Grīziņkalna parks

Grīziņkalna parks (1905. gada parks)

Grīziņkalna parka kopējā platība ir 10,4 ha. Parkā aug gan biežāk, gan retāk dabā sastopamās vietējās un no citām zemēm atvestās koku un krūmu sugas. Jau 1885. gadā pilsētas izbūves plānā bija paredzēta parka ierīkošana 24 metru augstajā smilšu kāpā. Parka iekārtošanas darbi turpinājās līdz pat 1911. gadam. Tas tika veidots uz trim terasēm: pašā apakšā atradās restorāns, deju grīda un teātris; uz otrās terases atradās promenādes laukums un lievenis, bet trešajā terasē bija paredzēts izveidot 65 pēdu augstu skatu torni un mākslīgās pilsdrupas ar kafejnīcu un vīna zāli, kas gan netika realizēts. 1903. gadā parkā uzcēla dārznieka un sarga māju, teritoriju pieslēdza ūdensvadam, ierīkoja ceļus un apstādījumus. Dārznieku māja ir vienīgā celtne, kas no parka izveides pirmsākumiem ir saglabājusies līdz mūsdienām.

1. Pasaules kara laikā parks tika pamests un celtnes nodedzinātas. Tikai 20. gs. 20-tajos gados pēc A. Zeidaka projekta sāka parka atjaunošanas darbus, kas ilga desmit gadus. Parks tika veidots terašu veidā. Par centrālo daļu kļuva lielās kāpnes, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Kalna virsotnē tika uzcelta jauna mūzikas estrāde, tika izveidoti jauni celiņi un gana daudz soliņu, tika ierīkots plašs rozārijs, kā arī bērnu rotaļu laukums ar ūdens baseiniem. Baseini tika izrotāti ar tēlnieka R. Maura darinātajiem skulpturālajiem veidojumiem un tēlnieka Martiņa Šmalca šūnakmenī veidoto skulptūru Lutausis. Parks bija kļuvis par savdabīgāko atklāto dārzu pilsētā.

2. Pasaules kara laikā parks atkal daļēji tika iznīcināts, un parka atjaunošanas darbi šoreiz bija simboliski. 2008. gadā Grīziņkalnā ir uzstādīts jauns bērnu rotaļu laukums, taču pilnīgai parka atjaunošanai ir nepieciešami 2 miljoni latu, kamēr tie nav atrasti, viens no lielākajiem Rīgas parkiem varēs turpināt „lepoties” ar nesakoptākā parka statusu.
www.citariga.lv