Izraēla
Izraēla
Galvaspilsēta Jeruzāleme
Valsts valodas ivrits un arābu valoda
Etniskās grupas 75.3 % ebreji; 20.7 % arābi; 4 % citas minoritātes
Neatkarība no Palestīnas Britu mandāta - Deklarēta 1948. gada 14. maijā
Platība 20 770 km² ; Ūdens (%) ~ 2
Iiedzīvotāji 2008. g. 7 282 000
Izraēla atrodas Tuvajos Austrumos un robežojas ziemeļos ar Libānu, ziemeļaustrumos – ar Sīriju, austrumos – ar Jordāniju, dienvidrietumos – ar Ēģipti, bet no rietumu puses to apskalo Vidusjūra. Izraēlu kopā apskalo četru jūru ūdeņi: Vidusjūra, Sarkanā, Nāves un Galilejas jūras. Valsts teritorija stiepjas gar jūras piekrasti 450 km garumā un platākajā vietā attālums starp tās robežām ir 135 km.
1947. gada 29. novembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju ar aicinājumu izveidot ebreju valsti britu Palestīnas mandātā. Izraēlas Neatkarības deklarācija publiski tika pasludināta 1948. gada 14. maijā Telavivā, tikai stundas pirms britu Palestīnas mandāta beigām. Ebreju Nacionālā Padome šajā dienā sapulcējās Telavivas Mākslas muzejā un pieņēma neatkarības deklarāciju (angl. The Declaration of the Establishment of the State of Israel - the “Declaration of Independence”). Deklarācija pieminēja jaunās valsts saikni ar Bībeles laika ebreju valsti un diasporas ebreju tūkstošgadu sapni par ebreju valsts atjaunošanu.
Jau pāris minūtes pēc neatkarības pasludināšanas jauno valsti oficiāli atzina ASV, un trīs dienas vēlāk arī PSRS. Pret jauno valsti visnaidīgāk noskaņoti bija tās arābu kaimiņi, jo tā tika izveidota arābu apdzīvotās zemēs, izspiežot no tām pamatiedzīvotājus (liela daļa arābu valstu vēl mūsdienās neatzīst Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu)
Klimats
Izraēla ir izvietota trijās klimatiskajās joslās vienlaicīgi. Lielākajā daļā Vidus- un Ziemeļizraēlas valda Vidusjūras klimats, kam raksturīga karsta vasara un lietaina ziema. Piejūras līdzenumā ir karsts un mitrs vasarā, bet patīkami ziemā; turpretim kalnos ir sausas vasaras, bet diezgan aukstas ziemas. Izraēlas dienviddaļā un austrumdaļā valda tuksnešu klimats: tur ir sauss un karsts, dienas un nakts temperatūras ievērojami atšķiras. Starp tuksnesi un piejūras rajonu atrodas pussausā zona ar pārejas klimatu.
Tautsaimniecība
Galvenās nozares: augsto tehnoloģiju ražošana (aviācija, komunikācijas, programmēšana, medicīniskā elektronika, šķiedru optika), papīra un koksnes izstrādājumu ražošana, pārtikas, dzērienu un tabakas ražošana, ķīmijas nozare, celtniecības materiālu ražošana, metālapstrāde, tekstilizstrādājumu un apavu ražošana, dimantu apstrāde.
Dabas resursi: potaša (kālija sāļi), vara rūda, dabas gāze, fosfāti, magnijs, bromīds, māls, smilts, koksne. Trūcīgi saldūdens resursi.
Liela nozīme valsts ekonomikā ir izeja uz divām jūrām: Ašdodas un Haifas ostas Vidusjūras piekrastē un Eilatas osta Sarkanās jūras piekrastē (Akabas līča ziemeļos).
Eksports (2008.): 61 000 000 000 USD
Eksporta partneri (2008.): ASV 33%, Beļģija 7,6%, Honkonga 6,8%
Eksporta produkti: mašīnas un iekārtas, programmatūra, apstrādāti dimanti, ķimikālijas, tekstilizstrādājumi un apģērbs, lauksaimniecības produkti.
Imports (2008.): 65 000 000 000 USD
Importa partneri (2008): ASV 12%, Beļģija 6,5%, Ķīna 6,5 %, Vācija 6%, Šveice 6%
Importa produkti: izejvielas, ieroči un munīcija, neapstrādāti dimanti, degviela, plašapatēriņa preces.
Lauksaimniecībā derīgas zemes ir aptuveni puse no teritorijas, bet pārējā ir ārkārtīgi sausais Negevas tuksnesis, kura vienīgā vērtība ir tā militāri stratēģiskā nozīme. Zemes apstrādē dominē sociālistiskais saimniekošanas veids kibucs. Ierobežoto saldūdens resursu dēļ Izraēlā ir izstrādātas dažādas ūdens taupīšanas tehnoloģijas, piemēram, efektīva pilienveida ūdens padeves irigācijas sistēma. Lauksaimniecība ir visai produktīva un nodrošina valsti ar nepieciešamo produkciju, taču eksports šajā nozarē nav nozīmīgs valūtas ieguves avots.
lv.wikipedia.org, www.magictravel.lv
Lasīt tālāk