Iršu parka taka

Iršu parka taka atrodas pie Bēnes vidusskolas. Kāpēc šo vietu sauc par "Iršu parku"?

Irsis (tulk. no vācu valodas – Hirsch) – novecojis staltbrieža apzīmējums, ģermānisms.

Staltbrieži Latvijā parādījās XVII gs.– galvenokārt tie tika ievesti no vācu zemēm un Polijas karalistes,– kā medījamie dzīvnieki. Brīvā dabā tie nespēja aklimatizēties, tāpēc tika turēti lielākajās muižās, iršu dārzos, kas kalpoja gan kā briežu audzētavas, gan kā medību iecirkņi. Ja staltbrieži izmuka no iršu dārziem, tiem bija problemātiski izdzīvot, jo Latvijas klimats viņiem nebija piemērots.

Liels medību piekritējs bija arī pēdējais Bēnes pils īpašnieks barons fon Birkenšteins, kurš atjaunoja 1905. gadā nopostīto iršu dārzu, apjoza to ar dēļu žogu un ielaida tur no Vācijas atvestos fazānus, pelēkos zaķus un staltbriežus vai iršus, kā šos dzīvniekus bija sākuši dēvēt zemnieki.

Kā rakstīts Bēnes pagasta padomes 2008. gadā izdotajā grāmatā "Dzimtā. Vienīgā. Visskaistākā", kuru sastādījusi Māra Horna un Liliana Cirse, Iršu parks ar savām skaistajām taciņām un meža ceļiem, pievilcīgo upmalu un lielajiem kokiem jau pagājušā gadsimta 30-tajos gados bija iecienīta pastaigu vieta.

Astoņdesmito gadu vidu, kad palu ūdeņi aiznesa tiltiņu pār Auces upi, nokļūt Iršu parkā varēja tikai caur baraku pagalmu. Izveidotās taciņas pamazām aizauga un Bēnes iedzīvotāji parku sāka apmeklēt aizvien retāk.

Iršu parks savu kārtējo atmodu piedzīvoja 2002. gada rudenī..

Ar SIA "Bēnes nami" darbinieku atbalstu tika atjaunots tilts pāri Auces upei un Bēnes vidusskolas skolēni atkal sāka sakopt Iršu parku un veidot tur dabas taku. Ar akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" atbalstu vairākās vietās tika uzstādīti soliņi un tualete.
www.sinoparks.lv