Gulbju iezis

Amatas labajā krastā iepretim "Dārzleju" mājām (bij., Kārļa muižas dārznieka mājai), apmēram 1 km no Kārļiem un 9 km no Cēsīm. Apmēram 10-15 m augsta, vairak ka 50 m gara krasta krauja.
www.vietas.lv

Īsti neesmu pārliecināts vai šis ir Gulbju iezis, bet bildēts aptuveni tekstā aprakstītajā apvidū. Ja kāds speciālists zina labāk, lūdzu rakstiet uz info@redzet.lv
Aivars

Pirms vairākiem gadiem lejpus aizsprosta upi greznoja savdabīgs objekts – klints sala, jeb smilšakmens stabs ar zālēm apaugušu „cepuri”. Tas bija pēdējais „bastions” no smilšakmens arkas, ko, intensīvi skalojot un „graužot” Amata bija izveidojusi 1978. gadā. Vēl 1999. gadā stabs vēl bija apmēram četru metru augsts, ar daudz šaurāku, straumes sadeldētu pamatni. Neparastais dabas veidojums pilnībā sagruva 2002. gada februārī.
www.draugiem.lv

... Tur, 200 m augšpus Kārļu tilta, bija Gulbju atvars, Gulbju rags, Gulbju ala, Gulbju arka, caur kuru Amata skrēja kā vilciens caur tuneli. Vēlāk tapa Gulbju klints sala, Gulbju stabs un… bladāc! Filma beidzas: vairāk nav nekā.

Tāda apbrīnojami strauja ģeoloģiskā krastu pārvērtība notika šeit vienas paaudzes laikā.

Pēc rakstnieces Melānijas Vanagas pierakstiem, tas sācies 1969. gadā. Savā 13 sējumu pētījumā par Amatu viņa raksta: “Upē kā dūre ietriecas smilšakmens iezis – Gulbju rags, ap kuru Amata spiesta mest asu līkumu… Amata ik pavasari grauza to nost no kājas, lai iztaisnotu savu neērto apkārttecējumu. 1978. gada pavasarī Amata izgrauzās Gulbju ragam cauri uz viņu pusi, atšķīra to no krasta un iestādīja atvarā kā salu.”

Ja attīsim ģeoloģisko un hidroloģisko notikumu laika lenti atpakaļ un paskatīsimies notikumu secību, ko mēs ieraudzīsim? 
Gulbitis29

Kopš 1969. gada pret Amatas straumi ir ass smilšakmens ieža izvirzījums – Gulbju rags. Nākamajos gados šajā ragā izveidojas ala, kas strauji attīstās plašumā un dziļumā, līdz izurbjas klintij cauri. Pavasara palu laikā šeit trakā straume esot ierāvusi divus smaiļotājus, kuri tur noslīkuši. Nākamajā vai aiznākamajā gadā ala bija tā paplašinājusies, ka caur to drosmīgākie ūdenstūristi sāka izbraukt kā caur tādu viaduktu.

Trešajā attīstības posmā izveidojās Latvijas vēsturē vienreizēja arka, caur kuru tecēja upe. Ceturtajā posmā – arka iegāzās upē un upes vidū stāvēja klints sala, kuras augstumu 1986. gadā es novērtēju ap 5,5 m un platību ap 25 m2. Virs klints salas esot augušas septiņas egles. Ar Gaujas nacionālā parka ziņu tās nozāģētas, lai stiprāks vējš ar šīm vainaga burām unikālo salu nenogāž. Piektā stadija: no visām pusēm straumes apskalotā Gulbju klints sadila ātri un pārvērtās par smilšakmeņu klints stabu.Sestā stadija – Amata tik cītīgi grauza labo krastu, ka jau pēc dažiem gadiem klints stabs stāvēja oļos kā tāda Amatas māk-slas skulptūra un nekrita, kaut apakša tai bija pavisam šaura (ap 0,5 m). Amatas straume savu veidojumu saudzēja. Tikai pavasara pali to aizmirsa un 2002. gada ziemā nogāza.

Nav zināmi gadi, kad Amata izveidoja arku, kad arka sabruka, kad noslīka ūdenstūristi. Varbūt kāds acīgs vērotājs šo notikumu hronoloģiju ir pierakstījis vai atceras? Pārsteidzoši tomēr ir fakti par Amatas–Amadas darbošanās spēku.

Desmit gadu laikā Amata izskalo smilšakmens krastu vairāk nekā par desmit metriem!? Šeit ir pierādījums tiem, kas netic, ka Zvārtes iezis ir tikai simt gadu vecs. Ne jau tikai Gulbju ieža krastā vien, arī citur Amata–Amada ir grāvusi smilšakmens un dolomītu krastus ar apbrīnojamu spēku un ātrumu.
www.la.lv