Gundegas (Ranunculus)

Gundegas (Ranunculus)

No gundegu ģints Latvijas pļavās, mežos un krūmājos sastopamas vairākas sugas. Biežāk pļavās sastopama kodīgā gundega (Ranunculus acer L.). Bieži sastopama arī ložņu gundega (Ranunculus repens L.), zeltainā gundega (Ranunculus auricomus L.), rāvas gundega (Ranunculus flammula L.). Kūmājos, mežos, parkos un upju krastos aug Kasūbijas gundega (Ranunculus cassubicus L.), bet slapjos upju, ezeru un arī jūras krastos - ļaunā gundega (Ranunculus sceleratus L.).

Tie ir daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar līdz 100 cm garu stublāju, stariņi šķeltām vai dalītām, retāk veselām lapām. Ziedi pa vienam zaru galos ar 5 dzelteām apziedņa lapām.

Visas gundegas ir indīgi augi. Tās līdzās daudzām neizpētītām un nenoskaidrotām vielām satur dedzinoši aso protoanemonīnu. Saindēšanās notiek ar svaigi grieztiem vai plūktiem augiem, kuri izraisa ādas iekaisumus un pat I - II pakāpes apdegumus. Žāvētos augos toksiskais protoanemonīns pārveidojas anemonīnā, kurš nav toksisks.

Kodīgā gundega (Ranunculus acris L.)
Maija vidū un beigās pļavās uzzied kodīgā gundega, kas ir viena no izplatītākajām gundegu sugām Latvijas florā. Pasaulē plaši izplatīta suga. Augums vidējs līdz liels 20 — 100 cm, atkarībā no augšanas vietas. Ziedi ir pa vienam, garu ziedkātu galā. Ziedi dzelteni, lielums 1,5 — 2 cm. Naktī ziedi aizveras. Zied no maija līdz oktobrim.
Labs nektāraugs. Ir indīgs, jo satur protoanemonīnu. Var saindēties ar svaigi plūktiem augiem. Izžāvēts augs nav indīgs.

Tīruma gundega (Ranunculus arvensis)
Augums vidējs 15 — 50 cm. Stumbrs stāvs, kails, vienmērīgi aplapots visā garumā.  Ziedi zaļgandzelteni, lielums 0,6 — 1,2 cm. Zied no maija vidus līdz jūlijam. Suga izplatīta Eiropas rietumu un dienvidu daļā. Sastopams arī Āzijā un Āfrikā. Latvijā sastopams ļoti reti. Aug smilšainās vietās.

Zeltainā gundega (Ranunculus auricomus)
Augums vidējs 15 — 50 cm. Saknenis ar bieziem bārkšsakņu pušķiem. Stumbrs stāvs, kails vai klāts retiem matiņiem. Uz stumbra ir 1 vai 2 ziedi. iedi zeltaini dzelteni, lielums 1,2 — 2,2 cm. Ziedkāti gludi, ar pieguļošiem matiņiem. Zied maijā, jūnijā. Suga izplatīta visā Eiropā. Latvijā sastopams bieži, visā teritorijā. Aug mitrās, purvainās pļavās, mežmalās.

Sīpoliņu gundega (Ranunculus bulbosus)
Augums neliels 10 — 25 cm. Sakne gumveida vai sīpolam līdzīgs gums ar bārkšsaknēm. Ziedi dzelteni, lielums 0,7 — 2 cm. Kauslapas atliekušās, īsākas nekā vainaglapas. Zied no maija līdz jūlijam. Suga izplatīta Eiropas rietumu, centrālajā un dienvidu daļā. Latvijā izplatīts nevienmērīgi. Biežāk sastopams Kurzemē, retāk Viduslatvijā, Ziemeļvidzemē un Daugavas ielejā. Pārējā valsts teritorijā neaug. Aug sausās pļavās, kāpās, sausās mežmalās.


Kasūbijas gunde ga (Ranunculus cassubicus L.)
Augums vidēji liels 30 — 60 cm. Stumbrs stāvs, augšpusē zarojas. Ziedi zeltaini dzelteni, lielums ap 2 cm. Kauss klāts ar matiņiem. Zied aprīlī, maijā. Eiropā sastopama centrālajā un austrumu daļā. Latvijā sastopama visā teritorijā. Aug lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, upju krastu gravās.

Alemana gundega (Ranunculus fallax)
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-45 cm) gundegu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zaro. Piezemes lapas 2-3, staraini šķeltas 3 nevienādās daļās. Lapas (ga 3-7 cm, pl 4-10 cm) plātnes mala zobaina, pamats strups vai nierveidīgs. Ziedi lieli (pl 1-2 cm), vainaglapas dzeltenas, ziedgultne apmatota. Auglis - apmatots riekstiņš (ga 0.2-0.3 cm) ar īsu knābīti ieapaļā riekstiņu kopauglī. Zied jūnijā un jūlijā.

Rāvas gundega (Ranunculus flammula)
Augums neliels līdz vidējs 10 — 50 cm. Stumbrs pacilās vai gulošs. iedi ir pa vienam. Ziedi dzelteni, lielums 1 — 1,5 cm. Vainaglapas apmēram divreiz garākas par kauslapām. Zied no jūnija līdz septembrim. Suga sastopama Eiropā (izņemot ziemeļdaļu), Ziemeļamerikā un Rietumāzijā. Latvijā ir izplatīts visā valsts teritorijā. Aug pārmitrās pļavās, aizaugušos grāvjos, mitrās un atklātās vietās mežos.

Pavasara mazpurenīte (Ranunculus ficaria)
Augums neliels, līdz 20 cm. Saknes sulīgas, ar gumiem. Stumbrs pacils, vienkāršs vai zarojas. Lapas ieapaļas, pabiezas, taukaini spīdošas. Kāti gari, sulīgi. Ziedi zeltaini dzelteni, pa vienam stumbra galotnē. Zied aprīlī, maijā. Suga izplatīta Eiropā, izņemot ziemeļu rajonus. Latvijā ir sastopams visā teritorijā. Aug mitrās pļavās, mežmalās, krūmājos. Indīgs augs. Satur protoanemonīnu, saponīnus un nedaudz zilskābes. Izmanto tautas medicīnā.

Ilīrijas gundega (Ranunculus illyricus)
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 25-50 cm) gundegu dzimtas lakstaugs. Daļa sakņu gumveidīgas. Viss augs sudrabaini pelēks, klāts ar smalkiem, zīdainiem matiņiem. Stublājs stāvs, vienkāršs vai augšdaļā zaro. Piezemes lapas veselas, garā kātā, plātnes apveids iegareni lancetisks. Stublāja lapas trīsstaraini dalītas lineāri lancetiskās plūksnās (plūksnu garums 4-10 cm, pl 0.5-1.5 cm). Augšējās lapas uz stublāja sēdošas. Lapas plātnes gals smails, mala gluda. Ziedi lieli (pl 2.5-4 cm), tūbaini apmatotās kauslapas atliekušās, nereti piekļautas pie gludā ziedkāta. Vainaglapas spilgti dzeltenas, ieapaļas, manāmi garākas un platākas nekā kauslapas. Auglis - riekstiņš ar taisnu, garu knābīti ieapaļā riekstiņu kopauglī. Zied maija beigās, jūnijā.

Villainā gundega (Ranunculus lanuginosus)
Villainā gundega aug mitros ēnainos mežos, laucēs, mežmalās, upmalu krūmājos Latvijas dienviddaļā maijā ziedu laikā veidojot zeltdzeltenu ziedu fonu. Augums vidējs līdz liels 30 — 90 cm. Zied maijā, jūnijā. Suga sastopama Eiropas vidienā. Latvijā ir izplatīts reti. Sastopams Latvijas dienviddaļā. Aug upes krastu gravās, jauktos mežos. Augs ir aizsargājams. Ietilpst īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Garlapu gundega (Ranunculus lingua)
Augums liels 50 — 150 cm. Stumbrs stāvs, dobs, gandrīz kails, praktiski nezarojas.  Ziedi zeltaini dzelteni, lielums 1,5 — 4 cm. Kauslapas divreiz īsākas par vainaglapām. Zied no jūlija līdz septembrim. Suga sastopama Eiropā (izņemot ziemeļdaļu) un Rietumāzijā. Latvijā izplatīts visā teritorijā. Aug zāļu purvos, palienēs, grāvjos, seklūdenī.

Birztalas gundega (Ranunculus nemorosus L.)
Augums vidējs 20 — 70 cm. Stumbrs stāvs. Ziedi zeltaini dzelteni, lielums 2 — 3 cm. Zied jūnijā, jūlijā. Suga sastopama Eiropas vidienē. Latvijā sastopams ļoti reti. Aug mežmalās, sausieņu pļavās un upju krastu nogāzēs. Augs ir aizsargājams. Ietilpst Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā.

Daudzziedu gundega (Ranunculus polyanthemos)
Salīdzinājumā ar daudzām citām gundegām neaug mitrās vietās. Pasugas - Ranunculus polyanthemos polyanthomoides, Ranunculus polyanthemos thomasii. Zied no maija līdz jūnijam. 30 — 95 centimetrus augsts gundegu dzimtas lakstaugs, ar īsu sakneni un daudzām pavedienveida bārkšsaknēm. Sastopams lielākajā Eiropas daļā, ieskaitot Skandināviju, Kazahstānā, Turcijā, Irānas ziemeļos un rietumos, Irākasziemeļrietumos.  Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Ložņu gundega (Ranunculus repens).
Augums neliels līdz vidējs 10 — 50 cm. Stumbrs stāvs vai pacils, var būt kails vai apmatots. Ziedi zeltaini dzelteni, lielums ap 2 cm.  Zied no maija līdz septembrim. Suga sastopama visā Eiropā. Latvijā ir izplatīts visā valsts teritorijā. Aug pārmitrās pļavās, aizaugušos grāvjos, mitrās un atklātās vietās mežos. Augs ir indīgs. Var saindēties ar svaigi plūktiem augiem. Izžāvēts augs nav indīgs. Augam ir sīva garša, tāpēc liellopi ganoties to neēd.

Plašā gundega (Ranunculus reptans)
Daudzgadīgs, zems (ga ap 5 cm) gundegu dzimtas lakstaugs ar gulošu, garu un tievu, gandrīz pavedienveida, ložņājošu stublāju, kas mezglos sakņojas. Stublāja posmi lokveidīgi, stublājs kails. Lapas lineāras (ga 2-3 cm, pl 0.2-0.3 cm), ar gludu malu, ķīļveidīgu pamatu (pāreja kātā nemanāma) un strupu vai īsi smailu galu. Ziedi nelieli (Ø ap 0.5-1 cm), vainaglapas dzeltenas, cita no citas attālu, apmēram divreiz garākas nekā kauslapas. Auglis - riekstiņu kopauglis, kas sastāv no sīkiem, kailiem riekstiņiem ar līku knābīti. Zied jūlijā un augustā. Latvijā salīdzinoši biežāk sastopama neziedošā forma, kas vairojas veģetatīvi un aug ūdenī līdz 2 metru dziļumam.

Sardīnijas gundega (Ranunculus sardous)
Augums neliels 10 — 30 cm. Augam ir resnas bārkšsaknes. Ziedi dzelteni. Kauslapas atliekušās. Zied no maija beigām līdz jūlijam. Suga sastopama Rietumeiropā un Ziemeļāfrikā. Latvijā ir sastopams ļoti reti. Aug tīrumos, nezālienēs, pie dzelzceļiem. Svaigas auga daļas ir indīgas.

Ļaunā gundega (Ranunculus sceleratus)
Viengadīgs vai divgadīgs, 10—60 cm augsts gundegu dzimtas lakstaugs. Būdamas svaigas, indīgas visas auga daļas; inde izzūd pēc karsēšanas vai žāvēšanas. Auga izskats var būt visai dažāds un variē atkarībā no augšanas vietas. Stublājs stāvs, masīvs, dobs, zarains, parasti kails. Zied no jūnija līdz septembrim. Plaši izplatīts Eiropā, ieskaitot Britu salas, Ziemeļamerikā, Ziemeļāfrikā no Ēģiptes līdz Marokai, Āzijā no Turcijas un Sīrijas caur Vidusāziju, Kaukāzu,
 Krieviju līdz Ķīnai un Japānai. Arī Indijas ziemeļos, Nepālā. Austrālijā salas dienvidos un austrumos. Latvijā diezgan bieži visā teritorijā. Raksturīga arī pārmitrās jūras piekrastēs. Plašajā areālā un dažādajos biotopos sadalās vairākās pasugās un varietātēs Svaigas auga daļas ir indīgas. Apēdot var izraisīt zarnu iekaisumu. Kodīgā sula uz ādas var radīt čulgas. Izmanto homeopātijā.
www.termorelax.com

Gundegas (Ranunculus)

• Kodīgā gundega (Ranunculus acris)
• Tīruma gundega (Ranunculus arvensis)
• Zeltainā gundega (Ranunculus auricomus)
• Sīpoliņu gundega (Ranunculus bulbosus)
• Kašūbijas gundega (Ranunculus cassubicus)
• Alemana gundega (Ranunculus fallax)
• Rāvas gundega (Ranunculus flammula)
• Pavasara mazpurenīte (Ranunculus ficaria)
• Ilīrijas gundega (Ranunculus illyricus)
• Villainā gundega (Ranunculus lanuginosus)
• Garlapu gundega (Ranunculus lingua)
• Birztalas gundega (Ranunculus nemorosus)
• Daudzziedu gundega (Ranunculus polyanthemos)
• Ložņu gundega (Ranunculus repens)
• Plašā gundega (Ranunculus reptans)
• Sardīnijas gundega (Ranunculus sardous)
• Ļaunā gundega (Ranunculus sceleratus)