Igaunija
Igaunija
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta) Tallina
Valsts valodas igauņu valoda
Valdība Parlamentāra republika
Neatkarība no Vācijas un Krievijas
- Deklarēta 1918. gada 24. februārī
- Atzīta 1920. gada 2. februārī
- PSRS okupācija 1940. gada 16. jūnijā
- Proklamēta 1991. gada 20. augustā
Iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā
Platība
- Kopā 45 226 km²
- Ūdens (%) 4,56
Iedzīvotāji
- iedzīvotāji 2009. g. 1 340 415
- Blīvums 29/km²
Valūta Eiro (EUR)
Interneta domēns .ee
Igaunija (igauņu: Eesti), oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā. Igauniju veido tās kontinentālā daļa un Monzunda arhipelāgs Baltijas jūrā. Austrumos Igaunija robežojas ar Krieviju, dienvidos ar Latviju. Igaunijai ir arī jūras robežas ar Somiju ziemeļos, Somu līcī un ar Zviedriju rietumos, Baltijas jūrā. Valstī, kuras platība ir 45 226 km², dzīvo vairāk nekā 1,3 miljoni iedzīvotāju. Kopš 2004. gada 1. maija Igaunija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kopš 2004. gada 29. marta ir NATO dalībvalsts, un kopš 2010. gada 9. decembra ir OECD dalībvalsts.
Ģeogrāfija
Igaunija ir valsts Baltijas jūras austrumu krastā ar daudziem ezeriem un salām. Tā robežojas ar Krieviju austrumos un Latviju dienvidos, tai ir jūras robeža ar Somiju un Zviedriju. Igaunijas platība ir 45 226 km² un tā ir viena no mazākajām Eiropas Savienības valstīm. Igaunijas platums austrumu-rietumu virzienā ir 350 km, bet ziemeļu-dienvidu virzienā ir 240 km. Aptuveni 10% no Igaunijas platības ir salas, bet aptuveni 4,7% ir ezeri.
Igaunija ir viena no līdzenākajām un zemāk virs jūras līmeņa novietotajām Eiropas valstīm. Lielāko daļu teritorijas klāj meži (vairāk kā 45%) un purvi, vai lauksaimiecībā izmantojamas zemes. Valsts dienvidos atrodas Hānjas augstiene, kurā atrodas augstākā virsotne valstī un visā Baltijā - Lielais Munameģis (318 m), un Otepē augstiene. Valsts centrālajā daļā atrodas Pandiveres augstiene — viens no bagātākajiem upju izteces reģioniem Igaunijā. Savukārt Ziemeļigaunijai ir raksturīgi ledāju atnesti dižakmeņi, ūdenskritumi un piekrastes klintis. Rietumigaunijā atrodas kadiķu lauki, bet austrumos - Peipusa ezers, ceturtais lielākais ezers Eiropā. Igaunijā ir aptuveni 1200 ezeri, kuru platība ir lielāka par vienu hektāru. Igaunijas rietumu piekrastē ir ļoti daudz salu, kuru kopskaits Monzunda arhipelāgā sasniedz ap 1500. Lielākās no tām ir Sāmsala, Hījumā, Muhu un Vormsi. Garākās upes ir Vehandu (165,2 km) un Pernu (144,5 km).
Kristālisko pamatklintāju Igaunijas teritorijā klāj biezs nogulumiežu slānis, ko pārsvarā veido kaļķakmens, dolomīts, māls un smilšakmens. Kaļķakmens atsedzas Igaunijas ziemeļu piekrastē, bet smilšakmens atsegumi Dienvidigaunijas upju ielejās.
