Grobiņas novads
Grobiņas novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Kurzemē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties bijušā Liepājas rajona Grobiņas pilsētai ar Bārtas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastiem. Robežojas ar Pāvilostas, Durbes, Rucavas, Nīcas novadiem, Liepājas pilsētu, kā arī Baltijas jūru.
lv.wikipedia.org
Grobiņa
Pilsētas tiesības kopš 1695.gada
Platība 5,12 km²
Iedzīvotāji 3970
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Grobiņas novada centrs. Atrodas 10 km uz austrumiem no Liepājas un 211 km attālumā no Rīgas. Grobiņa (kuršu valodā: Gruobīns - skābaržu mežs) ir senākā rakstos precīzi minētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā - kā Zēburga (Seeburg) tā pieminēta 854. gada notikumu aprakstā Rimberta hronikā.
Ap 650.-800. gadu tagadējās Grobiņas vietā atradās liela skandināvu apmetne. Pa Ālandes upi un Liepājas ezeru toreiz bija iespējama kuģu satiksme ar Baltijas jūru, tāpēc līdz Liepājas dibināšanai Grobiņa bija galvenā jūras tirdzniecības osta Kurzemes dienvidos. Par šīs apmetnes pastāvēšanu, iespējams, liecina vikingu sāgas vēstījums. Ap 800. gadu vikingu apmetni ieņēma kurši. Ap 875. gadu zviedru vikingi uzbrukuši kuršu karaļvalsts pilsētai, ko aizstāvējuši 7000 karavīru. Pēc sakāves kurši apņēmās, zviedru ķēniņam atzīt sevi par tā pavalstniekiem.
1230. gada līgumā, ko ar pāvesta legātu Alnas Balduīnu noslēdza karalis Lamekins, Grobiņas apvidus pieminēts ar nosaukumu Esestua. Pirmo reizi ar nosaukumu Grobiņa jeb "skābaržu vieta" Piemares zemē tā pieminēta 1253. gadā
Ap 1263. gadu Kuršu sacelšanās laikā pēc Durbes kaujas Livonijas ordenis uzbruka Grobiņai un nodedzināja kuršu koka pili.
1269. gadā blakus kuršu pilskalnam tika uzcelts stiprs mūra cietoksnis, kura drupas redzamas vēl tagad.
1659. gadā Poļu-zviedru kara laikā Kurzemes hercogistē iebrukušie zviedri nodedzināja Grobiņas miestu. 1660. gadā Grobiņas pils uz brīdi kļuva par hercoga Jēkaba rezidenci, jo Jelgavas pils kara laikā bija pārāk izpostīta. 1695. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs Grobiņai piešķīra pilsētas tiesības un laiku Grobiņa bija apriņķa pilsēta. 1697. gadā Grobiņai tika piešķirts ģerbonis - dzērve, kas stāv uz vienas kājas un otrā paceltā kājā tur akmeni. 1710. gadā pilsēta cieta no mēra epidēmijas.
1812. gadā Grobiņu ieņēma Napoleona I armija. Pirmā Pasaules kara sākuma posmā 1915. gadā pilsētu ieņēma ķeizariskās Vācijas karaspēks.
Latvijas Republikas sastāvā (20.-21.gs.) 1920. gadā Grobiņas apriņķi pārdēvēja par Liepājas apriņķi.
2009. gadā Grobiņas pilsētu kā administratīvo teritoriju iekļāva Grobiņas novadā
Grobiņas pagasts
Centrs - Dubeņi
Platība - 131,4 km2
Iedzīvotāji - 2612
Grobiņas pagasts ir viena no Grobiņas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos Liepājas ezera krastā. Robežojas ar sava novada Medzes, Gaviezes, Bārtas pagastiem un Grobiņas pilsētu, Durbes novada Tadaiķu pagastu, Nīcas novada Otaņķu un Nīcas pagastiem un Liepājas pilsētu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Dubeņi, Cimdenieki, Iļģi, Robežnieki, Ālande, Rolava, Gūžas.
Grobiņas kroņa pagasts izveidots ap 1820. gadu. Līdz 1905. gadam tam pievienoti Mežnieku, Pilenieku, Iļģu un Grobiņas mežniecības pagasti. 1956. gadā Grobiņas ciemu pakļāva Grobiņas pilsētai kā tās lauku teritoriju. 1975. gadā Grobiņas ciemu atjaunoja. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Grobiņas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Grobiņas novadā.
Medzes pagasts
Centrs- Kapsēde
Platība- 109,2 km2
Iedzīvotāji- 1462
Medzes pagasts ir viena no Grobiņas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, pie Baltijas jūras. Robežojas ar sava novada Grobiņas pagastu, Durbes novada Dunalkas un Tadaiķu pagastiem, Pāvilostas novada Vērgales pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Kapsēde, Ievkalni, Medzes muiža, Piņķi, Tāši, Stirnas, Šķēde, Plienkalni.
Medzes pagasts izveidojās ap 1900. gadu, apvienojot vienā Medzes, Mātras, Kapsēdes un daļēji Pērkones muižu pagastus. 1923. gadā Medzes pagastam no Pērkones pagasta pievienoja Šķēdi. 1935. gada pagasta platība bija 95,2 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Medzes un Kapsēdes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Medzes ciemam pievienoja Kapsēdes ciemu, 1968. gadā - daļu Tāšu ciema (kolhoza "Pirmrindnieks" teritorija). Savukārt 1954. (kolhoza "Kopdarbs" teritorija) un 1975. gadā daļu Medzes ciema pievienoja Vērgales ciemam. 1991. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Medzes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Grobiņas novadā.
Bārtas pagasts
Centrs- Bārta
Platība- 115,6 km2
Iedzīvotāji- 620
Bārtas pagasts ir viena no Grobiņas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos, Bārtas un Vārtājas starpupē. Robežojas ar sava novada Grobiņas un Gaviezes pagastiem, Priekules novada Virgas un Kalētu pagastiem, Rucavas novada Dunikas pagastu un Nīcas novada Otaņķu pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Bārta, Krūte, Ķīburi, Plosti, Sūnuciems.
Bārtas pagasta teritorija veidojusies no Bārtas un Krūtes muižu, Kalna un Spāres pusmuižu un Krūtes mācītājmuižas pagastiem. 1945. gadā pagastā izveidoja Bārtas un Ķiburu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Bārtas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Grobiņas novadā.
Gaviezes pagasts
Centrs- Gavieze
Platība -128,9 km2
Iedzīvotāji - 823
Gaviezes pagasts ir viena no Grobiņas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojas ar sava novada Grobiņas un Bārtas pagastiem, Nīcas novada Otaņķu pagastu, Durbes novada Tadaiķu pagastu un Priekules novada Bunkas un Virgas pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Gavieze, Vārtāja, Kradzes, Mazgavieze, Susta, Gaviezes stacija, Krīzberga.
Gaviezes nosaukums pirmo reizi minēts 1253. gadā. 1259. gadā notika Vārtājas pils aplenkums, kad Livonijas ordeņa karaspēks gatavojās cīņai ar lietuviešu sirotājiem, taču tie bez cīņas atkāpās. 1945. gadā pagastā izveidoja Sustas un Gaviezes ciema padomes. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu 2009. gadā. Gaviezes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Grobiņas novadā.
www.grobinasnovads.lv
