Hemerocallis

Dienziedei patiesībā ir trīs nosaukumi – dienziede, dienlilija jeb viendienīte. Latīniski gan šiem īpašajiem augiem ir tikai viens nosaukums - Hemerocallis.
Kaut tā saukta trīs dažādos vārdos, tie visi precīzi raksturo augu atšķirību no pārējām dārza puķēm – katrs zieds zied tikai vienu dienu un vakarā tas novīst. Maldīgi varētu likties, ka ar to arī auga ziedēšana beidzas. Bet tā tas gluži nav, jo no rīta, blakus iepriekšējā vakarā noziedējušajam ziedam, atveras pavisam jauns zieds, kas arī vakarā novītīs. Bagāta dienliliju ziedēšana ilgst 1 – 2 mēnešus.
Savvaļā sastopamas aptuveni 30 dienziešu sugas, lielākā izplatība ir Austrumāzijas mežmalās. Vēsturē dienlilijas audzēja nevis to skaistuma dēļ, bet gan medicīnas un pārtikas vajadzībām (dienziežu ziediem piemītot īpatnēja garša). Šo neparasto augu selekcija sākta tikai 20.gadsimta 30 gados. Reģistrētas jau desmitiem tūkstošu jaunu šķirņu un nepārtraukti reģistrā pievienojas aizvien jaunas. Tādēļ dienlilijas vairs nevar saukt par necilām un vecmodīgām puķēm. Iegūstot aizvien krāšņākus un lielākus ziedus, arī cilvēki tās vairāk sākuši saukt par dienlilijām – tā cildinot viņu skaistumu. Savvaļas dienziežu pētnieks Džordžs Jelds 1893.gadā reģistrēja pašu pirmo dienziedi ‘Apricot’ – kas joprojām ir sastopama gan piemājas dārzos, gab arī botānisko dārzu kolekcijās. Vēlākos gados viskrāšņākas dienziežu šķirnes radušās ASV siltākajos apgabalos. Latvijas klimats reizēm mēdz būt par vēsu, lai īpaši greznās šķirnes parādītu sevi maksimālā krāšņumā.

http://www.galantus.lv