Graudzāļu dzimta (Gramineae; Poaceae)

Graudzāļu dzimta (Poaceae vai Gramineae) ir liela viendīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē. Dzimtā ietilpst apmēram 10 tūkstoši sugu, tādējādi tā ir piektā izplatītākā augu dzimta. Graudzāļu dzimtas augi tiek uzskatīti par svarīgākajiem augiem cilvēku ekonomikā — dzimtā ietilpst liela patēriņa pārtikas graudi un graudaugu kultūras, kas tiek audzētas visā pasaulē. Graudzāļu dzimta ir viena no lielākajām dzimtām Latvijas florā. Parasti graudzāļu dzimtas augi ir daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi augi. Latvijā ir sastopamas aptuveni 175 sugas, visbiežāk tie ir pļavu un mežu augi. Tiem ir trīs putekšņlapas un divas augļlapas. Starp populārākajiem dzimtas kultūraugiem ir auzas, rudzi, kvieši un mieži.

lv.wikipedia.org

Graudzāļu dzimta (Gramineae, syn. Poaceae). Lakstaugi ar lineārām lapām. Stiebrs apaļš, reti plakans, posmains, posmi visbiežāk dobi, norobežoti ar mezgliem. Pie lapas pārejas makstī parasti ir mēlīte. Ziedi vārpiņās, kas veido saliktu vārpu, vārpskaru vai skaru, retāk citu ziedkopu. Ziedi divdzimumu, retāk viendzimuma. Ir 2 vārpiņas plēksnes (iekšējā, ārējā) un 2 zieda plēksnes (ārējā, iekšējā). Ārējā zieda plēksne bieži ar akotu. Auglis - parasti grauds. Visā pasaulē plaši izplatīta dzimta, kurā daudz būtisku pārtikas un lopbarības augu. Zināms ap 10 000 sugu.

Latvijā apmēram 175 sugas: gan bieži sastopami pļavu un mežu augi, gan tikai 1-2 reizes konstatēti ievazāti (adventīvi) augi. Iespējams Latvijā konstatēto sugu skaita palielinājums jaunu adventīvo graudzāļu atrašanas dēļ.
www.latvijasdaba.lv

Graudzāļu dzimta ir viena no lielākajām dzimtām Latvijas florā. Tajā ir ne tikai daudzas sugas, bet tai ir milzīga nozīme saimniecībā un dabīgajā veģetācijā. Te pieder visi labības augi, kā arī tie augi, kuri veido pļavu zelmeni un sastopami visdažādākajos zālājos. Tie galvenokārt ir daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi augi. Tie raksturojas ar savdabīgu uzbūvi – to stublāji – stiebri ir apaļi, posmaini ar labi izteiktiem posmiem un mezgliem. Posmi vidū parasti ir dobi. Lapas šauri lineāras vai lancetiski lineāras ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu. Lapu apakšdaļa cieši aptver stublāju, izveidojot maksti. Pie maksts pārejas lapas plātnē redzama mēlīte kā īsāka vai garāka plēvīte. Divām Latvijas graudzālēm – parastajai niedrei (Phragmites australis) un pazvilai jeb zvīļu misiņsmilgai (Sieglingia decumbens) lapu mēlītes vietā ir matiņi. Ziedi sīki, dzeltenīgi zaļi, divdzimuma, retāk viendzimuma, sakopoti vienziedu vai daudzziedu vārpiņās, kuras sakārtotas vārpās, vārpskarās vai skarās. Graudzāļu ziedus apputeksnē vējš.
latvijas.daba.lv