Jaunauces muiža
Jaunauces pils celta ampīra stilā 19. gadsimta pirmajā pusē, un šis ir tas veiksmīgais gadījums, kad ēku līdz mūsdienām izdevies saglabāt ar nelieliem pārveidojumiem.
Joprojām apskatāma sākotnējā interjera apdare – vienīgais tik neskarts vēlīnā klasicisma paraugs Latvijā – ar vienīgo autentisko klasicisma stila kupola gleznojumu ovālajā zālē un lielāko 19. gs. sākumā mūrēto balto podiņu krāšņu kolekciju.
Ap grāfu Mēdemu dzimtai piederējušo pili un saimniecības ēkām izveidots gandrīz astoņus hektārus liels ainavu parks ar savdabīgu dīķi un salu tajā. Parkā aug ne tikai vietējo sugu koki, bet arī svešzemju retumi.
Jaunauces pils, Jaunauces pagasts, Saldus novads, LV-3893
+371 26014296
inguna.balcere@inbox.lv
www.jaunaucespils.lv
www.latvia.travel
Jaunauces pilij ir divi stāsti: par laiku, kad tā bija barona fon der Ropa ģimenes māja, kurā ritēja rāma ģimenes dzīve 100 gadu garumā, un par laiku, kad 80 gadus pilī mājvietu bija radusi Jaunauces skola ar rosīgiem, zinātkāriem, radošiem skolēniem un skolotājiem. Abi stāsti ir aizraujoši, jo bagāti gan lieliem, gan maziem notikumiem, gan dažādu cilvēku likteņiem.
Pilī ir labi redzama tās tik dažādo iemītnieku izpratne par vērtībām un lietu kārtību, tomēr abos laikos pils bija lolota, tai netika nodarīts pāri tik ļoti, lai zaudētu savu unikalitāti.
Pie mums ir interesanti cilvēkiem, kas prot novērtēt kultūrvēsturisko mantojumu – redz skaisto, izprot autentisko, vēlas izzināt vēsturi, saskata laika ritējumu pils interjeros, prot baudīt pils parka mieru.
Pils nozīmīgākās vērtības
- vienīgais tik neskartā sākotnējā stāvoklī saglabājies vēlīnā klasicisma interjeru komplekss Latvijā,
- vienīgais autentiskais klasicisma stila kupola gleznojums,
- Latvijā lielākā 19. gs. pirmā ceturkšņa balto podiņu krāšņu kolekcija,
- autentiski koka interjera elementi: logi, durvis, kāpnes, krāsnis u.c.,
Pils parks
Parks ir Jaunauces muižas ēku kompleksa daļa, kas ieskauj kungu māju un to norobežo no saimniecības ēkām. Parks, visticamāk, veidots reizē ar pils celtniecību 1815. gadā, bet iespējams, ka paplašināts un modernizēts senāks parks, kurš atradies pie vecās kungu mājas.
Jaunauces muižas parks ir vidēja vecuma parks Latvijas kultūrvēsturiskajā kontekstā. Latvijā ir ļoti maz 19. gs. parku, kas laika gaitā nav sabojāti, tos nepareizi kopjot un veicot nepamatotus pārveidošanas darbus, zaudējot vēsturisko parku dendroloģisko un stilistisko savdabību.
Jaunauces parks un visa muižas apbūves centra plānojums izceļas ar skaidru, nesabojātu telpisko struktūru un māksliniecisko kvalitāti. Parkā saglabājušies muižas laika stādījumi un pašreizējās lauces pilnībā atbilst 19. gs. ainavu parkam, kas līdz pat 20. gs. sākumam nepārtraukti uzturētas bez radikāliem uzslāņojumiem.
Muižas parka ceļu tīkls kārtots pēc universāla un kopš ainavu parku pirmsākumiem 18. gs. otrā pusē praktizēta principa – lielais parka ceļu loks aptver visu platību pa perimetram tuvinātu maršrutu, bet mazāki loki satīklo šo platību, virzoties pārmaiņus caur stādījumu grupām un pa klajām vietām vai lauču malām.
Galvenie skatu punkti atradušies uz pils terases, saliņā, abos paviljonos, uz tiltiņiem un uz pastaigu ceļiem tajās vietās, kur kājāmgājējs tuvojas celiņa līkumam. Šādi parka ainavas vienmēr uztveramas pietiekami dinamiski un, krūmu grupām atrodoties telpiski pareizajās vietās, jebkura ainava skatāma stādījumu ietvarā.
Lai gan Jaunauces muižas parka dīķi un kanāls ir nelieli, no skatu punktiem kādreizējo parka ceļu līkumos paveras dažāda garuma perspektīvas pār dīķiem un kanālu. Turklāt vairums skatu perspektīvu ir pilnīgi vai daļēji abpusējas.
Par parku kopš 1930. gada rūpējās Jaunauces skola. 2007. gadā, saskaņā ar ainavu arhitektes I. M. Janelis izstrādātu rekonstrukcijas plānu, tika uzsākti parka labiekārtošanas darbi, kurus pēc skolas slēgšanas 2009. gadā turpina biedrība „Mēs – Jaunaucei”.
Parkā izzāģēti bojātie un pašizsējas koki, rekonstruēts celiņu tīkls, atjaunoti koku un krūmu stādījumi, uzbūvēti tiltiņi, lapene un soli, iztīrīts dīķis.
Ir būtiski saglabāt nākamajām paaudzēm sakārtotu 19. gadsimta parku, kurš veicinās sabiedrības izpratni par pareizu seno parku apsaimniekošanu un izmantošanu 21. gadsimtā.
Parks ir gan atpūtas vieta, gan tūrisma objekts, gan skaists un daudzveidīgs mācību līdzeklis kultūras un dabas interesentiem.
Pils dīķis
Sastopama retā Purva Sermulīte (Hottonia palustris) – Jebkura uzmanību pievērsīs skaisti ziedošais dabas retums, kas zied no maija līdz jūlijam.
www.jaunaucespils.lv
Jaunauces pils vēsture
Vietvārds Aucis jeb Auce bijis zināms jau pirmslivonijas laikā. Livonijas ordeņvalstī Jaunauceaptuveni 150 gadus dēvēta par Mazauci. 1518. gadā Livonijas ordeņa mestrs Pletenbergs šo novadu izlēņojis Johanam Koskulam. No 1575. gada līdz 1671. gadam Jaunauce piederējusi hercogiem no Ketleru nama. Hercogs Vilhelms 1612. gadā dibinājis draudzi un uzcēlis mūra baznīcu. Hercogs Jēkabs atjaunojis Jaunauces (vāciski Neu–Autz) nosaukumu, viņa vērienīgie saimnieciskie pasākumi nav gājuši secen arī Jaunaucei – darbojies stikla ceplis un kālija vārītava.
1804. gadā Jaunauces muižu iegādājies grāfs Karls Mēdems (1762–1827), viens no ietekmīgākās Kurzemes hercogistes muižnieku Mēdemu dzimtas locekļiem, valstsgrāfa Johana Frīdriha Mēdema dēls. Karlam Mēdemam piederējušas Remtes, Viesātu, Kapeļu un vēl vesela virkne sīkāku muižu, viņš bijis Kurzemes bruņniecības pilnvarotais, visu augstāko Krievijas impērijas ordeņu kavalieris. Karla māsa Doroteja Mēdema Kurzemes pēdējā hercoga Pētera sieva.
Līdz ar Jaunauces muižas pāriešanu Mēdemu dzimtas īpašumā sācies muižas uzplaukuma laiks. Notiek plaši samniecības ēku celtniecības darbi. 1815. gada 12. jūnijā grāfs Karls Mēdems ar sievu dāvinājuši savai meitai Karolinei, kas bija precējusies ar Bikstu muižas īpašnieku Ferdinandu fon Ropu, 1333 rubļus jaunas kungu mājas celšanai.
Barons Ferdinands Rops kopā ar brāli Teodoru no1801. – 1805. gadam apceļojis Rietumeiropu, piedalījies ekspedīcijā uz Monblāna virsotni, apmeklējis mākslinieku darbnīcas un, toreiz vēl jaunajam tēlniekam Torvaldsenam, Romā pasūtījis astoņus marmora krūšutēlus, kuri tika izvietoti jaunuzceltās Jaunauces pils greznajā kupola zālē.
Pēc grāfa Mēdema nāves saskaņā ar testamentu muižu mantojusi meita Karoline un viņas vīrs Ferdinands. Pēc Ferdinanda nāves 1844. gadā astoņus gadus saimniekojusi Ferdinanda atraitne Karoline, kura pēc tam muižu novēlējusi dēlam Teodoram Ropam (1823. – 1915.). 1864. gadā viņš licis nojaukt baznīcas krogu, tā vietā par barona un pagasta līdzekļiem uzcelts skolas nams, kurš atklāts 1865. gada 14. novembrī.
1903. gadā arhitekts Makss Alekss fon der Rops veicis pils interjeru atjaunošanu. Pēdējais muižas īpašnieks bijis Teodora dēls Karls fon Rops, dzimis 1864. gadā, kuram pēc zemes reformas 1920. gadā muiža atsavināta. Tajā laikā muižai bija 2761 ha zemes. Karlsam fon Ropam piešķirta vecsaimniecība “Āži”.
Karla dēls Joahims Rops – cara armijas virsnieks, piedalījies Latvijas brīvības cīņās, par to piešķirtas 59,34 pūrvietas zemes, kuras iznomājis Fricim Slūtiņam. Pats dzīvojis Jelgavā. Aizbraucot uz Vāciju, nav atteicies no Latvijas pavalstniecības un saviem īpašumiem. 1930. gadā nodibinājis un līdz 1978. gadam vadījis baronu Ropu ģimenes asociāciju Vācijā.
1922. – 1926. Zemkopības ministrija Jaunauces muižas centru ar pili iznomājusi Latvijas Jaunatnes savienībai. Mērķis – iekārtot sanatoriju vismaz 20 trūcīgiem jauniešiem.1926. gadā nomas līgums uzteikts sliktas saimniekošanas dēļ. Ēkas piešķīra Jaunauces pagastam, zemi sadalīja jaunsaimniecībās.
1926. – 1930. Pils telpās darbojas aptieka, ārsts, vecmāte.
1930. – 2009. Tā kā esošais Jaunauces pagasta skolas nams kļuvis par mazu, skolu pārceļ uz pili. Lai namu pielāgotu skolas vajadzībām, netiek veikti nama pārbūves darbi. Pieaugot skolēnu skaitam pēc 2. pasaules kara, telpu paplašināšanas nolūkos divās telpās tiek nojauktas starpsienas. Laika gaitā veidojas padomju laika kosmētisko remontdarbu uzslāņojumi interjerā. Tā kā pilī nav veikti rekonstrukcijas darbi, tad līdz mūsdienām ir labi saglabājies muižas perioda interjers. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados skolas kolektīvs sāk apzināt namu un parku kā kultūrvēsturiskā mantojuma objektu, tā unikalitāti. Skolēnos, vecākos un vietējā sabiedrībā tieki audzināta cieņa pret pils vēsturi un interjeru. Mainās remontdarbu un telpu iekārtojumu koncepcija – tiek akcentēts senais interjers. Jaunauces skola 2000. gadā iestājas Latvijas piļu un muižu asociācijā un vasaras mēnēšos kļūst par tūrisma objektu. Tiek uzsākti pils izpētes un restaurācijas darbi – atjaunots dakstiņu jumta segums, uzsākta kupolzāles restaurācija. Izstrādāts un uzsākts parka rekonstrukcijas projekts. No 2002. gada pilī darbojas Jaunauces luterāņu draudze.
2009. gadā Saldus novada pašvaldība skolu slēdz. Pils uzturēšanas izdevumus sedz apvienotā Jaunauces un Rubas pagastu pārvalde. Pateicoties biedrības “Mēs – Jaunaucei” darbībai, pilī notiek kultūras un mūžizglītības pasākumi, tupinās pils restaurācijas darbi. Finansējumu biedrība piesaista ar projekta metodi. Pils ir kultūras tūrisma objekts.
Arhitektūra
Jaunauces muižas apbūve ir 19. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz mūsdienām saglabājušās 12 ēkas un parks. Apbūves skaistākais nams ir kungu māja jeb pils. Arhitektūras stils: klasicisma vēlīnais periods ampīrs. Arhitekts nav zināms.
Latvijas Vēstures institūta žurnāla (1995, Nr 1) rakstā “Latvijas muižu klasicisma arhitektūra” LZA korespondētājloceklis, Dr. arch. Jānis Zilgalvis raksturo Jaunauces pils arhitektūru: "…Visai netipiski antīkās formas tulkotas, arī ceļot Jaunauces muižas pili. Jaunauces pils izteiksmība sasniegta ar citādiem līdzekļiem nekā parasti. Citu klasicisma piļu un kungu māju apjoma kompozīcija ir salīdzinoši vienkārša, garenfasāde – fons portikam un vieta dekoratīvo elementu izvietošanai, bet Jaunaucē – būvapjoma spēle, protams pēc klasicisma noteikumiem. Garenfasādes ir uzirdinātas ar trijiem rizalītiem, gala fasādes ar mezorīniem. Šo klasicisma pilij visai sarežgīto apjoma kompozīciju caurstrāvo dinamiska spriedze. Arhitekts mazāk domājis par antīko formu mūžīgā skaistuma atklāsmi, bet vairāk pievērsies apjomu plastikai un gleznieciskumam. Jāsaka, ka darbs veikts ar drošu, pat pārdrošu roku. Tas jūtams ne tikai būvmasu kārtojumā, bet arī fasāžu detaļās: lieto pusapļa logu un pagalma puses centrālā rizalīta nišas traktējumā."
Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis par Jaunauces pili:
- Vienīgais Latvijā tik neskartā stāvoklī saglabājies vēlīnā klasicisma interjeru komplekss.
- Vienīgais Latvijā autentiskais klasicisma stila kupola gleznojums.
- Latvijā lielākā 19. gs. I ceturkšņa krāšņu kolekcija (7 krāsnis).
- Vairumā telpu zem krāsojuma saglabājies sākotnējais parkets.
