Jaungulbenes muiža
Senākās ziņas par muižu ir no 18. gadsimta, kad tā vēl bija Vecgulbenes muižas daļa. 1806. gadā muižu savā īpašumā ieguva landrāts Kārlis fon Tranzē.
Apbūves greznākā ēka – monumentāli atturīgā pils celta ap 1878. gadu angļu neogotikas stilā. Muiža pārbūvēta 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, likvidējot gotikas formas un piešķirot romāņu neorenesanses stila iezīmes. Torņa fasādē – īpašnieku fon Tranzē-Rozeneku ģerbonis. Neobaroka stila interjeri, parādes pagalms ar dīķi un laukakmens vārtiem.
Plašo ainavu stila parku rotā daudzas mazās arhitektūras formas – Bitītes māja, Velna vārti, ceļa rādītājs, obelisks u.c. Saimniecības un dzīvojamo ēku kompleksā ietilpst: pārvaldnieka māja, kalpu mājas, staļļi, manēža, saimniecības ēka ar pagrabu, ugunsdzēsēju māja, kalēja māja, kapela (tag. luterāņu baznīca) u.c.
Muižas teritorija ir pieejama apskatei.
Muižas “Vešas mājā” ir iekārtots Jaungulbenes vēsturiskais namiņš.
www.visitgulbene.lv
Jaungulbenes pils (vācu: Neu-Schwanenburg) ir Tjudoru neogotikas stilā celta muižas kungu māja Jaungulbenē, kas vēlāk atkārtoti pārbūvēta. Līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža bija Tranzē-Rozeneku dzimtas īpašumā.
Vēsture
Pirmo muižu sāka celt Otto Vilhelma Leopolda fon Tranzē (1806–1879) apmēram ap 1850. gadu un tolaik tā bija tikai puse no tagadējās pils. Tā sākotnēji bijusi celta Tjudoru neogotiskajā stilā. 1878. gadā to savā īpašumā ieguva Otto fon Tranzē-Rozeneka jaunākais dēls Pauls fon Tranzē-Rozeneks (1853.–1928.) Tai pašā vai 1879. gadā Pauls licis pilij piebūvēt otru spārnu. Līdz pat mūsdienām torņa fasādē redzams īpašnieku fon Tranzē-Rozeneku ģerbonis. 19. gadsimta otrajā pusē pie pils uzbūvēja plašu saimniecības ēku kompleksu, kurš ir saglabājies līdz pat mūsdienām: tajā ir staļļi, kūtis, pienotava, kalpu veikals, krogs, brūzis, kalēja māja u.c. Pie pils izveidoja 39 hektārus lielu ainavu parku ar romantisma laika pieminekļiem. Līdz mūsdienām saglabājušies Velna vārti ar mākslīgām pilsdrupām (1889). Vārtu vērtnes bijušas rotātas ar figurāliem veidojumiem.
Pauls fon Tranzē-Rozeneks, kurš bija Rīgas Mākslas biedrības biedrs, Jaungulbenes pilī iekārtoja bagātīgu Vīnes un Minhenes gleznošanas skolas gleznu, kā arī skulptūru, grafikas, mēbeļu u.c. mākslinieciski vērtīgu priekšmetu kolekciju. Ap 1900. gadu pils rietumu galā uzcēla piebūvi smagnējā romāņu stilā, bet ap 1903. gadu pabeidza austrumu spārna piebūvi, likvidējot gotikas elementus. 1904. gadā Pauls fon Tranzē-Rozeneks muižas parkā uzcēla laukakmeņu kapelu savas mirušās sievas Adas piemiņai (tagad Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca). 1907. gadā pils kreisajā spārnā uzcēla torni, pēc Mēdlingera projekta 1914. gadā pārbūvēja pils labo spārnu. Pēc 1905. gada revolūcijas viņš šo kolekciju pakāpeniski pārveda uz sev piederošo namu Aleksandra bulvārī 3a (tagad Brīvības bulvārī 32) Rīgā, 1908. gadā lielu daļu atdāvināja Rīgas Pilsētas muzejam (tagad gleznas atrodas mākslas muzejā "Rīgas birža").
Pēc 1920. gada zemes reformas Jaungulbenes muiža ar Jauno, Silto, Dronenieku, Stukmaņu, Līgo, Bērziņu, Madernieku, Cīrabiržu, Abravas, Gulbīša, Liedeskalna un Siladzirnavu pusmuižām tika sadalīta 511 vienībās (no tām 167 bija rentes mājas) 12 246,28 ha kopplatībā. Jaungulbenes pils izmantota kā selekcijas stacija, vēlāk kā mājturības skola.
1927. gadā muižas pilī iekārtoja lauksaimniecības skolu, ko 1990. gados pārcēla uz jaunām ēkām. 2006. gadā Jaungulbenes pagasta pašvaldība pili esot pārdevusi, tā pēc īpašnieku maiņām pieder Krievijas privātpersonu īpašumā esošai SIA Jaungulbenes pils un ilgstoši netika remontēta. Uz 2019. gadu ēkā ar būvatļauju bija veikti konservācijas, kā arī jumta un fasādes atjaunošanas darbi.
lv.wikipedia.org
