Irbenes (Viburnum)

Irbenes ( Viburnum) Latvijā sastopamas gan savvaļā, gan arī dārzos, galvenokārt kā krāšņumaugs. Auga latīniskais nosaukums cēlies no latīņu vārda viere, kas tulkojumā nozīmē adīt, pīt un acīmredzot saistīts ar jauno dzinumu izmantošanu grozu pīšanai. Irbenes cietā un izturīgā koksne kādreiz izmantota sīku amatniecības izstrādājumu, piemēram, koka apavu nagliņu izgatavošanai. Savukārt mizu novārījumu kopā ar dzelzs alaunu izmantoja krāsošanai. Irbeņu miza piešķīra krāsojumam melni zaļu toni.

Irbenes dārza skaistumam un pašu labumam. Savvaļā Latvijā sastopama parastā irbene (Viburnum opulus), kas ir līdz 3 m augsti vasarzaļi krūmi ar baltiem vai rozīgiem ziediem un spilgti sarkanām ogām. Rudenī, sākoties salnām, lapas iekrāsojas skaistos purpurkrāsas toņos. Viens atsevišķs stumbriņš var dzīvot 10- 25 gadus. Dārzos samērā populāra ir parastās irbenes dekoratīvā forma ar lodveida ziedkopām, tā sauktajām sniega pika, kurai ir sterili ziedi, tāpēc tā neveido ogas. Ziemā irbeņu augļi noder par barību putniem, turklāt irbenes ir arī labs medus augs. Latvijā kā krāšņumaugi tiek audzētas arī vilnainā irbene (Viburnum lantana), Kanādas irbene (Viburnum lentago) un parastā irbene (Viburnum opulus).

Irbenes kā ļoti populārs augļaugs pazīstams Krievijā, kur irbenei ir ļoti plašs izplatības areāls no Eiropas rietumu robežas līdz Tālajiem Austrumiem. Sevišķi bargajā Sibīrijas klimatā ar aukstajām ziemām irbene ar savi izcilo salcietību vienmēr bijusi neatsverama kā ārstniecības augs un vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots. Acīmredzot šī iemesla dēļ irbene ir visplašāk pētīta Krievijā, kur daudz darīts jaunu šķirņu selekcijā un izveidotas šķirnes ar ogām, kas piemērotas lietošanai uzturā svaigā veidā.

Svaigā veidā savvaļas irbeņu augļi praktiski nav lietojami to lielā rūgtuma dēļ. No rūgtuma var atbrīvoties ogas saldējot, tvaicējot vai vienkārši aplejot ar verdošu ūdeni. Sibīrijā augļu saldēšana tiek saistīta ar to uzglabāšanu, traukus ar augļiem ierokot sniegā. Šādi apstrādātus augļus izmanto želeju, marmelādes, ķīseļu un pīrāgu pildījumu gatavošanai.

Irbenes ir sena suga, kas bija sastopamas jau krīta periodā. Dabā irbenes izplatītas ziemeļu puslodē, apmēram līdz 65. Ziemeļu platuma grādam. Dažādās klimatiskajās zonās izveidojušies atšķirīgi ekotipi ar atšķirīgu ziemcietību. Sevišķi augsta salcietība ir Sibīrijas izcelsmes irbenēm. Parastā irbene ir garās dienas augs. Mežkopji pieskaita irbenes pie ēncietīgiem augiem. Dabā tās aug lapu un jauktu koku meža pamežā. Bet, audzējot irbenes kā kultūraugu, iegūtās ražas ir lielākas labi izgaismotās vietās. Irbenes tiek pieskaitītas pie mitruma prasīgiem augiem, taču, ņemot vērā to augsto pielāgošanās spēju, tās spēj augt arī sausākās un barības vielām nabadzīgākās vietās. Te gan jāatceras, ka, audzējot irbenes ogu ieguvei sausās vietās un bez papildus laistīšanas, daļa augļaizmetņu var nobirt, bet paši augļi ir sīki. To pašu var teikt arī par augsni. Vislabāk irbenes ražo ar organiskām vielām bagātās, vāji skābās velēnu un velēnu podzolētās augsnēs, bet slikti aug karbonātu augsnēs un vājās smilts augsnēs. Irbenēm nav bīstamas īslaicīgi applūstošas vietas. Irbenes zied jūnija pirmajā pusē, vispirms uzplaukst lielie, sterilie ziedi ziedkopas perifērijā, kas kalpo kukaiņu pievilināšanai. Pēc tam atveras sīkie ziedi ziedkopās iekšpusē, tiem ir piltuvveida uzbūve. Irbenes ir svešapputes augi, tāpēc, lai notiktu apputeksnēšanās un veidotos augļi, jāstāda dažādas šķirnes, vai dažādas izcelsmes sēklaudži. Putekšņus pārnes bites, kamenes un lapsenes, kuras piesaista ziedu bagātīgi izdalītais nektārs. Tomēr sausās vasarās ziedos nektārs ātri izžūst un apputeksnēšanās var būt nepilnīga. Irbeņu augļi ir kauleņi ar vienu sēklu, atkarībā no sugas tie ir sarkanā vai melnā krāsā.

Šķirnes un sugas

Vilnainā irbene (Viburnum lantana) - Krūma augstums līdz 3 m, platums līdz 2 m, vainags stāvs. Ziedi dzeltenīgi balti, čemuros, zied jūnijā. Augļi sarkani, vēlāk melni. Lapojums tumši zaļš. Vilnainās irbenes formai „Aureum” jaunie dzinumi un lapas ir zelta dzeltenā krāsā, bet formai „Aureavariegatum” lapas ir dzeltenraibas. Ļoti skaistas ir „Variegatum”, „Mohican” u.c.

Kanādas irbene (Viburnum Lentago) - Krūmi līdz 6 m augsti un 3 m plati, vainags stāvs, ieapaļš. Lapojums spilgti zaļš, rudenī- karmīnsarkans. Zied jūnijā. Ziedi krēmbalti, čemuros. Augļi zilganmelni.

Parastā irbene (Viburnum Opulus) - krūma augstums līdz 3 m, platums līdz 2 m, vainags stāvs. Lapojums tumši zaļš, rudenī vīnsarkans. Zied jūnijā, ziedi balti vai rozīgi, čemuros. Augļi spilgti sarkani. Formai „Festigiata” stāvs, kompakts vainags. Formai „Nanum” ir ļoti zems, kompakts krūms: augstums 0.4 m, platums 0.4 m, vainags apaļš, lapojums zaļš. Formai „Roseum”, kuru mēdz dēvēt par sniega piku, ir lodveida ziedkopa, ziedi ir sterili, tādēļ ogas neveidojas.

(Sarmīte Strautiņa, LVAI, Dārza Pasaule 01/2008)
stadisim.lv

Parastā irbene - Viburnum opulus L.

Apraksts:
Liels, līdz 4 m augsts kaprifoliju dzimtas vasarzaļš krūms. Zari kaili, miza pelēka vai sarkanbrūna (uz vecākiem zariem). Pumpuri ovāli, sarkanbrūni, ar vienu zvīņu. Lapas pretējas, trīsstaraini daivainas (ga 5-10 cm, pl 4-8 cm), kailas, plātnes mala attāli un neregulāri zobaina, pamats ieapaļš. Lapas ar īsu kātu (ga 1-2 cm). Pielapes ātri nokrīt, sarveidīgas. Ziedi vairogveida ziedkopā (Ø līdz 10 cm). Ziedkopas ārmalā ziedi (pl 1-2 cm) daudz lielāki, pienbalti, neauglīgi. Centrā ziedi sīkāki (pl 0.4-0.6 cm), dzeltenbalti. Kauss īss, stobrveida. Putekšņlapas tālu pārsniedz vainagu. Auglis - rūgts, spilgti sarkans kaulenis. Zied jūnijā. Augļi nogatavojas septembrī un oktobrī.

Izplatība:
Eiropā un Rietumāzijā sastopama suga.

Latvijā nereti visā teritorijā. Izveidotas vairākas kultūras šķirnes, ko audzē apstādījumos.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug mēreni mitros, auglīgos mežos, īpaši pieupju mežos un krūmājos, kā arī aizaugošās pļavās.

Īpašas norādes:
Ārstniecības augs.
www.latvijasdaba.lv

Vilnainā irbene - (Viburnum lantana)
 
Izplatība.
Savvaļā aug centrālajā un dienvidu Eiropā, no Āfrikas ziemeļiem līdz Mazāzijai, saulainās mežmalās, krūmājos un akmeņainās nogāzēs.

Morfoloģija.
Vasarzaļš, sazarots, stāvs krūms, līdz 4 m augsts.Dzinumi ir pelēcīgi līdz brūni, klāti ar zvaigžņveida pūkām, vēlāk kaili. Lapas biezas, olveida līdz iegareni olveida, 5-15 cm garas un 3-9 cm platas. Lapas gals īss un smails, pamatne apaļa vai viegli sirdsveida, mala sīki zobaina. Lapai ir 8-13 dzīslu pāri. Lapas tumši zaļas un kailas virspusē, bet apakšpusē vilnainas. Lapas kāts 1-3 cm garš, mataini. Sausos rudeņos lapas kļūst sarkanas. Ziedi ir balti līdz gaiši dzelteni, dzinumu galos, līdz 10 cm platās ziedkopās. Zied maijā - jūnijā. Augļi eliptiski, līdz 1 cm gari, koši dzelteni, bet gatavi ir spīdīgi melni.

Ekoloģija.
Salcietīga, mazprasīga, ātri augoša. Panes sausumu, piesārņojumu. Priekšroka saulainām vietām un kaļķainas augsnēm.

Izmantošana.
Augs nav indīgs, bet augļi nav ēdami. Audzē kā dekoratīvu augu.
database.smartgardens.eu

Kanādas irbene - (Viburnum Lentago)

Izplatība.
Aug austrumu Ziemeļamerikā mežos, ēnainās upju ielejās, slapjās augsnēs, no dienvidu Kanādas līdz Floridai.

Ekoloģija.
Augstāks lapu krūms ar daudziem stumbriem, līdz 10 m augsts. Salcietīgs. Nepieciešamas slapjas augsnes un pusēna.

Morfoloģija.
Miza pelēcīga, nelīdzena. Dzinumi tievi, tumši brūni, kad jauni, klāti ar zvaigžņotu apvalku un sarkanīgiem virsmas ķeksīšiem. Lapas apaļi olveida līdz eliptiskas, 5–10 cm garas un 4–7 cm platas, ar īsu, diezgan asu galu, plati ķīļainu vai apaļu pamatu, smalki robainu malu, augšpusē spožas, apakšpusē dzeltenzaļas, ar sarkanīgām bruņām uz ribām, arī klātas ar zvaigžņotu apvalku, ar dziedzerainu malu. Rudeņos lapas kļūst dzeltenbrūnas. Kāts 1–2.5 cm garš. Ziedi krēmkrāsas, sakārtoti virpuļos, līdz 10 cm diametrā, aromātiski. Zied maijā–jūnijā. Augļi olveida līdz eliptiski, ar trulu galu, līdz 1.5 cm gari, zilgani melni, kad gatavi, pārklāti ar vasku.

Nozīme.
Nav indīgs. Augļi ēdami. Tiek audzēts kā dekoratīvs augs.
database.smartgardens.eu