc teiku nostāstiem cēlies no vārda – secen, jo senos laikos Daugava pēkšņi mainījusi gultni, šo upes gultni sākuši apdzīvot cilvēki, kas teikuši, ka Daugava aizgājusi secen. Jau 13.gs. šīs teritorijas attīstību veicināja Daugavas tirdzniecības ceļš. 15.gs. sākumā senās nocietinātās sēļu apmetnes vietā Livonijas ordenis uzcēla Altenes pili, kas pirmoreiz minēta 1416.g., pils atradās Daugavas kreisajā krastā, Pļaviņu HES celtniecības laikā pilsdrupas tika applūdinātas. 17.gs. Secē darbojās darvas ceplis un linaustuve. 1. pasaules kara laikā pagasts 3 gadus atradās kaujas joslā. Agrārās reformas laikā muižu zemi sadalīja, Seces teritorijā atradās sekojošas muižas: Seces mācītājmuiža, Bogu (Setzen) muiža, Brunavas, Altenes, Šteinfeldes muižas. 20.gs. 30.gados galvenais seciešu ienākumu avots bija lopkopība. Seces pienotava izgatavoja līdz 3000 muciņu sviesta, šeit darbojās arī Latvijas brūno govju šķirnes audzētāju biedrība.
jaunjelgava.lv
Sērenes pagasts
Sērenes vēsture saistīta ar Jaunjelgavu, kurai 1647.g. tika piešķirtas pilsētas tiesības. Saules kaujas apraksts liecina, ka 1236.g. Sērene bijusi apdzīvota. Livonijas ordeņa laikā Aizkrauklē pastāvēja liela zirgaudzētava, šī zirgaudzētava ar zirgiem nodrošināja Livonijas feodāļus, zirgu staļļi atradušies Sērenes Staļļu kalnā un zirgkopība bija seno Sērenes iedzīvotāju raksturīga nodarbošanās, 17.gs. Sērenē bija arī kokzāģētava un mucinieku darbnīca, savukārt hercoga Jēkaba valdīšanas laikā tika ierīkoti darvas cepļi, viens no tiem atradies Sērenes “Degās”, iegūtā darva tika eksportēta galvenokārt uz Holandi un tika izmantota kuģu būvniecībā. Savukārt “Glemžās” bijusi ražotne, kur tika austas buras kara flotes vajadzībām. Sērenes teritorijā atradās Jaunsērenes un Vecsērenes muižas. 1935.g. Sērenē darbojās motordzirnavas, ūdens un tvaika dzirnavas, pienotava, trīs veikali. Pagastā atrodas mazpārveidotais Lejasdaugavas senlejas posms, kas iekļauts Daugavas ielejas dabas parkā. (dib.1988.g., no 1977.g. kompleksais dabas liegums).
jaunjelgava.lv
Staburaga pagasts
Staburaga pagasts Z robežojas ar Daugavu, tā kā senāk Daugava bija nozīmīga starptautisko sakaru maģistrāle, tas ietekmēja vietējo laužu dzīvesveidu un nodarbošanos. Kokmateriālu pludināšana un zvejniecība šeit bija attīstītas nozares, upes ūdeņos bija daudz vērtīgu zivju: laši, nēģi, zuši. Sēlpils pagasta daļa, ko vēsturnieki pazina kā Vīgantes novadu, 1945.g. tika nosaukta par Staburaga ciemu, savukārt 1990.g. – par Staburaga pagastu. Pagastam vārdu devusi Staburaga klints, 2016.g. apritēs apaļi 50 gadi kopš šis unikālais dabas objekts atrodas zem ūdens. Staburags īsti neatrodas Staburaga pagastā, bet gan uz Seces un Staburaga pagasta robežas. Muižu pastāvēšanas laikā pagasta teritorijā bija vairāki krogi: Slazdukrogs, Krustakrogs, Sarkanais krogs, Robežkrogs un Mucas krogs. Tagadējā Staburaga pagasta teritorijā bija vairākas muižas: Vīgantes(Stabben) muiža, Augustmuiža, Remberģu muiža un Saules muiža. Voldemārs Zālītis ( Valdis), kurš bērnībā dzīvoja Vīgantes muižā, Vīgantes muižas apkārtni un tajā skaitā Staburagu ir iemūžinājis grāmatā ”Staburaga bērni”(1895.g.)
jaunjelgava.lv
Sunākstes pagasts
Sunākste vāciski tika saukta par Sonnaxt, kas tulkojumā nozīmē saules cirvis (sonne – saule, axt – cirvis). 12.gs. beigās tagadējā Sunākstes pagasta teritorija atradās Sēlijas zemē. 1208.g. šo novadu iekaroja vācu krustneši, savukārt 1255.g. novads tika iekļauts Livonijas ordeņvalstī. 17.gs. Polijas-Zviedrijas kara laikā tagadējā pagasta teritorija tika izpostīta. Sunākstes pagastā bija vairākas muižas: Lielsunākstes, Mazsunākstes, Piksteres muižas un Pēterbušas pusmuiža. Sunākstes vārds ir nesaraujami saistīts ar Sunākstes Balto baznīcu un Veco Stenderu, kurš atdusas Sunākstes vecajos kapos. 1916.g. vācu okupācijas karaspēks uzbūvēja Viesītes-Daudzevas šaursliežu dzelzceļa līniju, kas darbojās līdz 1972.gadam.
jaunjelgava.lv
