Gūdu klintis

Gūdu klintis (arī Gaviļu iezis, Tālskatu iezis) ir devona smilšakmens iežu atsegums Gaujas labajā krastā, Cēsu novadā. Klintis līdz 18 m augstas, aptuveni 250 m platas. Klints dienvidrietumu siena iet gar upi nemainot augstumu. Šajā ieža daļā, upes līmenī ir atrodama ala. Tā ir aptuveni 4,5 m dziļa, 6 m plata. Kopā ar nogāzi klintis ir 50 m augstas, tomēr liela daļa no nogāzes ir nobiras – noslīdējumu masa. Vietā, kur klintis vistālāk atkāpjas no Gaujas, ir redzama ievērojama mālu noplūde. Te pāri iezim krīt neliels strautiņš. Netālu no ieža ir sastopami vairāki atvari. Iezī atrastas vairākas devona fosilijas: bruņuzivju, bezžokļaiņu, bārkšspuru un žokļžauņzivju atliekas, kā arī fosforīta konkrēcijas.

Nosaukums
Gūdu klintis savu nosaukumu ieguvušas no tuvējām Gūdu mājām, bet citiem ieža nosaukumiem ir cita vēsture. Nostāsts vēstī, ka netālu no Gūdu mājām, ganu dziesmām bijusi tik skaista atbalss, un tās skanējušas tik tālu, ka iezis nodēvēts par Gaviļu iezi. Par Tālskata iezi klints iedēvēta 20. gadsimta nogalē, apbrīnojot ievērojamo skatu, kas paveras no ieža virsotnes.
lv.wikipedia.org

Atsegumu joslas kopējais garums ir 390 m. Atsegumi ir 3 hipsometriskajos līmeņos un to kopējais augstums ir aptuveni līdzvērtīgs kraujas augstumam – līdz 50 m, bet lielāko klinšu augstums ir 13-20 m.

Gūdu iezis ir viens no atsegumiem, kas posmā Cēsis-Sigulda ir apvienoti kā Gaujas svītas stratotips. Devona nogulumiežos šajās klintīs ir atrastas devona bruņuzivju, daivspurzivju un bezžokļeņu fosīlijas, kā arī fosfātu konkrēcijas.

Smilšakmeņos dominē muldveida slīpslāņojuma tekstūra, bet pie paša Gaujas līmeņa var novērot arī dubulto slīpslāņojumu, kas, domājams, liecina par mikrodeltu, un augstāk smilšakmeņu slīpslāņojums atsegumos vietām ir krokots. Dažviet var novērot mālaino nogulumu starpslāņus. Virs devona iežu atsegumiem ieguļ pēdējā leduslaikmeta morēnas nogulumi un austrumos atsegumu joslu norobežo grava.

Atbilstoši Gaujas pamatkrasta nogāzes konfigurācijai, klintis atsedzas gar Gauju, kur virs upes veido ainavisku izvirzījumu, tālāk, augšteces virzienā, pamatkrasts atkāpjas no upes un tā piekājē ir palienes terase ar vecupju gultnēm. Šajā posmā atsegumi pamatkrastā ir izvietojušies trīs hipsometriskajos līmeņos. Apakšdaļā, līdz 2 m augstumam, pie Gaujas atseguma  ir izteiktas upes nestā ledus iegrauztas erozijas rievas, bet klinšu apakšā, pie paša upes līmeņa ir vairākus metrus plata un dziļa niša.
www.daba.gov.lv