Grāfu Plāteru pils

18. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kompleksa centrālās ēkas – grāfu Plāteru dzimtas rezidences celtniecība sākta ap 1765. gadu pēc arhitekta A.Parako projekta. Celtniecība tika pabeigta 1791. gadā. Pils sienu interjera gleznojumi ir 18. gadsimta Latgales laicīgās arhitektūras izcilākais piemineklis. Līdzās pilij tika uzbuvētas arī saimniecības ēkas: pils pārvaldnieka un dārznieka mājas, laidari, stallis, leduspagrabi, oranžērija. Ap pili Daugavas ielejas nogāzēs tika iekārtots apmēram 22 ha liels ainavu parks. Tā dendroloģiskais sastāvs arī tagad ir ļoti plašs – ap 70 dažādu koku un krūmu sugas. Parkā ir atjaunota grota ar noslēpumaino „pazemes eju” un pils sargu – lauvu. Vienā no kompleksa ēkām atrodas Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs. No skatu laukuma pie pils paveras aizraujoši skati uz Daugavu un pilsētu. Mūsdienās parks ir iecienīta pilsētnieku un viesu pulcēšanās vieta. Pēc renovācijas bijušajā stallī ir iekārtota Amatu māja, kur tiek rīkoti dažādi pasākumi un radošās darbnīcas. Bijušajā pārvaldnieka mājā patreiz atrodas Krāslavas novada TIC un starptautiskais kulinārā mantojuma centrs.
www.visitkraslava.com

Par Pili
Kad grāfi Plāteri 1729. gadā ieguva Krāslavu īpašumā, tur bija no koka būvēta muižas ēka, kuras pieticīgais izskats aprakstīts dzimtas locekļu atmiņās. Ap 1750. gadu Konstantīns Ludvigs Plāters uzsāka celt divstāvu mūra ēku ar mansarda jumtu - grāfu rezidenci.

Jaunās pils celtniecība turpinājās līdz 1791. gadam. Pastāv pieņēmums, ka pils projekta autors varētu būt Jans Valentijs Didreištēns vai arī tās plāns tapis, šim meistaram sadarbojoties ar A.Parako. Krāslavas Jaunās pils iekštelpu apdare attiecas uz 18.gs. 60.-70. gadiem. Tās autoru vārdus nav izdevies uzzināt. Parasts domāt, ka Krāslavas baznīcas sienu gleznojumu autors F.Kastaldi varētu būt saistīts arī ar pils glezniecisko apdari.

Interesanti izsekot Krāslavas muižas pils arhitektūras tuviem un tāliem ietekmju avotiem. Latgales muižu arhitektūrā mansarda jumts nav tipiska parādība, jo nav daudz tādu mūra ēku, kur to varētu izmantot. Toties Varšavā un tās apkaimē nav retums 18.gs. pilis ar mansarda jumtiem.

Pils sienu gleznojumi tika atklāti 1984. gadā iekštelpu sienu izpētes rezultātā. Tie attēlo arhitektoniskas detaļas, augu un ziedu vītnes, cilvēku figūras, kā arī Romas skatus, kuri uzgleznoti pēc Džovanni Batistas Piranezi ofortu paraugiem.
www.kraslavaspils.lv

Grāfu Plāteru pils vēsture

Krāslava pārgāja Plāteru dzimtas īpašumā
1729.gadā Jans Ludvigs Plāters, Latgales un Daugavpils stārasts, atpērk Krāslavu no Čapsku dzimtas par 14 000 dālderiem. Tajā pašā gadā viņš pārceļas no Indricas muižas uz Krāslavu, kas pieder viņa pēctečiem gandrīz divsimt gadus – līdz pat īpašuma atsavināšanai pēc Pirmā pasaules kara 20.gadsimta 20.jos gados.

Šajā gadā Krāslava ieguva miesta tiesības. Kad Krāslava tika pārdota Janam Ludvigam Plāteram, tajā bijušas tikai 47 sētas, tomēr laika gaitā Krāslava izvērtusies par vienu no vadošajiem kultūras un sabiedriskās dzīves centriem Latgalē.

Laikposmā no 1729. līdz 1737. gadam Jans Ludvigs Plāters aktīvi darbojās, lai miesta stratēģiski izdevīgo novietojumu izmantotu amatniecības, kā arī Krievijas un Polijas tirdzniecības sakaru attīstīšanai.


Krāslavu mantoja Jana Ludviga Plātera dēls Konstantīns Ludvigs Plāters
1737. gadā Krāslavu mantoja Jana Ludviga Plātera dēls Konstantīns Ludvigs Plāters. Konstantīns Ludvigs Plāters bija Inflantijas stārasts, Trockas kastelāns un Mstislavas vojevoda. Viņš turpināja tēva aizsākto miesta attīstības ieceri un panāca, ka tā ieguva Magdeburgas tirdzniecības tiesības.

No 1737. miests strauji uzplauka. Tā centrā izveidoja taisnstūra tirgus laukumu, kurā uzcēla arī rātsnamu, vairākas tirgotavas, kā arī mūra un koka namus, kas bija paredzēti Polijas un Vācijas amatniekiem. 18. gs. otrajā pusē Krāslava jau lepojās ar teicamas kvalitātes vietējiem ražojumiem – tepiķiem, samtu, zelta un sudraba izstrādājumiem, kas tika ražoti gan eksportam uz Poliju un Lietuvu, gan uz Krieviju.

Četras reizes gadā regulāri notika lieli gadatirgi, kas veicināja Krāslavas kā tirdzniecības centra attīstību. Caur Krāslavu gāja arī svarīgs pasta ceļš – Rīga – Vitebska – Smoļenska – Maskava.

Ienākumi, ko deva tirdzniecība un muita, ļāva Plāteram veikt plašus celtniecības darbus. 1752. gadā sāka būvēt pirmo monumentālo celtni – rātsnamu, 1755. gadā – Krāslavas katoļu baznīcu, bet dažus gadus vēlāk – arī semināra ēkas. 1759. gadā tika uzbūvēta bibliotēka.

Konstantīna Ludviga Plātera uzbūvētajā pilī tiek izvietota bibliotēka
1759. gadā Konstantīna Ludviga Plātera jaunizveidotā liepu parka austrumu malā uzbūvētajā pilī tiek izvietota bibliotēka ar aptuveni 20 000 sējumiem, atlantiem un rokrakstiem.

Diemžēl no šiem lielajiem krājumiem ļoti maz ir saglabājies. Sliktā stāvoklī arī pati ēka.


Uzsākta grāfu Plāteru jaunas pils celtniecība
Grāfu Plāteru jauno pili Krāslavā sāk būvēt Konstantīns Ludvigs Plāters 1765.gadā, celtniecība pabeigta 1791.gadā Augusta Hiacinta Plātera laikā. Sākumā pils būvēta baroka stilā, taču 18.gs.beigās un 19.gs.sākumā to pārbūvē pēc klasicisma kanoniem. Krāslavas pils ir vienīgā pils Latgalē ar šādu stilu arhitektūras sajaukumu.

1984.gadā iekštelpu sienu zondāžu rezultātā tiek atklāti pils sienu gleznojumi. Tajos attēlotas arhitektoniskas detaļas, augu un ziedu vītnes, cilvēku figūras, Romas skati, kas veidoti pēc Džovanni Batistas Piranēzi (1720.–1778.) ofortu paraugiem.

Līdzās pilij tiek uzbūvētas vairākas saimniecības ēkas, kurās dzīvoja un strādāja grāfu kalpotāji. Tika izveidotas oranžērijas, uzbūvēti zirgu staļļi.
www.kraslavaspils.lv